NODOKĻI

Kādu laiciņu atpakaļ Eiropas Savieības tiesa taisīja spriedumu “kaviāra lietā”. Strīda pamatā bija jautājums par to, vai storveidīgo kaviāru var ievest Eiropas Savienības teritorijā bez importa atļaujas, ja tas paredzēts kā dāvana trešajai personai. Regulējums paredz, ka šāda importa atļauja nav nepieciešama attiecībā uz PERSONĪGIEM VAI MĀJAS PIEDERUMIEM, izņemot, ja storveidīgo zivju kaviārs pārsniedz 125 […]

Iepriekš jau rakstīju par to, ka ar e-rēķinu ieviešanu Latvijā neiet tik gludi, kā sākotnēji bija iecerēts. No vienas puses – e-rēķini ir loģisks solis digitalizācijas virzienā. No otras puses – piedāvātais e-rēķinu risinājums izrādījies gaužām “jēls”, kam uzņēmumi vienkārši nav gatavi. Atgādināšu, ka no 2025. gada 1. janvāra e-rēķini obligāti jālieto norēķinos ar valsts

Paturpināsim par gaidāmiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuri šobrīd ir saskaņošanas stadijā un kurus vēl ir jāizskata Saeimai. Šodien pievērsīsimies grozījumiem, kas skar informācijas publiskošanu par “aplokšņu algu” maksātājiem. KĀ TAS IR ŠOBRĪD?Likums paredz, ka VID publisko informāciju par FIZISKAJĀM PERSONĀM un juridisko personu AMATPERSONĀM, kurām piemērots administratīvais sods par darba samaksas noteikumu

Ministru kabineta kuluāros top jauni grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Lai arī šos grozījumus vēl būs jāskata Saeimā (un secīgi vēl šis tas var pamainīties), tomēr domāju, ka Jums ir vērts zināt par to, ko gaidīt pavisam tuvā nākotnē. Šajā rakstā apskatīsim gaidāmos grozījumus saistībā ar VID tiesībām elektroniskās komercijas uzraudzības jomā, tostarp VID

Eiropas Savienības tiesa izskatīja jautājumu par PVN Direktīvas 90.panta piemērošanu saistībā ar PVN korekciju zaudētiem parādiem. Latvijā PVN Direktīvas 90.pants ir pārņemts ar PVN likuma 105.pantu. Minētais regulējums paredz, ja pēc darījuma galīgas noslēgšanas nav saņemta daļa no atlīdzības vai visa atlīdzība, nodokļu maksātājam (iestājoties noteiktiem apstākļiem) ir tiesības saņemt PVN bāzes samazinājumu. Šoreiz radās

Pagājušā gadā daudzu uzņēmēju likteņi mainījās, jo Augstākās tiesas Senāts ir lēmis, ka uzņēmumu nodokļa parādi nav piedzenami no šā uzņēmuma valdes locekļiem, ja minētais uzņēmums ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra reģistriem. Par to detalizēti rakstīju iepriekš (meklē saiti komentāros). Senāts norādīja, ka ar uzņēmuma dzēšanu no komercreģistra, tā nodokļu parādi tiek dzēsti. Savukārt ar

Nesen VID publicēja uzziņu par to cik bieži vajag izrakstīt rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem. Jautājums radās sakarā ar zemes nomas līgumiem, kas tiek slēgti uz 12 (un atsevišķos gadījumos arī uz 60) mēnešiem ilgu periodu. Proti, vai ņemot vērā to, ka nomas pakalpojums tiek sniegts ilgstoši, ir pieļaujams izrakstīt rēķinu 1 reizi gadā par visu

VID nopublicēja kārtējo uzziņu – šoreiz par transfertcenu korekciju. Kas ir transfertcenu korekcija? Hmm… Tā ir kā restorāna rēķins pēc vakariņām. Tu domā, ka esi jau samaksājis visu, bet tad pienāk VID un saka: “Jā, bet, mūsuprāt, šim desertam tirgus vērtība bija daudz lielāka.”   Jāatzīst, ka minētā uzziņa tiek sniegta īstajā, laikā, jo no 2026.

Nesen Eiropas Komisija publicēja pētījumu par “bagātības nodokli” Eiropas Savienībā un citviet pasaulē. Pētījums tika veikts, ņemot vērā pieaugošās runas pēc nepieciešamības ieviest tādu kā vienotu “bagātības nodokli” visās valstīs. Lai arī šādas runas tiek motivētas ar nepieciešamību mazināt nevienlīdzību starp bagātajiem un nabagiem, patiesie iemesli ir krietni banālāki. COVID pandēmija un pēdējo gadu satricinājumi

Pašlaik ikviens, kam pieder nekustamais vai kustamais īpašums, var to izīrēt (vai iznomāt) un izvēlēties kādu no divām iespējām: 1)saviem ienākumiem piemērot vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi – 25,5%, saglabājot tiesības atskaitīt ar ieņēmumu gūšanu saistītos izdevumus vai 2) piemērot samazināto nodokļa likmi – 10%, bez tiesībām piemērot saimnieciskās darbības izdevumus. Iespēja maksāt 10%