MAINA KĀRTĪBU ATTIECĪBĀ UZ DARBA ŅĒMĒJU IENĀKUMU UN VSAOI OBJEKTA PRECIZĒŠANU

Kas kopīgs zemāk aprakstītām divām situācijām?

 

Informācijas iegūšanas ietvaros (jeb ārpus VID pārbaudēm) VID veica uzņēmuma saimnieciskās darbības vietas apsekošanu. Telpās VID sastop bez darba līguma nodarbinātās personas, kas paskaidro, ka patiesībā strādā attiecīgajā uzņēmumā jau ļoti sen – teju gadu. Nu uzņēmējam tiek pieprasīts novērts trūkumu un samaksāt darba spēka nodokļus (IIN + VSAOI) par visu periodu, kādā darbinieki tika nodarbināti bez darba līguma.

Uzņēmējs gatavs to darīt, tik problēma… Likums paredz reģistrēt darba ņēmēju kā sociāli apdrošinātu personu ar datumu, ko norādījis dara devējs, taču NE AGRĀK KĀ 60 DIENAS pirms dienas, kad darba devējs iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusu.

Tomēr drīz vien tiek rasts risinājums – VID piedāvā reģistrēt darbiniekus ar tekošo mēnesi, un darba devēja ziņojumā darbiniekiem norādīt lielāku algu – tādu, kas aptver ienākumu par visu periodu, kādā darbinieki bija nodarbināti bez darba līguma.

 

 

Ārvalsts uzņēmums ar novēlošanos reģistrējas VID kā darba devējs un vēršas VID ar lūgumu piereģistrēt personu (sauksim viņu par Janku) kā darba ņēmēju, par kuru tas veiks sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Tā kā Janku uzņēmums nodarbina jau vairāk kā 7 mēnešus, tad darba devēja ziņojumā uzņēmums godīgi norāda, ka Janka darba devēja statusu ieguva jau 7 mēnešus atpakaļ. Tomēr VID atsaka reģistrēt Janku kā darba ņēmēju, jo… jap, tā pati problēma – reģistrēt darba ņēmēju var NE AGRĀK KĀ 60 DIENAS pirms darba devējs iesniedzis ziņas par darba ņēmēja statusu.

 

Taču drīz vien VID piedāvā risinājumu. VID secina, ka ir pieļaujama ziņu par darba ņēmējiem iesniegšana un pieņemšana, PĀRSNIEDZOT 60 DIENU TERMIŅU, ja darba ņēmējam izsniegts A1 sertifikāts par pagājušo periodu. Tā kā Jankam šāds A1 sertifikāts nav izsniegts, tad VID ierosina uzņēmumam rīkoties sekojoši. Jankam sākumā jāvēršas ar iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) A1 sertifikātasaņemšanai un pēc tam – uzņēmums varēs iesniegt VID ziņas par darba ņēmējiem nestrukturēta dokumenta formā, pievienojot klāt darba ņēmējam izsniegto A1 sertifikātu.

 

Atbildot uz to, kas kopīgs starp abiem gadījumiem, var droši apgalvot, ka tos apvieno divas lietas:

 

1) Uzņēmēji pat gribēdami nevar samaksāt valsts budžetā nodokli, jo likums to liedz;

2) VID ierēdņu radošums, cenšoties rast risinājumus, lai iekasētu nodokli.

Tik… pirmajā gadījumā VID piedāvātais risinājums uzņēmumam “var maksāt” to, ka tam būs liegta iespēja lūgt sadalīt papildus aprēķinātos nodokļus uz 3 gadiem (maksimāli uz 1 gadu). Savukārt otrajā gadījumā uzņēmumam un darbiniekam, lai iemaksātu valsts kasē nodokli, būs jāveic aktīvas darbības vai arī jāpacīnās tiesā. Konkrētajā gadījumā uzņēmējs izvēlējies tiesāties, jo vēršoties VSAA pēc A1 sertifikāta, darba ņēmējs saņēma atbildi, ka tam sākumā jābūt reģistrētam VID! Tātad – apburtais loks, no kura nav izejas.

Šāda lietu kārtība šķiet absurda. Nodokļu maksātāji pat GRIBOT nevar samaksāt nodokļus, un tiem jācieš papildus izmaksas, lai to izdarītu!

 

 

Šeit gan būtu lietderīgi apskatīt iemeslus, kāpēc šāds 60 dienu termiņš ziņu iesniegšanai par darba ņēmēja statusa iegūšanu tika ieviests. Proti, tas notika ar mērķi novērst situācijas, kad sociālās apdrošināšana sistēma tiek izmantota ļaunprātīgi, jeb tiek deklarētas iemaksas, bet faktiski maksājumi veikti netiek. Tā kā sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (izņemot pensiju) piešķiršanā darbojas DEKLARĒTO iemaksu princips, tad personām tiek piešķirti sociālās apdrošināšanas pakalpojumi, kaut obligātās iemaksas faktiski netiks veiktas. Attiecīgi minētās normas mērķis ir risināt šādus gadījumus un novērst sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izkrāpšanu.

 

Taču, ja maksājumi par darba ņēmēju faktiski tiek veikti, nav konstatējams mēķis īstenot sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izkrāpšanu, un Augstākās tiesas Senāta ieskatā, būtu jāļauj darba devējam iesniegt ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu, pārsniedzot minēto 60 dienu termiņu.

 

Jau iepriekš Senāts norādīja, ka darba ņēmēja statusa iegūšanu nevar padarīt atkarīgu tikai no tā, vai darba devējs sevi kā sociālo iemaksu veicēju un konkrēto personu kā darba ņēmēju bija reģistrējis attiecīgajā iestādē un aprēķinājis maksājamās iemaksas. Ja likumdevēja mērķis, (nosakot 60 dienu termiņu ziņu sniegšanai), bija aizsargāt tos darba ņēmējus, par kuriem darba devējs nav veicis iemaksas, tad tikpat liela aizsardzība nepieciešama tiem darbiniekiem, kurus darba devējs nav reģistrējis vai par kuriem nav sniedzis ziņojumu par iemaksu objektu un iemaksām, vai nav aprēķinājis iemaksas, jo šo pienākumu izpilde nav atkarīga no darbinieka, bet tāpat kā iemaksu veikšana ir atkarīga no darba devēja.

Tomēr praksē joprojām šī norma rada “galvas sāpes” kā VID, tā arī darba devējiem.

 

Nesent jautājums par minēto tiesību normu atkal tika cilāts Ministru Kabinetā. Tika secināts, ka joprojām tiesību norma paredz, ka darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārksata mēnešiem var precizēt saskaņā ar VID TEMATISKAJĀ PĀRBAUDĒ konstatēto. Taču kopš 2023.gada rudens, nav vairs “tematiskās pārbaudes”, bet gan ir “nodokļu kontrole” (kas aptver gan tematisko, gan datu atbilstības pārbaudes), un kuru turklāt uzsāk ar VID paziņojumu par kontroles uzsākšanu.

 

Šobrīd modē ir veikt pārbaudes ārpus nodokļu kontroles vai audita (jeb informācijas iegūšanas procesā). Taču ārpus uzsākta nodokļu kontroles procesa nodokļu maksātājs PATS NEVAR novērst VID konstatētās neatbilstības, piemēram, iesniegt ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu par periodu, kas ilgāks par 60 dienām, vai arī precizēt darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par konkrēto pārskata mēnesi vairāk kā vienu reizi (līdzīgi kā SITUĀCIJĀ NR.1).

 

Kopš 2024.gada 26.aprīļa spēkā ir jauni noteikumi, kas paredz, ka minētajos gadījumos darba devējs var precizēt darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem saskaņā ar VID paziņojumu par nodokļu kontroles uzsākšanu, ar kuru nodokļu maksātāju informē par VID konstatētajām neatbilstībām un aicina tās novērst labprātīgi.

 

Ja nodokļa maksātājs labprātīgi nebūs novērsis VID konstatētās neatbilstības vai nebūs iesniedzis pamatotu to izskaidrojumu, vai nebūs noslēdzis vienošanās līgumu, tiks izdots nodokļu kontroles rēķins, ar kuru aprēķinās budžetā maksājamo nodokļa summu un nokavējuma naudu. Šajā gadījumā darba ņēmēja darba ienākumus un VSAOI par iepriekšējiem pārskata mēnešiem precizēs VID saskaņā ar izziņu par VID pārbaudē aprēķinātajiem darba ienākumiem un obligātajām iemaksām.

 

Attiecībā uz nodokļu auditā konstatēto, paliek spēkā līdzšinējais normatīvais regulējums, tas ir, VID pēc lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem pieņemšanas, darba ņēmēja darba ienākumus un obligātās iemaksas par iepriekšējiem pārskata mēnešiem precizēs saskaņā ar izziņu par VID pārbaudē aprēķinātajiem darba ienākumiem un obligātajām iemaksām.

 

Tādēļ VID un uzņēmēji varēs būt mazāk radoši un katrreiz neizgudrot velosipēdu, ja darba devējam būs nepieciešams iesniegt ziņojumu par darbinieka statusa iegūšanu par periodu, kas ilgāks par 60 dienām. Pietiks vienoties ar VID nosūtīt paziņojumu par nodokļu kontroles sākšanu, kas (iesniedzot ziņas par iepriekšējiem periodiem un veicot valsts kasē attiecīgās nodokļa iemaksas) varēs tikt izbeigts bez nodokļa rēķina un citām negatīvām sekām.

Par pārējiem grozījumiem (kas stājās spēkā 26.04.2024, jeb pagājušo piektdien) pastāstīšu nākošajos blogos.

 

Jūsu Alisa