Alisa Leškoviča

Pagājusī nedēļa izdevās ļoti aizņemta, taču arī ļoti vērtīgas pieredzes bagāta. “Jums noteikti tas ir jāpastāsta savā blogā! Tas var būt noderīgi arī citiem!” sarunas laikā ieminas klienta grāmatvede, kura jau otro nedēļu cīnās par kāda uzņēmuma saglabāšanu, atliekot malā visus citus darbus, un pavadot dienas un naktis (un arī brīvdienas), gatavojot VID pieprasītās naudas […]

Savas karjeras sākumā ik pa laikam dzirdēju kāda klienta bažas par to, vai VID audita lēmuma apstrīdēšana nevar izraisīt VID dusmas un pasliktināt viņu jau tā slikto stāvokli. “Padomju laiki ir beigušies! Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, kur VID audita lēmuma apstrīdēšana ir nekas vairāk kā savu tiesību izmantošana. VID nedrīkst pasliktināt Jūsu stāvokli!” mierināju es

Šis stāsts aizsākās kā kārtējā uzņēmuma neveiksmes stāsts saistībā ar reprezentatīva automobiļa iegādi un sekojošām nedienām ar VID. Shēma  veca kā novalkāta drāna – sākumā slēdz vienu nomas līgumu. Kad automobiļa vērtība krītas zem reprezentatīvā automobiļa sliekšņa (t.i., 50 000 EUR  bez PVN) – slēdz citu nomas līgumu, lai varētu sākt atskaitīt PVN un norakstīt

      Daudzu gadu garumā lasu vienus un tos pašus VID argumentus par to, kāpēc netiek atzīts viens vai otrs darījums un tādēļ uzņēmumam tiek uzlikts par pienākumu budžetā iemaksāt papildu nodokļus vai liegtas tiesības atskaitīt PVN par iegādātām precēm/pakalpojumiem. Zemāk apkopoju dažus no tiem. Izveidojās interesants sarakstiņš… 😊     NAV NOSLĒGTS LĪGUMS