BEZ TIESĪBĀM UZ TAISNĪGU TIESU JEB NEGLĪTA PATIESĪBA PAR UZŅĒMUMA PĀREJĀM

Runā, ka labākam miegam jāievēro “3 – 2 – 1 principu”. 3 stundas pirms miega – neēst; 2 – nestrādāt; 1 – nekādu ekrānu. Tomēr vakar es nespēju aizmigt, jo manu prātu nodarbināja 36 uzņēmumu stāsti. Pārāk šokējoši tie bija. Un vēl šokējošāka bija apziņa, ka līdzīgu likteni var piedzīvot teju katrs, kas saņēma (vai saņems) VID Brīdinājuma vēstuli ar lūgumu samaksāt cita uzņēmuma nodokļu parādu, jo, VID ieskatā, notika uzņēmuma pāreja. Un tādu, diemžēl, ir daudz.

MAZLIET PAR VĒSTURI UN PROCESU…

2021.gadā Augstākās tiesas Senāts nolēma, ka gadījumos, ja tiek konstatēta uzņēmuma (nodokļa parādnieka) pāreja citam uzņēmumam, tad VID ir tiesīgs piedzīt nodokļu parādu no uzņēmuma pārņēmēja jau uzsākta administratīvā procesa ietvaros. Tas faktiski nozīmē, ka VID ir tiesīgs vienkārši atnākt un piedzīt no Jums cita uzņēmuma nodokļu parādu, ko VID arī dara, un tas izskatās sekojoši:

1.     VID nosūta Jums Brīdinājuma vēstuli, kurā informē, ka ir notikusi uzņēmuma (nodokļa parādnieka) pāreja uz Jūsu uzņēmumu, un aicina samaksāt šā cita uzņēmuma nodokļu parādu vai sniegt paskaidrojumus/ pierādījumus.

2.     Jums ir divas nedēļas laiks, lai sniegtu paskaidrojumus un pierādījumus tam, ka uzņēmuma (nodokļu parādnieka) pāreja uz Jūsu uzņēmumu nav notikusi;

3.     Neskatoties uz Jūsu iebildumiem un paskaidrojumiem, vairumā gadījumos VID pieņem lēmumu par parāda piespiedu piedziņu. Jums ir atvēlētas vien 7 dienas, lai apstrīdētu šo lēmumu VID ģenerāldirektorei.

4.     Tomēr arī VID ģenerāldirektore vairumā gadījumu atstāj piespiedu piedziņas lēmumu negrozītu. Jums ir atvēlētas vien 7 dienas, lai apstrīdētu šo VID ģenerāldirektores lēmumu Administratīvā rajona tiesā.

5.     Administratīvā rajona tiesa izskata Jūsu lietu sūdzības (jeb paātrinātā) kārtā, tas ir, tikai vienā instancē un RAKSTVEIDA PROCESĀ. Jums NAV TIESĪBU APSTRĪDĒT ŠO LĒMUMU.

JEBKĀDU APSTĀKĻU SAKRITĪBA = UZŅĒMUMA PĀREJA

Nenoliedzami, tas ir sabiedrības interesēs, lai uzņēmēji savlaicīgi maksātu nodokļus, un valstij ir jābūt iespējas nodokļu parādus piedzīt. Tik problēma ir tāda, ka šobrīd jebkādu apstākļu sakritību VID traktē kā pierādījumu uzņēmuma pārejai.

Piemēram, daudzu saimnieciskās darbības veidu būtiskākais elements, bez kura nevar iztikt, ir darba spēks. Lai pamatotu secinājumu par to, ka ir notikusi darbinieku pārņemšana, pie “pārņemtajiem” darbiniekiem VID pieskaita visus un jebkādus darbiniekus, kuri jebkad ir strādājuši  (nodokļu parādnieka) uzņēmumā; arī tādus, kas ir pārtraukuši darba tiesiskās attiecības ar (nodokļu parādnieka) uzņēmumu daudzus gadus atpakaļ!

Reāls piemērs – darbinieks pārtrauca darbu (nodokļu parādnieka) uzņēmumā X septiņus (!) gadus atpakaļ. Šo septiņu gadu (!) laikā darbinieks strādāja uzņēmumos Y, Z, Q un W, pēc kā nolēma atnākt pastrādāt pie uzņēmuma AAA. VID uzskata, ka AAA ir pārņēmis (nodokļa parādnieka) uzņēma X darbinieku! AAA ir jāmaksā (nodokļu parādnieka) uzņēmuma X nodokļu parādu!

Cits piemērs – darbinieki VAIRĀKUS GADUS strādā divos (konkurējošos) uzņēmumos, kuru darbība ir līdzīga, bet tajā pašā laikā arī atšķirīga, jo katrs uzņēmums strādā savā tirgus nišā. VID veic viena uzņēmuma auditu un uzrēķina tam papildus maksājamos nodokļus, kas noved pie šī uzņēmuma maksātnespējas. VID uzskata, ka ir notikusi uzņēmuma pāreja, jo otrs uzņēmums ir “pārņēmis” darbiniekus.

Vēl piemērs – diviem (saistītiem) uzņēmumiem daudzus, daudzus gadus grāmatvedību kārtoja viens grāmatvedības kantoris. Vienam no uzņēmumiem radās finanšu problēmas, jo lielākais piegādātājs nesamaksāja par paveiktajiem būvniecības darbiem, kā dēļ iestājās maksātnespēja. Otrs uzņēmums turpināja sekmīgi darboties. VID uzskatīja, ka ir notikusi grāmatveža “pārņemšana”, un secīgi – ir notikusi uzņēmuma pāreja.

Un tādu piemēru netrūkst! Lai arī tiesu praksē ir atzīts, ka ir svarīgi noskaidrot, vai darbinieks tika pārņemts vai tomēr (kādu iemeslu dēļ) pats meklēja darba iespējas uzņēmumā (no kura VID mēģina piedzīt cita uzņēmuma nodokļu parādu), tomēr skarbā realitāte ir tāda, ka nevienam tas nerūp!

Kādu reizi, tiekoties ar VID amatpersonām, norādīju uz nepieciešamību skaidrot iemeslus, kāpēc darbinieks ir mainījis darba vietu. Tas ir būtiski, jo, lai secinātu, ka ir notikusi uzņēmuma pāreja, ir jākonstatē, ka darbinieki tika pārņemti nevis pēc pašu iniciatīvas mainīja darbu. Uz to saņēmu atbildi, ka tas VIDam nav jādara. Tā taču ir piespiedu piedziņas lieta!

36 uzņēmumu pieredzes stāsti (un precīzāk tiesu nolēmumi piespiedu piedziņas lietās) diemžēl liecina par to, ka darbinieku darba mainīšanas iemesli netiek skaidroti arī tiesā.

BEZ TIESĪBĀM UZ TAISNĪGU TIESU…

Lai arī Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka Administratīvā tiesa, izskatot šādas piespiedu piedziņas lietas (sakarā ar uzņēmuma pārejām), ir tiesīga izmantot rīcības brīvību noteikt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, nevis likumā vispārīgi šajā gadījumā paredzētajā rakstveida procesā, tomēr statistika ir biedējoša. No 36 lietām tikai viena (!) bija izskatītas mutvārdu procesā un nopratināti darbinieki. Es varu, protams, kļūdīties, bet tas ir tas, ko es redzu no manā rīcībā esošajiem tiesas nolēmumiem šajās lietās.

Tātad, lietas tiek izskatītas pārsvarā rakstveida procesā (tas ir tikai balstoties uz lietā esošajiem dokumentiem):

1.     bez iespējas uzņēmumam mutiski skaidrot lietas apstākļus;

2.     bez liecinieku nopratināšanas (lai gan darbinieku motīvi ir būtiski).
3.     Un bez iespējas apstrīdēt tiesas nolēmumu!

Es nemaz nerunāju par to, ka, lai pārsūdzētu VID lēmumus uzņēmumiem ir atvēlētas vien 7 dienas, kas nav pietiekoši, lai pilnvērtīgi sagatavotu izvērstus paskaidrojumus un pierādījumus, lai atspēkotu VID iebildumus.

Vienlaicīgi VID piedzen salīdzinoši lielas naudas summas. Piemēram, Administratīvā rajona tiesa:

1. 2020.gadā izskatīja 8 šāda veida lietas, no tām lielākā naudas summa tika piedzīta 979 300,63 euro;

2. 2021.gadā tika izskatītas 19 šāda veida lietas, no tām lielākās naudas summa tika piedzītas 10 691 977,35 euro; 2 015 572,50 euro un 412 977,13 euro;

3. 2022.gadā tika izskatītas 36 šāda veida lietas, no tām lielākā naudas summa tika piedzīta 419 591,08 euro.

Arī, iepazīstoties ar tiem daudzajiem tiesas nolēmumiem, man gribās teikt… uzņēmumiem vienkārši ir liegtas Satversmē garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, kas negatīvi ietekmē arī viņu tiesības uz īpašumu!

Un diemžēl palīdzēt atrisināt šo situāciju šobrīd var vienīgi Satversmes tiesa.

Šķiet, ka to sāk apzināties arī Administratīvā rajona tiesa. Starp daudzajiem nolēmumiem atrodu divus tiesas lēmumus apturēt lietas izskatīšanu, lai vērstos Satversmes tiesā.

Ja arī Jūsu uzņēmums ir kļuvis par manis aprakstītās situācijas ķīlnieku, neklusējiet. Esam gatavi atbalstīt, un arī vērsties Satversmes tiesā.

Jūsu Alisa

Saistītie rakst:

BRĪDINĀJUMS 

“FĒNIKSU” MEDĪBU JAUNĀS VĒSMAS…

VAI REĀLI AIZMIRST PAR NODOKĻU PARĀDIEM?

“FĒNIKSA UZŅĒMUMI” – VAI IR DZĪVE PĒC NĀVES?