ŠOKS! IZSKATĀS, KA TO, CIK JĀIZMAKSĀ ALGĀS, TURPMĀK NOTEIKS VID…!

Kādu laiku atpakaļ rakstīju par plānotiem grozījumiem likumā, kas paredz VID tiesības izstādīt papildu nodokļa rēķinu būvniekiem (un vēl 3 nozaru uzņēmumiem), ja VID konstatēs, ka būvnieks saviem darbiniekiem izmaksā algas, kas ir mazākas par vidējo nozarē. Jau toreiz izteicu bažas, vai šī kārtība netiks attiecināta arī uz pārējiem… https://advokatapadomi.com/briest-pamatigas-parmainas-buvniecibas-nozare-vai-eksperiments-tiks-paplasinats-ari-uz-citam-nozarem/

Nebija ilgi jāgaida! Ministru kabinetā ir iesniegts likumprojekts, kas paredz ne tikai ieviest jaunu kontroles veidu (nodokļu kontroli), bet arī paredz, ka gadījumā, ja VID konstatēs būtiskas neatbilstības DARBA SAMAKSAS deklarēšanā, tad paziņojumā par nodokļu kontroles uzsākšanu VID ietvers arī UZ APRĒĶINA PAMATA NOTEIKTO nodokļu summu un nokavējuma naudu, kuru 30 dienu laikā Jums būs jāiemaksā budžetā vai arī jāsniedz paskaidrojumi. 

Lai gan tiek lēsts, ka pirms šādu paziņojumu (ar VID aprēķiniem) sūtīšanas VIDam būs jābūt pietiekamiem pierādījumiem, ka pastāv pamatotas šaubas par “aplokšņu algu” risku, bet aprēķinātai nodokļu summai no VID puses būs jābūt atbilstoši pamatotai, jūtu, ka mēs pieredzēsim pavisam ko citu.

VIDĒJĀ “TEMPRERATŪRA” PROFESIJĀ

Šobrīd likumprojektā tiek paredzēts, ka kritēriji nodokļa rēķina izrakstīšanai uz aprēķina pamata būs:

   1)      profesijas vidējā mēneša darba samaksa; 

   2)      vidējā mēneša stundas tarifa likme nozarē; un

   3)      vidējais mēneša darba stundu skaits vienai darba vietai iepriekšējā gadā 

Proti, ja darbinieka darba samaksa, stundas tarifa likme vai darbinieka nostrādāto darba stundu skaits būs mazāks par 80 % no atbilstošās profesijas vidējās mēneša darba samaksas (vai vidējās mēneša stundas tarifa likmes nozarē vai mēneša vidējā darba stundu skaita vienai darba vietai) – VID paziņojumā par nodokļu kontroles sākšanu iekļaus savu UZ APRĒĶINA PAMATA noteikto budžetā maksājamo summu.

Šī summa būs aprēķināta kā budžetā papildu maksājamais VSAOI un IIN no starpības starp Jūsu deklarēto darbinieka darba samaksu un 80 % no atbilstošās profesijas vidējās mēneša darba samaksas nozarē (ņemot vērā vidējo mēneša stundas tarifa likmi un nostrādāto mēneša vidējo darba stundu skaitu vienai darba vietai).

Ja nepiekritīsiet VID aprēķinam, Jums būs 30 dienu laiks iesniegt paskaidrojumus ar pierādījumiem tam, kāpēc darbiniekiem maksājat mazāk nekā vidēj nozarē.

Likumprojektā tiek minēts sekojoši piemēri, kad VID Jūsu paskaidrojumus varētu uzskatīt par pietiekamiem, lai nodokļu kontroli izbeigtu un Jums papildus nodokļa rēķinu neizrakstītu:

   1)  darba devējs paskaidro, ka darbinieki ir nodarbināti arī pie cita darba devēja. Ja, pārbaudot paskaidrojumā norādīto, VID konstatēs, ka darbinieki ir nodarbināti pie vairākiem darba devējiem, to kopējais nodarbinātības stundu skaits sasniedz mēneša vidējo darba stundu skaitu vienai darba vietai un kopējie ienākumi pārsniedz nozares ģenerālvienošanās noteikto darba samaksu, tad VID ar to būtu pietiekami, lai neizrakstītu papildu nodokļa rēķinu;

   2)  Tāpat darba samaksas neatbilstība, VID ieskatā, var būt izskaidrojama arī ar darbu sezonalitāti, piemēram lauksaimniecībā vai atsevišķās būvniecības apakšnozarēs.

Tie protams nav (un nedrīkst būt) vienīgie gadījumi, kad mazākas darba samaksas izmaksa ir attaisnojama. Tā, piemēram, Satversmes tiesa norādīja, ka zems darba ņēmēju vidējais  atalgojums salīdzinājumā ar citu tās pašas nozares uzņēmumu izmaksāto atalgojumu var tikt uzskatīts par apstākli, kas norāda uz iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tomēr Satversmes tiesa arī norādīja, ka NORMATĪVAJOS AKTOS NAV NOTEIKTS AIZLIEGUMS MAKSĀT ZEMĀKU ALGU PAR NOZARES VIDĒJO ALGU vai piesaistīt apakšuzņēmējus līguma izpildei. Tiesas ieskatā var būt dažādi iemesli, kuru dēļ uzņēmums darba ņēmējiem izmaksā zemāku atalgojumu par attiecīgās nozares vidējiem rādītājiem. Piemēram,:

1. a)     salīdzinoši zems atalgojums var būt nesen dibinātos uzņēmumos vai arī tādos uzņēmumos, kuri kādu laiku nav veikuši aktīvu saimniecisko darbību;

1. b)     reģionālas atalgojuma atšķirības, proti, Rīgas uzņēmumos parasti tiek maksātas salīdzinoši lielākas algas nekā citos valsts reģionos;
2. c)     nepilna laika darbinieku nodarbināšanas rezultātā var samazināties darba ņēmējiem kopumā izmaksātā vidējā atalgojuma apmērs.

Lai arī likumprojektā tiek solīts, ka VID katru gadījumu vērtēs atsevišķi, ņemot vērā konkrētās profesijas īpatnības, tomēr personīgi man pārliecības par to, kas no tā visa sanāks, nav. Bieži sastopos ar situāciju, kad VID neizprot saimnieciskās darbības specifiku, un ir pārsteidzīgs dažādu “skaļu” pieņēmumu izdarīšanā.

Tādēļ, ja Jūsu paskaidrojumi un pierādījumi par to, kāpēc darbiniekam izmaksājāt mazāku algu nekā vidējā nozarē/profesijā, nepārliecinās VID, tad VID noslēgs nodokļu kontroli, izrakstot Jums nodokļa rēķinu.

BŪS ARĪ TĀDI, KURUS TAS NESKARS

Nesen esmu rakstījusi par to, ka VID plāno ieviest nodokļu maksātāju reitingu (https://advokatapadomi.com/vid-nodoklu-maksataju-reitingu-plano-padarit-publisku/). Likumprojekts paredz, ka minētais risinājums – paziņošanas par nodokļu kontroles uzsākšanu uz aprēķinu pamata “aplokšņu algām” – neattieksies uz nodokļu maksātājiem, kuriem nav identificēti nodokļu saistību izpildes riski. Piemēram, tiem, kuriem būs piešķirts reitings “Uzticamie”.  

Jāteic gan, ka šādu “Uzticamo”, kuri pēc būtības ir padziļinātas sadarbības Zelta un Sudraba programmas dalībnieki, būs salīdzinoši maz. Tāpēc minētie grozījumi skars teju visus!

KĀ ZINĀT, CIK MAKSĀT ALGĀ? 

Nevaru pārstāt uzdoties ar jautājumu par to, vai šāds risinājums nepārkāpj darba devēju Satversmē garantētās pamattiesības – ZINĀT SAVAS TIESĪBAS, tostarp būt informētiem arī par saviem pienākumiem. Tiesiskā demokrātiskā valstī nav pieļaujama tāda tiesiska pienākuma uzlikšana personai, par kura esību persona nezina. Iespēja saņemt papildus “nodokļu rēķinu”, balstoties uz nozarē vidējo atalgojumu, manuprāt, īsti neiet kopā ar šīm pamattiesībām  – zināt.

Turklāt, vai varam salīdzināt mazos uzņēmumus ar lielajiem, vai uzņēmumus, kuri ir dibināti reģionos, ar uzņēmumiem Rīgā?

Likumprojekts gan nosaka VID pienākumu nodrošināt publiski pieejamu informāciju par darba ņēmēju atbilstošās profesijas vidējo mēneša darba samaksu un vidējo mēneša stundas tarifa likmi nozarē, un vidējo darba stundu skaitu mēnesī vienai darba vietai iepriekšējā gadā.

Tāpat tiek solīts, ka tiks ņemta vērā uzņēmumu piederība mazo, vidējo un lielo uzņēmumu grupai (lai gan tas tiek pieminēts tikai tā… cita starpā un tikai likumprojekta anotācijā).

Ja tas nenotiks, tad jūtu, ka tiksimies Satversmes tiesā.

KĀPĒC PAR TO SVARĪGI RUNĀT JAU TAGAD?

Mjā…šķiet ir pienākuši laiki, kad privātpersonas (darba devējs un darba ņēmējs) tā īsti vairs nav brīvi vienoties par darba algas apmērU.

Lai arī tas vēl ir tikai likumprojekts, kuru vēl jāapstiprina Saeimā (tāpēc kaut kas vēl var pamainīties), tieši tāpēc par to ir vērts runāt jau tagad, jo vēl ir iespēja kaut ko ietekmēt! Tādēļ, ja Jūs redzat, ka plānotā kārtība Jūs negatīvi ietekmē, “runājiet par to tagad, vai paliekiet klusējot mūžu mūžos!” 🙂

Turpinām sekot notikumu gaitai…un gatavoties, dāmas un kungi!

Bet tas vēl nav viss, kas Jūs gaida ar 2023.gada 1.janvāri… Paturpinām rīt!

Jūsu Alisa

P.S. Uzzināt vairāk par nodokļa rēķinu būs iespējams konferencē Būvniecības nozares izaicinājumi un gaidāmās pārmaiņas, kas notiks 27.10.2022. plkst. 10:00-14. (https://www.iepirkumi.lv/lv/akademija/apmacibas/359/buvniecibas-nozares-izaicinajumi-un-gaidamas-parmainas-oktobris). Konferences ietvaros par to runāsim ar VID un citiem diskusiju dalībniekiem.