BRIEST PAMATĪGAS PĀRMAIŅAS BŪVNIECĪBAS NOZARĒ. VAI EKSPERIMENTS TIKS PAPLAŠINĀTS ARĪ UZ CITĀM NOZARĒM?

Cīņa ar ēnu ekonomiku ir izvirzīta kā šī gada prioritāte. Nu, iestādes ķērušās pie būvniecības nozares sakārtošanas, un jau tuvākajā nākotnē būvniekus gaida pamatīgas pārmaiņas.

PAPILDUS “NODOKĻA RĒĶINS”

Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kurā plāno ieviest tā saucamo papildus “nodokļu rēķinu”. Lai arī pašlaik detalizētāk skaidrot neko nevarēšu, jo ir jāsagaida kāds “taustāmāks” attiecīgās darba grupas rezultāts, ideja (kas nu jau ir izskanējusi arī publiski) ir salīdzinoši vienkārša.

Proti, ja VID konstatēs, ka darbinieku darba alga ir zemāka par vidējo darba algu nozarē, tad VID sākotnēji nosūtīs paziņojumu ar lūgumu novērst pārkāpumu vai sniegt skaidrojumu. Ja būvnieka skaidrojums nešķitīs pietiekami pārliecinošs, tad VID izsūtīs būvniekam papildus “nodokļa rēķinu” samaksāt IIN un VSAOI no VID APRĒĶINĀTĀS DARBA ALGAS + nokavējuma nauda. Domājams, ka tie būvnieki, kuri “sparosies pretī” un mēģinās pierādīt, ka darba alga ir pamatota, var sagaidīt arī nodokļu auditu.

Cīņa ar “aplokšņu algām” ir apsveicama, tomēr mani nepamet tāda kā “de ja vu” sajūta…

Satversmes tiesa reiz vērtēja Publisko iepirkumu likuma normu, kas noteica pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos. Proti, norma noteica, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

Toreiz Satversmes tiesa piekrita, ka zems darba ņēmēju vidējais  atalgojums salīdzinājumā ar citu tās pašas nozares uzņēmumu izmaksāto atalgojumu var tikt uzskatīts par apstākli, kas norāda uz iespējamo pretendenta izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tomēr Satversmes tiesa arī piekrita tam, ka NORMATĪVAJOS AKTOS NAV NOTEIKTS AIZLIEGUMS MAKSĀT ZEMĀKU ALGU PAR NOZARES VIDĒJO ALGU vai piesaistīt apakšuzņēmējus līguma izpildei. Var būt dažādi iemesli, kuru dēļ uzņēmums darba ņēmējiem izmaksā zemāku atalgojumu par attiecīgās nozares vidējiem rādītājiem. Piemēram,:

   a) salīdzinoši zems atalgojums var būt nesen dibinātos uzņēmumos vai arī tādos uzņēmumos, kuri kādu laiku nav veikuši aktīvu saimniecisko darbību;

   b) reģionālas atalgojuma atšķirības, proti, Rīgas uzņēmumos parasti tiek maksātas salīdzinoši lielākas algas nekā citos valsts reģionos;

   c) nepilna laika darbinieku nodarbināšanas rezultātā var samazināties darba ņēmējiem kopumā izmaksātā vidējā atalgojuma apmērs.

VID it kā solās ņemt vērā iespējamos iemeslus, kas pamato mazāku algu maksāšanu, taču tādas pilnīgas pārliecības par to man nav.

Turklāt, nevaru pārstāt uzdoties ar jautājumu par to, vai šāds risinājums nepārkāpj būvnieku, kā darba devēju Satversmē garantētās pamattiesības – ZINĀT SAVAS TIESĪBAS, tostarp būt informētiem arī par saviem pienākumiem. Tiesiskā demokrātiskā valstī nav pieļaujama tāda tiesiska pienākuma uzlikšana personai, par kura esību persona nezina. Iespēja saņemt papildus “nodokļu rēķinu”, balstoties uz nozarē vidējo atalgojumu, manuprāt, īsti neiet kopā ar šīm pamattiesībām  – zināt.

Biedē arī doma, vai VID, sajūtot “asins garšu” no iespējas aprēķināt papildus nodokļus, balstoties vien uz nozarēs vidējo atalgojumu, šādus “nodokļu rēķinus” nesāks izsūtīt absolūti visiem…ne tikai būvniekiem, ēdināšanas un apsardzes pakalpojumu nozares uzņēmumiem, bet visiem…

Nepārprotiet mani! Ēnu ekonomika rada pārāk lielu robu budžetā, un tādēļ jebkādas iniciatīvas ir apsveicamas un atbalstāmas. Vienkārši ir vairāki jautājumi, uz kuriem es pašlaik nerodu atbildes. Tādēļ būtu interesanti pavērot, ar ko tas viss beigsies.

BET… tas vēl nav viss! Paturpināšu rīt!

Jūsu Alisa

P.S. Rakstiet, ko Jūs par to visu domājat, un vai un kā tas var skart Jūs vai Jūsu uzņēmumu. Negribat par to runāt publiski, Jūs zināt, kā mani atrast (telefonus un e-pastus meklējiet lapā)!