JŪSU UZŅĒMUMAM IR “APLOKŠŅU ALGU RISKS”!

Šobrīd daudzi uzņēmumi saņem vēstules no VID ar lūgumu skaidrot, kāpēc vidējais darbinieku atalgojums ir zemāks nekā vidējais valstī attiecīgajā nozarē vai profesijā. Vēstules VID aicina arī apsvērt iespēju pacelt darbiniekiem atalgojumu, kā arī iesniegt deklarāciju labojumus par iepriekšējiem periodiem (iemaksājot valsts budžetā papildus darba nodokļus).

Lai arī šāda VID prakse pastāvēja arī iepriekš (un tajā nav nekas jauns), tomēr šādu vēstuļu skaits ir jūtami pieaudzis. Vai tas ir “mēģinājums” pirms gaidāmiem grozījumiem likumā, pie kuriem šobrīd aktīvi strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija? Iespējams…Vismaz atsevišķās VID pārbaudēs inspektori jau izsakās, ka “Grozījumiem būt!”, un attiecīgi kaut kad drīzumā mēs varētu sagaidīt to, ka VID tiks piešķirtas tiesības uzrēķināt algas nodokļus par aplokšņu algām, balstoties uz netiešiem pierādījumiem – t.i., faktu, ka alga ir mazāka kā 80% no nozares vidējās algas iepriekšējā gadā.

Lai arī ir jāuzteic VID centieni apkarot ēnu ekonomiku un attiecīgi arī “aplokšņu algas”, tomēr ļoti bieži šajās vēstulēs VID izdara pieņēmumus par pastāvošo “aplokšņu algu risku”, kuriem ir grūti piekrist. Ja pieņem, ka šāda VID aktivitāte ir “mēģinājums” pirms grozījumu spēkā stāšanās, tad kļūst neomulīgi no apziņas, ko šie grozījumi (vismaz esošajā redakcijā) var nozīmēt uzņēmumiem…

NETIEK ŅEMTAS VĒRĀ REĢIONĀLĀS ATŠĶIRĪBAS

Ir skaidrs, ka darbinieku algas Rīgā strādājošiem ir lielākas nekā darbiniekiem reģionos. Tomēr VID, izsūtot vēstules, šādas atšķirības neņem vērā. Arī pašreizējā likumprojekta redakcija neparedz kaut kā īpaši izdalīt reģionus, faktiski radot risku, ka VID uzrēķinās papildus darba algas nodokļus reģionos strādājošajiem uzņēmumiem un visiem mazajiem uzņēmumiem, ja tie nespēs nodrošināt darbiniekiem tik pat lielu algu kā Rīgā strādājošiem.

Uz to vērsa uzmanību arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), rosinot grozījumos veikt būtiskus papildinājumus, piemēram ieviešot koeficientus tikai reģionā esošiem uzņēmumiem vai maziem uzņēmumiem un tml.

Savukārt biedrība “Latvijas Ceļu būvētājs” vispār norāda, ka, nedrīkst VID  piešķirt tiesības veikt uzrēķinu gadījumos, kad darbinieka atalgojums nesasniedz (šobrīd likumprojektā noteikto) 80% slieksni no vidējā atalgojuma profesijā, jo tāds slieksnis ir nesamērīgs. Biedrība uzskata, ka tas varētu būt mērķis pie kura nonākt pakāpeniski. Piemēram, pirmajā gadā nosakot 60% slieksni, otrajā -70% un trešajā 80%. Proti, tas veicinātu uzņēmumus pakāpeniski palielināt darbinieku bruto algas, nevis tikai radītu iespēju VIDam izrakstīt “nodokļu rēķinus”.

ATSAUCAS UZ PROFESIJU KLASIFIKATORU

Darbinieku vidējā alga tiek rēķināta, vadoties no profesiju klasifikatora, īpaši neizdalot “jaunākos” un “vecākos” speciālistus, vai “mācekļus” un “palīgus”. Kaut gan realitātē vienā amatā var strādāt kā nepieredzējuši, tā arī pieredzējuši darbinieki. Pašlaik uzņēmējiem ir pašiem jāskaidro VID algu atšķirības, un jāteic darba algu noteikšanas politika kļuva ļoti  aktuāla un vajadzīga šajā sakarā. Ja Jūsu uzņēmumam tādas nav, tad ieteicams vismaz apsvērt tādas izstrādi. Tas mazinās problēmas ar VID, kāpēc vienā amatā strādā darbinieki, kuriem tiek maksātas dažādas algas.

 ATSAUCAS UZ STATISTIKU, KAS BIEŽI MAINĀS

Pašlaik vēstulēs bieži var lasīt, ka VID atsaucas uz 2022.gada atsevišķu mēnešu vidējās algas statistikas rādītājiem, pieprasot darba devējam celt darbiniekiem algas un sniegt deklarāciju labojumus. 2022.gadā bija rekordliela inflācija, kā arī vidējā alga visās profesijās “lēkāja” kā mērkaķis uz batuta. Tomēr VID neskaidro, vai darba devējam ir jārēķina kāds vidējais lielums, acīmredzot sagaidot, ka darba devējam bija automātiski jāpalielina atalgojums pie katra šāda lielāka “statistikas lēciena”.

Šie trūkumi nav novērsti arī likumprojektā. Ir vien atrunāts, ka VID būs tiesīgs veikt papildu nodokļu uzrēķinu, ja darba samaksa mēnesī būs mazāka:

1)      par mēneša vidējo darba samaksu, vai

2)      darba samaksa mēnesī būs mazāka par vidējo stundas tarifa likmi nozarē, vai arī

3)      darbinieka nostrādāto darba stundu skaits mēnesī būs mazāks par mēneša vidējo darba stundu skaitu vienai darba vietai….

Taču likumprojekts paredz, ka šie lielumi ir no IEPRIEKŠĒJĀ GADA. Tātad, tas fakts, ka 2022.gadā bija straujš inflācijas lēciens vēl nebūt nenozīmē, ka uzņēmums ir “aplokšņu algu” maksātājs tāpēc vien, ka nav varējis tik strauji palielināt algas.

Neskatoties uz to likumprojektā trūkst novērtējuma par šādas normas praktisko piemērošanu attiecībā uz to, par kuru periodu tiks aprēķināts vidējais rādītājs un cik ilgi tas būs piemērojams. Plus, kā jau minēts iepriekš, tajā nav ņemts vērā un atrunāts, kā tiks izslēgti vai arī iekļauti iepriekš minētie izņēmumi (piemēram, mazie uzņēmumi reģionos, nepieredzējušie darbinieki utt.).

 NETIEK ŅEMTA PANDĒMIJAS IETEKME

Tas nav noslēpums, ka daudzi uzņēmumi joprojām nav atguvušies no pandēmijas ietekmes, un arī karš Ukrainā ir “iecirtis robu” to finansēs un saimnieciskā darbībā. Tādēļ ne visi var pacelt algas darbiniekiem. Piekrītu LTRK viedoklim, ka būtu jāņem vēra visi darba algas ietekmējošie faktori,  un tautsaimniecība vai situācija attiecīgajā nozarē kopumā. Pašlaik uzņēmumiem, kas saņem šādas vēstules no VID, ir jāskaidrojas, kāpēc tiek maksātas zemākas algas nekā vidēji valstī, tostarp atsaucoties arī uz vispār zināmiem faktiem par pandēmiju un ekonomisko krīzi.

Neteikšu, ka VID, saņemot paskaidrojumus, neņem tos vērā. Faktisko apstākļu izvērtēšana notiek, tāpat kā arī negaidītas vizītes pie darbiniekiem arī… Pieredzes stāsti ir dažādi.

Pašlaik deputāti un nozaru pārstāvji aktīvi diskutē par gaidāmiem grozījumiem, un tādēļ gala rezultāts pašlaik nav paredzams…Dzīvosim, redzēsim!

Jūsu Alisa

saistītie raksti:

SKAISTĀKS PROFESIJAS NOSAUKUMS DARBA LĪGUMOS = PĀRĀK LIELA IZŠĶĒRDĪBA?

PASLUDINĀT VISUS PAR “APLOKŠŅU ALGU” MAKSĀTĀJIEM!

ŠOKS! IZSKATĀS, KA TO, CIK JĀIZMAKSĀ ALGĀS, TURPMĀK NOTEIKS VID…!