ADVOKĀTA PADOMI

KAM IR PIENĀKUMS ZIŅOT? “DIGITĀLĀS PLATFORMAS OPERATORU” PIEMĒRI

Kā tas tika ziņots jau iepriekš, tad no 2023.gada 1.janvāra stājas spēkā likuma grozījumi, kas uzliek par pienākumu digitālo platformu operatoriem sniegt informāciju par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, darbojoties konkrētajā digitālajā platformā. Tomēr satraukums un diskusijas ap šo tēmu atklāj, ka ne visiem ir skaidrs, kas ir “platformu operators” un kas ir “pārdevējs”, par kuru platformu operatoriem ir vai nav jāziņo.

Lai arī solītie Ministru kabineta noteikumi, kuriem būtu jāsniedz detaļas par ziņošanas kārtību, vēl nav pieejami, mēģināšu viest nedaudz skaidrību, apskatot dažus praktiskus piemērus, kas izriet no direktīvas…

Ja Jūs domājat, ka uz Jums tas neattiecās, jo Jūsu uzņēmums nav “platformu operators”, tad nesteidzieties ar secinājumiem… 😊

PLATFORMAS OPERATORI

Platformas operators ir tīmekļa vietnes, mobilās lietotnes vai jebkuras citas programmatūras, kas savienot pārdevējus ar citiem lietotājiem, īpašnieks, lai tiem (par atlīdzību):

1)  pārdotu preces vai

2)      iznomātu nekustamo īpašumu, ieskaitot gan dzīvojamo, gan komerciālo, gan arī jebkura cita veida nekustamo īpašumu un autostāvvietas;
3)      sniegtu individuālos pakalpojumus:
4)      iznomātu jebkura veida transporta līdzekļus.

Minētais neattiecās uz programmatūrām, kas ļauj vienīgi apstrādāt maksājumus saistībā ar kādu no minētajām darbībām, reklamē to vai novirza lietotājus uz platformu.

PIEMĒRS 1

Uzņēmumam XXX pieder vietne, kas ļauj interneta veikala AAA īpašniekam piekļūt (jeb savienoties ar) citiem vietnes lietotājiem un pārdot tiem savas preces. Uzņēmums XXX ir uzskatāms par “platformas operatoru”. Ja būtu jāmin konkrēts piemērs, es nosauktu www.kurpirkt.lv.

PIEMĒRS 2

Sporta kluba YYY biedri var pieteikt personīgo treniņu ar neatkarīgo treneri Jāni Bicepsi caur Sporta kluba YYY vietni. Sporta klubs YYY ir uzskatāms par “platformas operatoru”, jo tas pārdevējam (t.i., Jānim Bicepsim) ļauj savienoties ar klientiem (t.i., Sporta kluba YYY biedriem).

Sporta klubs YYY nav uzskatāms par “platformas operatoru”, ja treneris Jānis Bicepsis ir šā sporta kluba darbinieks.

PIEMĒRS 3

Darba piedāvājumu platforma MMM ļauj personām nolīgt apkopēju uzkopšanas darbu veikšanai. Darba piedāvājumu platforma MMM ir uzskatāma par “platformas operatoru”, jo tā savieno pārdevēju (t.i., apkopēju) ar pircēju (t.i., personai, kurai ir nepieciešami uzkopšanas pakalpojumi). Spilgti piemēri: www.ss.com, www.getapro.lv

PIEMĒRS 4

Uzņēmums XXX pārvalda ātrās ēdināšanas vietni, kurā klienti var pasūtīt savus hamburgerus un citu ēdienu no vietējiem ēdināšanas uzņēmumiem. Uzņēmums XXX ir uzskatāms par “platformas operatoru”, jo tā ļauj pārdevējiem (vietējiem ēdināšanas uzņēmumiem) savienoties ar klientiem (hamburgeru cienītājiem) 😊. Spilgts piemērs aplikācija Wolt un Bolt Food.

PIEMĒRS 5

Lienīte Atpūstiesmīlētāja tūroperatora AAA mājaslapā pasūtīja sev atpūtas ceļojumu, ieskaitot aviobiļetes un viesnīcu (ko piedāvā citi uzņēmumi).  Tūroperators AAA ir uzskatāms par “platformas operatoru”, jo tas savā mājas lapā savieno pārdevējus (viesnīcas un avio pārvadājumu pakalpojumu sniedzējus) ar klientiem (t.i., Lienīti Apūstiesmīlētāju).

PIEMĒRS 6

Atrakcijas parka īpašnieks, Uzņēmums CCC, cita starpā piedāvā klientiem viesnīcas pakalpojumus. Viesnīca pieder citam uzņēmumam GGG. Atrakcijas parka īpašnieks, Uzņēmums CCC, ir uzskatāms par “platformas operatoru”, jo tas savieno pārdevēju (viesnīcas īpašnieku, Uzņēmumu GGG) ar atrakcijas parka klientiem.

PIEMĒRS 7

Uzņēmumam BOBO pieder aplikācija, kas ļauj klientiem pasūtīt taksometra pakalpojumus no citiem uzņēmumiem – taksometra pakalpojumu sniedzējiem. Uzņēmums BOBO ir uzskatāms par “platformas operatoru”, jo tas savienot pārdevējus (taksometra pakalpojumu sniedzējus) ar  klientiem. Uzņēmums BOBO tiks uzskatīts par “platformas operatoru” arī tad, ja tas sākumā pērk taksometru pakalpojumu no “taksometru uzņēmuma” un vēlāk pārdot šo pakalpojumu klientiem. Kā spilgtu piemēru var minēt Bolt un Taxify aplikāciju īpašniekus.

Ceru, ka esat uzķēruši “loģiku” tam, kad uzņēmums var tikt uzskatīts par “platformas operatoru”, uz kuru attieksies pienākums ziņot VID par pārdevējiem.

Tomēr ne viss ir tik viennozīmīgi… Ir daži problēmjautājumi, uz kuriem man pašlaik nav atbildes, un tādēļ ir jāsagaida minētie Ministru kabineta noteikumi. Tomēr ir skaidrs, ka ne tikai tradicionālo digitālo platformu īpašnieki tiks pakļauti šim jaunajam regulējumam. Patiesībā minētais regulējums var tikt attiecināts arī uz jebkuru citu uzņēmumu (arī Jūsējo).

PROBLEMĀTISKAIS PIEMĒRS 1

Neskaidrības par likuma pareizu piemērošanu var radīt situācijas, kad ir iesaistīti vairāki grupas uzņēmumi, jo direktīva noteic, ka “Attiecīgā darbība” (jeb preču pārdošana, individuālo pakalpojumu sniegšana, nekustamo īpašumu un transporta līdzekļu noma) neietver darbību, ko veic pārdevējs, kurš darbojas kā: 

  1.    platformas operatora darbinieks vai
  2.   ar platformas operatoru saistītas vienības (piemēram, mātes uzņēmums ar balsstiesībām vismaz 50%) darbinieks.

Piemēram…

Uzņēmums OOO, darbojoties uzņēmumu grupas ietvaros un interesēs, ļauj citiem – t.i., ar grupu nesaistītiem komersantiem – reģistrēties vietnē un piedāvāt savus pakalpojumus vai preces grupas uzņēmumiem.

Vai cits piemērs…

Uzņēmums OOO pārvalda grupas “globālo” vietni, kurā klienti var pasūtīt (minētās grupas uzņēmumu) preces daudzās valstīs, bet preces faktiski piegādā klientam attiecīgajā valstī esošais grupas uzņēmums.

Abos gadījumos Uzņēmums OOO faktiski savieno pārdevējus (t.i., pakalpojumu sniedzējus/ vai preču pārdevējus) ar klientiem – grupas uzņēmumiem, un tādēļ formāli tas atbilst “platformas operatora” definīcijai. Tomēr tas, vai Uzņēmums OOO tiks uzskatīts par “platformas operatoru” un uz to attieksies ziņošanas pienākums, būs atkarīgs no minētā izņēmuma interpretācijas. Proti, vai izņēmums attiecās uz visu pārdevēja (t.i., saistītā grupas uzņēmuma) darbību vai tikai tad, ja pārdevēji ir saistītā uzņēmuma darbinieki (kā tas bija apskatīts piemērā ar treneri Jāni Bicepsi).

Dzīvosim, redzēsim. Varbūt gaidāmie Ministru Kabineta noteikumi viesīs kādu lielāku skaidrību.

PROBLĒMĀTISKAIS PIEMĒRS 2

Uzņēmums PPP tirgo elektropreces preces caur sev piederošo mājaslapu (interneta veikalu). Pie izejas (jeb angl. “checkout”) uzņēmums PPP piedāvā pircējiem iegādāties papildus garantiju iegādātajām elektroprecēm no apdrošināšanas sabiedrības BBB. 

Pašlaik nav skaidrs, vai apdrošināšanas sabiedrība BBB ir uzskatāma par “pārdevēju”, kas sniedz individuālos pakalpojumus. Ja ir uzskatāma par “pārdevēju”, tad Uzņēmums PPP ir uzskatāms par “platformas operatoru”.

KAD BŪS JĀSNIEDZ ZIŅOJUMI UN PAR KO?

Ja esat atpazinis sevi kādā no piemēriem un attiecīgi esat “platformu operators”, uztraukumam nav pamata. Pirmais ziņojums (par 2023. gadu) Jums kā digitālo platformu operatoram būs jāiesniedz līdz 2024. gada 31. janvārim. Tādēļ laika vēl ir vairāk kā pietiekoši, lai izprastu šo jauno pienākumu, ieviestu izmaiņas platformās vai politikās…

Turklāt, vēl ir jāsagaida Ministru kabineta noteikumi, kuri šobrīd vēl ir izstrādes/ apspriešanas procesā.

Turpinājums sekos…

Jūsu Alisa

Saistītie raksti:

VAIRS NENOSLĒPTIES! DIGITĀLĀM PLATFORMĀM BŪS JĀZIŅO PAR PĀRDEVĒJIEM UN VIŅU IENĀKUMIEM…

 

Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!

PAR AUTORI

Alisa Leškoviča

Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem. 

M.: +371 29 340 444
[email protected]