KAD PAŠNODARBINĀTAIS PATIESĪBĀ JAU SEN IR DARBINIEKS?

Par šo tēmu jau rakstīju iepriekš, tomēr šķiet ir vajadzība par to runāt vēl, jo auditos joprojām diezgan bieži izskan apgalvojumi, ka pakalpojuma sniedzējs patiesībā ir Tavs darbinieks. Tādēļ paturpināsim rakstu sēriju par to, kad VID saskata darba tiesiskās attiecības (arī tad, ja persona fiziski nodarbināta citā SIA, kas sniedz uzņēmumam pakalpojumu).

Mikrouzņēmumu (SIA) ēra ir beigusies, tomēr joprojām ir aktuāls jautājums par pašnodarbināto personu nodarbināšanu (tai skaitā to, kas izvēlējies maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN)).

Nav nekā slikta tajā, ka kāda darba paveikšanai tiek nodarbināta pašnodarbinātā persona. Tomēr būtu jāievēro zināma piesardzība tajā, kā šīs attiecības attīstās un tiek noformētas.

Lai arī šķiet, ka šī tēma ir zaudējusi savu aktualitāti, tomēr joprojām VID auditos var lasīt pārmetumus uzņēmējiem par to, ka patiesībā attiecības ar pašnodarbināto ir uzsāktas ar mērķi aizstāt darba tiesiskās attiecībās un izvairīties no algas nodokļu (IIN un VSAOI) maksāšanas. Ne reti (es teiktu pat – ļoti bieži) VID rod virkni pierādījumu tam, kas apstiprina viņu aizdomas.

UZSPIESTĀS ATTIECĪBAS

Ja persona (sauksim to par “darba veicēju”) iepriekš bijusi Jūsu uzņēmuma darbinieks (vai arī ir pārstāvēja to kāda pakalpojuma nodrošināšanā uzņēmuma vārdā), bet šobrīd pilda tos pašus uzdevumus jau pašnodarbinātā statusā, tad tas vien var liecināt ka sadarbības forma pašnodarbinātā (tai skaitā MUN maksātāja)  statusā ir uzspiesta.

Aizdomas par to pastiprinās apstāklis, ja Jūsu uzņēmums ir vienīgais pašnodarbinātā klients, kas (VID ieskatā) liecina par šā darba veicēja ekonomisko atkarību no Jūsu uzņēmuma.

Lai arī vērtējot to, vai starp personām pastāv darba tiesiskās attiecības, ir vērtējama ne tikai katra darba tiesisko attiecību pazīme atsevišķi, bet gan visi apstākļi kopsakarā, ne reti VID pieeja ir diezgan formāla, un ar vienas pazīmes konstatēšanu var pietikt, lai VID varētu apgalvot, ka darba veicējs ir nevis neatkarīgs pašnodarbinātais, bet gan Jūsu uzņēmuma darbinieks.

Es gan nevaru piekrist VID secinājumiem par darba tiesisko attiecību pastāvēšanu, ja pašnodarbinātā persona ir reģistrējusies par tādu neilgi pirms attiecību uzsākšanas ar uzņēmumu (tomēr arī tādus secinājumus gadās lasīt VID lēmumos). Ņemot vērā to, ka portāli mudž ar sludinājumiem no tādiem darba veicējiem, kuri atlīdzību par darbu vēlas saņemt tikai skaidrā naudā (vai kā pārskaitījumu uz Revolut kontu), lai izvairītos no nodokļu nomaksas, tad “sodīt” uzņēmumus par to, ka viņi rūpējas, ka par darba veicēja darbu tomēr tiktu samaksāti nodokļi, nav pareizi. 

LĪGUMI

Visi ir iemācījušies, ka, slēdzot līgumu ar pašnodarbināto, ir jāslēdz “uzņēmuma līgums”, taču ar to zināšanas arī beidzas.

Jūs varat nosaukt līgumu kā Jūs vēlaties (uzņēmuma līgums, pakalpojuma līgums vai vēl kaut kā), taču būtiska ir ne tikai līguma juridiskā forma, bet arī saturs. Zemāk  minēšu dažus piemērus, ko uzņēmēji raksta “uzņēmuma”  līgumos, bet kas tiešā veidā var liecināt par darba tiesisko attiecību pastāvēšanu.

PIRMKĀRT, uzņēmuma līgums nesatur vienošanos par KONKRĒTA DARBA veikšanu;

Proti, noslēgtajos pakalpojumu līgumos nav noteikts konkrēts darba rezultāts, bet gan vispārīgi veicami pakalpojumi (nav norādīti konkrēti veicamie pakalpojumi, to apjoms, izpildes periods).

OTRKĀRT, līgumā atrunāts PIENĀKUMS PAŠAM  PAŠNODARBINĀTAJAM MAKSĀT NODOKĻUS.

Jāteic, ka līguma punkts, kas nosaka noalgotajam pašnodarbinātajam pašam maksāt nepieciešamos nodokļus, nav nekāds retums (kas manuprāt automātiski neliecina par pušu nodomu izvairīties no darba nodokļu nomaksas).

Taču VID un tiesas ieskatā nav loģiski līgumā paredzēt tādus līguma puses pienākumus (kā nodokļu samaksu), kas nav regulējami ar privātpersonu vienošanos, neattiecas uz līguma priekšmetu un ir attiecīgās puses ar likumu noteikts pienākums. Proti, nav saskatāma darba devēja (kā darbu pasūtītāja) interese pārliecināties, ka tās darījumu partneri veic nodokļu maksājumus, kas neietekmē darba devēja tiesiskās intereses. Tādēļ VID un tiesas ieskatā šādu noteikumu paredzēšana līgumā norāda uz citu apsvērumu pastāvēšanu – proti, radīt iespaidu par darba tiesisko attiecību nepastāvēšanu un tādējādi samazināt savu nodokļu saistību apmēru.

TREŠKĀRT, līgums satur PĀRĀK DETALIZĒTAS PRASĪBAS, PAKALPOJUMA ORGANIZĒŠANA UN PLĀNOŠANA

Arī pārāk detalizētas prasības līguma pusei (t.i., pašnodarbinātajiem) var liecināt, ka darba devējs faktiski pats regulē pakalpojuma izpildi un faktiski organizē to. Proti, līgumā paredzētā detalizācijas pakāpe darba veikšanai ir PĀRĀK DETALIZĒTA un vairāk atgādina instrukciju savam darbiniekam, NEVIS VEICAMĀ UZDEVUMA APRAKSTU pakalpojuma sniedzējam.

CETURTKĀRT, ATLĪDZĪBA SAISTĪTA AR NOSTRĀDĀTO DARBU, NEVIS REZULTĀTU

Arī atlīdzības ierobežošana vai tās saistīšana ar ieguldīto darbu kā tādu (piemēram, nostrādātajām stundām vai nobraukto attālumu), nevis tieši sasniegto rezultātu VID un tiesas ieskatā liecina par darba līguma attiecībām.

PIEKTKĀRT, līgumos nav noteikts konkrēts darbu izpildes termiņš. Līgumi noslēgti uz nenoteiktu laiku un līguma priekšmets paredz ilgstošā laika posmā sniegt pakalpojumus, nevis kādu vienu pakalpojumu noteiktā apjomā, kas sasniedzams noteiktā laika periodā.

Ja papēta tiesu praksi, tad darba ilgums, kas pārsniedz 6 un vairāk mēnešus, tiek uztverts kā ilgstošs darbs, kas vairāk raksturīgi darba tiesiskajām attiecībām. Šeit gan ir jāņem vērā, ka nav “gatavas receptes”. Ir jāņem vērā arī konkrētā darba izpildes specifika. 

Vairāk jautājumus radīs tādi līguma nosacījumi, kas pēc būtības ir vērsti uz to, lai nodrošinātu uzņēmuma pasūtījumu (vai darbu) regulāru izpildi. Par regularitāti (un attiecīgi arī) darba tiesiskām attiecībām liecinās arī  regulāri(katru mēnesi vai citādi) noformētie nodošanas-pieņemšanas akti.

SEPTĪTKĀRT, līguma IZBEIGŠANAS NOSACĪJUMI paredz līgumu izbeigt 1 mēnesi iepriekš (kas vairāk raksturīgs darba tiesiskajām attiecībām).

ASTOŅKĀRT, uzņēmums var VIENPERSONISKI GROZĪT darba veicēja samaksas apmēru.

Un citi līdzīgi līguma nosacījumi.

CITAS PAZĪMES

Par darba tiesiskajām attiecībām var liecināt arī virkne citu pazīmju. Piemēram,

1. darba veicējam nav savu darbarīku/ inventāra pakalpojuma sniegšanai.
2. Pakalpojums tiek sniegts uzņēmuma telpās,
3. darba veicējam ir noteikts darba laiks,
4. uzņēmums pats organizē rēķinu izrakstīšanu darba veicēju vietā;
5. maksājuma uzdevumos tiek norādīta “algas izmaksa”;
6. un vēl citas pazīmes, par ko mēs parunāsim atsevišķi citu reizi.

Tādēļ rūpīgi izvērtējam, vai algotais darba izpildītājs – pašnodarbinātais (arī MUN maksātājs) atbilst kādām no pazīmēm.

Jūsu Alisa

Saistītie raksti:

KO RAKSTĪT LĪGUMĀ, LAI NOALGOTAIS PAŠNODARBINĀTAIS TIKTU APLŪKOTS KĀ DARBINIEKS…?