ZIŅA NETICĪGAJIEM: TIESA NESASKATA UZŅĒMUMA PĀREJU!

Pavisam nesen vēl rakstīju par to, ka uz jebkādu VID brīdinājumu IR JĀREAĢĒ, īpaši, ja VID brīdina par to, ka saskata kāda uzņēmuma pāreju uz Jūsējo un lūdz samaksāt šā uzņēmuma nodokļu parādus.

Es saprotu, ka daudzi uzskata, ka tam nav jēgas un tā ir cīņa ar vējdzirnavām, taču tas tā nav! Lai arī vairumā gadījumos VID rīkojas ļoti agresīvi un šķiet, ka Jūsu sniegtos iebildumus un paskaidrojumus VID neņem vērā, tomēr ir gadījumi, kad VID mēdz lemt arī izbeigt piespiedu piedziņas lietu, jo secina, ka viņu sākotnējie pieņēmumi par notikušo uzņēmuma pāreju nav apstiprinājušies. Ir gan jāpacenšas, bet tas ir iespējams!

Arī tiesas mēdz nesaskatīt uzņēmuma pārejas. Kā piemēru pastāstīšu kāda klienta stāstu labākam garastāvoklim pirmdienas rītam..

Kādam uzņēmumam COVID laiks izrādījās īpaši smags. Situāciju pasliktināja arī tas, ka VID atteica piešķirt atbalstu (t.i., grantu apgrozāmajiem līdzekļiem). Lai norēķinātos ar parādiem bija jāpārdod manta un jāatlaiž darbinieki. Rezultātā iestājās uzņēmuma maksātnespēja.

Lielākais uzņēmuma kreditors – VID – secināja, ka vairāki maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieki uzsāka darbu konkurējošā uzņēmumā. Papētot dziļāk, VID secināja, ka konkurējošam uzņēmumam tika pārdota arī daļa no aktīviem (t.i., dažas automašīnas), kā arī tas sadarbojas ar daļu no maksātnespējīgā uzņēmuma klientiem un piegādātājiem. Kā izrādījās, sakrita arī saimnieciskās darbības veids un vieta, bet starp amatpersonu, dalībnieku un pilnvaroto personu pastāvēja savstarpējā saistība – konkurējošā uzņēmuma valdes loceklis un īpašnieks reiz bija maksātnespejīgā uzņēmuma darbinieks. Turklāt, konkurējošais uzņēmums lieto maksātnespējīgā uzņēmuma preču zīmi.

“Tra la lā!” sapriecājās VID un pieprasīja maksātnespējas administratoram celt prasību tiesā pret konkurējošo uzņēmumu, kā maksātnespējīgā uzņēmuma pārņēmēju.

Tomēr tiesa nosprieda, ka MEHĀNISKA UZŅĒMUMU PĀREJAS KRITĒRIJU IDENTIFICĒŠANA, ko ir izdarījis maksātnespējīgā uzņēmuma kreditors – VID – , konkrētajā gadījumā noveda pie nepareiza secinājuma par uzņēmuma pārejas esību.

Neviens neapstrīdēja to, ka konkurējošais uzņēmums patiesi iegādājās dažas automašīnas no maksātnespējīgā uzņēmuma. Jautājums tikai bija par to, vai tas ir pietiekami, lai secinātu, ka ir notikusi maksātnespējīgā uzņēmuma pāreja.

Tiesa nosprieda, ka nē! Lai gan pamatlīdzekļu nodošana ir viena no būtiskākajām uzņēmuma pārejas pazīmēm, tiesa secināja, ka samērā nelielas automašīnu daļas pārdošana konkurējošam uzņēmumam (no kopējā transportlīdzekļu skaita) nav kalpojusi par iemeslu maksātnespējīgā uzņēmuma saimnieciskās darbības pārtraukšanai vai ka tas būtu darīts ar mērķi apzināti iztukšot šo uzņēmumu, lai izvairītos no nodokļu saistību segšanas. Turklāt, automašīnas tika pārdotas, jo uzņēmums bija nonācis finanšu grūtībās, kas bijis arī iemesls lielas daļas darbinieku uzteikumiem.

Lai arī maksātnespējīgā uzņēmuma kreditors – VID – iesniedza sarakstu ar darba ņēmējiem, kuri dažādos laikos uzsāka darba tiesiskās attiecības ar konkurējošo uzņēmumu. Tomēr tiesa vērsa uzmanību uz to, ka daudzi no šiem darbiniekiem zaudēja darba ņēmēja statusu sakarā ar darbinieka uzteikumu (21.kods). Proti, viņi paši aizgāja no maksātnespējīgā uzņēmuma un uzsāka darbu konkurējošā uzņēmumā PĒC ILGĀKA PĀRTRAUKUMA – sākot no pāris mēnešiem un beidzot līdz pat 7 gadiem (!)

Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka nav notikusi vienlaicīga darbinieku pāreja. Darbinieki strādāja dažādos laikos, bez tam daļa no darbiniekiem ir izbeigušas darba tiesiskās attiecības arī ar konkurējošo uzņēmumu. Daži nostrādāja konkurējošā uzņēmumā vien dažas dienas!

Tiesa norādīja, ka fakts, ka vienas un tās pašas personas ir bijušās nodarbinātas abos uzņēmumos, nav pietiekams pamats, lai konstatētu uzņēmuma pāreju, jo ir jāvērtē:

1) vai tika pārņemta skaitliski un kompetences ziņā būtiska darbinieku daļa,

2) bez tam jāņem vērā arī konkrēta saimnieciskā darbības veida (šajā gadījumā – taksometru pārvadājumu) specifika, jo šoferis var vienlaicīgi būt nodarbināts vairākos uzņēmumos.

Bez tam tiesa nekonstatēja, ka ir notikusi organizēta darbinieku pāriešana, bet, visticamāk, savstarpēji nesaistīta personu stāšanās darbā konkurējošā uzņēmumā, jo maksātnespējīgais uzņēmums vairs nevarēja nodrošināt darbu pietiekamā apjomā sakarā ar pieprasījuma samazināšanos un maksāt konkurentspējīgas algas.

Apstāklis, ka darbinieki, kura darba devējs saskāries ar finansiāla rakstura problēmām, meklē darbu citā uzņēmumā, ir normāls darba tirgus process. Turklāt ir saprotams, ka darbinieki meklē darbu tādā jomā, kurā viņiem ir pieredze, kas vienlaicīgi nozīmē, ka lielākas izredzes atrast darbu ir pie tiem darba devējiem, kas veic saimniecisku darbību sfērā, kādā pirms tam bija darbojies ar finansiālām problēmām saskāries darba devējs.

Šeit gribās piebilst, ka mani allaž fascinēja, kāpēc VID, kuram ir pieejami visi dati par katru no darbiniekiem, pie “pārņemtajiem” darbiniekiem allaž pieskaita visus – arī tādus, kuri atnāca strādāt pēc vairākiem mēnešiem vai pat gadiem. Daudzi no viņiem pat paguvuši pastrādāt arī pie citiem darba devējiem… un tik un tā šis nelaimīgais darbinieks ir iekļauts sarakstā kā pierādījums tam, ka ir notikusi uzņēmuma pāreja.

Lai arī VID konstatēja, ka uzņēmiem sakrita daži klienti un piegādātāji, tomēr tiesa nosprieda, ka apstāklis, ka abām personām bija līdzīgs, bet ne identisks klientu loks, liecina, ka abi uzņēmumi vienlaicīgi nodarbojās ar saimniecisko darbību un zināmā mērā konkurēja viens ar otru.

Uzņēmuma pāreja būtu vērojama tad, ja viens uzņēmums būtu nodevis otram uzņēmumam savus sadarbības partnerus un mudinājis tos sadarboties ar jauno pakalpojumu sniedzēju, bet nevis situācijā, kad abas personas turpina nodarboties ar viena veida saimniecisko darbību, kur to sadarbības partneru sakritība zināmā mērā ir neizbēgama un pat vēlama.

Sadarbības partneru izvēle lielā mērā var būt atkarīga no attiecīgā tirgus segmenta un potenciālo piegādātāju skaita. Ja piegādātāju skaits ir ierobežots un lietā nav konstatējami tādi apstākļi, kas liecina, ka attiecīgie sadarbības partneri nav izraudzīti nejauši (piemēram, sadarbībai piemēroti kādi īpaši izdevīgi noteikumi, kas pamatojas uz iepriekš panāktu vienošanos), identiski sadarbības partneri nevar kalpot par pamatojumu uzņēmuma pārejas atzīšanai

LĪDZĪGA PREČU ZĪME

Attiecībā uz līdzīgas preču zīmes lietošanu konkurējošā uzņēmuma darbībā, tiesa norādīja, ka lai gan [līdzīgas preču zīmes jeb vārdu salikuma, tostarp krāsās un šriftā] attēlošana automašīnām var maldināt to lietotājus, radot priekšstatu, ka tās joprojām ir maksātnespējīgā uzņēmuma automašīnas, šāda rīcība nav aizliegta un nevar tikt ierobežota.

 

 

To, kā VID konstatē uzņēmumu pāreju, rada daudz jautājumu, un bieži arī iebildumus. Taču ir labā ziņa! 17.08.2023. rīkosim diskusiju konferenci, kurā būs iespēja par šo detalizēti padiskutēt ar VID. Manā jautājumu sarakstā jau ir vairāki jautājumi, ko grasos uzdot VID.

Jūsu Alisa

 

P.S. Diskusijā piedalīsies arī Administratīvās rajona tiesas tiesnese! Bez tam apspriedīsim arī nākotnes plānus mainīt šo VID pieredzi…

 

Tādēļ, dalies ar savu pieredzi! Sūti savus jautājumus, kurus uzdosim diskusiju dalībniekiem…atklājot starp rindiņām “paslēpto”!

Saiti uz konferenci meklē komentāros!