VĒL VIENS IEMESLS JŪS “IZMEST” NO BANKAS

Sakarā ar notikumiem Ukrainā un pret Krieviju ieviestām sankcijām Latvijas bankas šobrīd pārskata savus klientu sarakstus. Uzņēmumi, kuri veic darījumus ar Krievijā dibinātiem uzņēmumiem (arī tad, ja tie nav pakļauti sankcijām), saņem paziņojumus par sadarbības pārtraukšanu un konta slēgšanu. Savukārt tiem, kuri bija paņēmuši kredītu, tiek lūgts atmaksāt visu summu būtiski īsākā termiņā, nekā to paredzēja sākotnējā vienošanās.

Tomēr atvērt kontu citā bankā arī nemaz nav tik viegli. Ir vien dažas bankas, kuras ir gatavas atvērt  kontu arī tad, ja klientam notiek sadarbība ar Krievijā reģistrētu darījuma partneri, bet arī tad dokumentu izskatīšana notiek ļoti, ļoti, ļoooooti ilgi un rūpīgi. Mazākās aizdomas par to, ka Jūs nesniedzat pilnīgu un patiesu informāciju, vai kaut kas Jūsu komercdarbības struktūrā vai darījumos ar partneriem šķiet aizdomīgs, vai arī darījumu īpatsvars ar Krievijas sadarbības partneriem ir pārāk liels no kopējā apgrozījuma kontā… un Jums pēc vairāku nedēļu (vai pat mēnešu) gaidīšanas tiek atteikts.

Saskaroties ar tādām grūtībām turēt vai atvērt bankas kontus Latvijā, uzņēmēji sāk aizdomāties par kontu atvēršanu citās dalībvalstīs. Citi pat pārceļ uzņēmējdarbību uz citām ES dalībvalstīm. Tādēļ dažreiz uzdodos ar jautāju – vai netiek pārspīlēts?

BŪS JĀSNIEDZ APLIECINĀJUMS 90 DIENU LAIKĀ

Neskatoties uz iepriekš minēto, šobrīd tiek virzīti grozījumi likumā, kas paredz, ka, sākot ar 2023.gadu, finanšu iestādēm, veicot konta atvēršanu, būs pienākums iegūt no klienta arī paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci, bet tādu, uz kuru var paļauties. NEKĀDAS DARBĪBAS AR KONTU NETIKS ATĻAUTAS līdz brīdim, kad tiks iegūts šāds apliecinājums, bet ne ilgāk par 90 dienām. Ja 90 dienu laikā finanšu iestāde apliecinājumu par nodokļu rezidenci neiegūs, tad KONTS TIKS SLĒGTS.

Pirmšķietami liekās, ka nekas būtiski nemainīsies, jo jau šobrīd likums paredz, ka finanšu iestādei  pirms noteikt, vai par kontu ir jāziņo VID, ir pienākums izvērtēt, vai klienta apliecinājumā sniegtā informācija nav pretrunā KYC  datiem (angl.: know- your client), kas ir tās rīcībā.

Tikai šoreiz ir plānots noteikt:

   1)  LAIKA RĀMI – 90 dienas – kurā finanšu iestādei ir jāiegūst šāds klienta apliecinājums par nodokļu rezidenci. Proti, ja finanšu iestāde, izvērtējot sākotnēji sniegto klienta apliecinājumu  secinās, ka tas neatbilst tās rīcībā esošiem datiem (piemēram KYC anketā norādītiem datiem), tad tai būs iespēja iegūt apliecinājumu atkārtoti.

Redzot, cik šobrīd ir iebiedētas bankas, kuras diezgan ātri izbeidz jau uzsāktās, gadiem ilgušās attiecības ar klientiem, jūtos mazliet skeptiska par to, vai kāds baigi mēģinās iegūt papildus informāciju vai dokumentus. Vairāk sliecos domāt, ka mazākā neatbilstība būs pamats atteikt konta atvēršanu, vai, ja tāds būs atvērts,- to slēgt.

   2)      KONKRĒTU RĪCĪBU – kā finanšu iestādei ir jārīkojas, ja tāds klienta apliecinājums noteiktajā laikā netiek sniegts. Proti, liegt veikt jebkādas darbības ar kontu, kamēr tiks iegūts klienta paša sniegtais apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties. Ja tāds netiek sniegts, vai finanšu iestāde uzskata, ka uz to nevar paļauties, bet cits 90 dienu laikā netiek iesniegts – kontu jāslēdz.

Te laikam prasās paskaidrot, kādā formā tad ir jāsniedz tas apliecinājums par rezidenci. Vispārīgi klienta “paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci” var būt gan KYC anketa ar tajā norādīto nodokļu rezidences informāciju, gan arī citi līdzvērtīgi dokumenti, kuros ietverta minētā informācija. Finanšu iestāde NEVAR PAĻAUTIES uz klienta paša apliecinājumu vai dokumentāriem pierādījumiem tad, ja tā zina vai tai ir pamats zināt, ka apliecinājums vai dokumentārie pierādījumi ir nepareizi vai nepatiesi.

Katrā valstī ir izstrādāti savi nodokļu rezidences noteikšanas noteikumi gan fiziskām personām, gan uzņēmumiem. Lielākajā daļā valstu fiziska persona parasti ir tās valsts nodokļu rezidents, kurā tai ir pilsonība, kurā tā maksā ienākuma nodokli vai pastāvīgi dzīvo. Latvijā – pietiek ar dzīves vietas deklarēšanu, lai fiziska persona tiktu uzskatīta par Latvijas nodokļu rezidentu. Savukārt juridiska persona vai uzņēmums parasti ir nodokļu rezidents tajā valstī, kurā tas dibināts, reģistrēts vai kurā atrodas pastāvīgi funkcionējoša uzņēmuma izpildinstitūcija.

IZŅĒMUMI

No likumprojekta redakcijas šobrīd izriet, ka šāda kārtība pastāvēs attiecībā uz jaunu kontu atvēršanu, un domājas, ka neviens Jums bankas kontu, kuru lietojat jau mēnešiem vai gadiem ilgi, neslēgs, ja izrādīsies, ka Jūsu gadījumā šāda apliecinājuma nav. Turklāt, likumprojektā ir paredzēti arī daži izņēmumi, kad finanšu iestādei nebūs pienākuma “bloķēt” kontu vai to vispār slēgt, ja pēc tā atvēršanas finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļa rezidenci. Tie gan ir saistīti ar kādiem notikumiem, kuru rezultātā mainās jau esoša konta turētājs vai patiesā labuma guvējs:

   1)  pasīva nefinanšu juridiska veidojuma daļu nodošana bez finanšu iestādes iesaistīšanās jaunam īpašniekam, kurš tā rezultātā kļūst par personu, par kuru jāsniedz ziņojums (piemēram, ja konta turētājs mainās saistībā ar finanšu kontā esošo līdzekļu mantošanu , vai ja akcijas (reorganizācijas vai citu notikumu gaitā) tiek nodotas  jaunam akcionāram);

   2)  apdrošināšanas līguma nodošana citai personai (piemēram, konta turētājs cedē prasījuma tiesības, kas izriet no apdrošināšanas līguma, citai personai, vai, kad apdrošināšanas līgumā tiek mainīts labuma guvējs, kas tādējādi tiks uzskatīts par konta turētāju).

Rezumējot visu iepriekš aprakstīto, domāju, ka konta atvēršana kļūs vēl sarežģītāka…

Ko domājat Jūs? Vai arī Jums nācies piedzīvot paziņojumus no finanšu iestādēm par to, ka Jūs vai Jūsu uzņēmums vairs nav vēlams un attiecības ir pārtrauktas? Kas bija par iemeslu?

Jūsu Alisa