VAI ZIEDOJUMU VĀCĒJI ARĪ KĻŪS PAR AML SUBJEKTIEM?
Dārgo lasītāj! Turpinu rakstu sēriju par jauno AML Regulu, kas stāsies spēkā 2027.gada 10.jūlijā. Jā, piekrītu, 2027.gads šķiet vēl tālu, taču mēs visi zinām, ka Latvija AML (no angļu valodas: anti-money laundering) jautājumos ir bijusi izcilniece. Tādēļ mani nepārsteigs, ka arī šoreiz tā skries visām dalībvalstīm pa priekšu, steidzoties ieviest arvien jaunus Noziedzīgi iegūtu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFPN likums) grozījumus vēl pirms jaunā AML Regula stāsies spēkā un kļūs tieši piemērojama. Mēs to varam novērot jau šobrīd, piemēram, ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem (lasi šīs rakstu sērijas 3.rakstu). 
Tāpēc pirms paturpinām par jauno regulējumu, kas ietekmēs jau esošos AML subjektus (tai skaitā, nodokļu konsultantus, ārpakalpojuma grāmatvežus, nekustamo īpašumi starpniekus un daudzus citus) vēl mazliet pakavēsimies pie jaunajiem AML subjektiem, uz kuriem arī turpmāk attieksies AML prasības.
Ar jauno AML Regulu ir paredzēts paplašināt AML subjektu loku arī ar:
1) kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem; un
2) kolektīvās finanšēšanas starpniekiem.
Kolektīvā finansēšana ir starpniecība, kad kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, pašam neuzņemoties nekādu risku, vada digitālu platformu, lai sapārotu potenciālos ieguldītājus vai aizdevējus ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu, vai sekmētu šādu sapārošanu. (Piezīme: lai arī “sapārošana” skan briesmīgi, taču tas ir tiesību aktos lietots oficiāls termins! Tāpēc lūdzu mani skarbi nekritizēt! ).
Tāpēc lūdzu mani skarbi nekritizēt! ).Kolektīvā finansēšana ir labs alternatīvs finansējuma ieguves veids maziem vai vidējiem uzņēmumiem, kad kredītiestādes atsakās izsniegt kredītu kādas biznesa idejas vai projekta finansēšanai.
Latvijā (saskaņā ar publiski pieejamu informāciju) ir tikai viens uzņēmums ar kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzēja licenci – CrowdedHero, kas izveidots pirms četriem gadiem. Tāpēc mēs nepakavēsimies pie tā ilgi.
Taču cik ir kolektīvās finansēšanas STARPNIEKU, nav zināms, jo tie šobrīd nav pakļauti licencēšanas prasībām un pēc būtības netiek regulēti. Tādēļ te ir sagaidāms līdzīgs stāsts kā ar tādiem AML subjektiem kā “finanšu iestādes”. Jūsu uzņēmums aizdeva kādam naudiņu – un HOPĀ(!) pavisam negaidīti kļuva par “finanšu iestādi” ar visām no tā izrietošām sekām (par ko rakstīju jau iepriekš. Saiti uz rakstu atradīsi komentāros).
Šeit būs līdzīgi. Proti, par kolektīvās finansēšanas starpnieku tiks uzskatīts jebkurš UZŅĒMUMS, kas:
1) NAV kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs (tātad, kuram NAV Latvijas Bankas izsniegta licence un tas nevada digitālu platfomu, lai sapārotu ieguldītāju vai aizdevēju ar uzņēmumiem, kas meklē finansējumu (piezīme: tas tomēr skan briesmīgi! );
);2) Bet, kas (izmantojot internetā esošo informāciju) piemeklē FINANSĒTĀJUS, KAS FINANSĒ PROJEKTU ĪPAŠNIEKUS (t.i., jebkuru fizisku vai juridisku personu, kura vēlas saņemt finansējumu projektiem, ko veido viena vai vairākas iepriekš noteiktas darbības, kuru nolūks ir sasniegt konkrētu mērķi, tostarp līdzekļu vākšana konkrētam mērķim vai pasākumam, neatkarīgi no tā, vai minētos projektus piedāvā sabiedrībai vai ierobežotam skaitam finansētāju);
3) Vai kas (izmantojot internet esošo informāciju) piemeklē finansētāju, kas ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura piedalās projektu finansēšanā AIZDEVUMU VEIDĀ, ar procentiem vai bez tiem, VAI ZIEDOJUMU VEIDĀ, tostarp, ja šādi ziedojumi dod donoram tiesības uz nemateriālu labumu.
VAI VISI ZIEDOT VĀCĒJI ARĪ KĻŪS PAR AML SUBJEKTIEM?
AML Regulā tiek skaidrots, ka kolektīvās finansēšanas starpnieki, kas darbojas digitālā platformā, lai saskaņotu vai atvieglotu finansētāju piemeklēšanu projektu īpašniekiem, piemēram, apvienībām vai privātpersonām, kas meklē finansējumu, ir pakļauti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas (jeb NILL) riskiem. Savukārt uzņēmumi, kas NAV LICENCĒTI, pašlaik vai nu netiek regulēti vispār, vai arī tiem tiek piemērotas dalībvalstu vidū atšķirīgas regulatīvās pieejas, tostarp attiecībā uz noteikumiem un procedūrām, ar kurām novērš NILL riskus. Tāpēc uz šādiem starpniekiem būtu jāattiecina AML Regulā noteiktie pienākumi. Lai mazinātu šādus riskus, minētie pienākumi attieksies uz plašu projektu klāstu, tostarp cita starpā IZGLĪTĪBAS VAI KULTŪRAS PROJEKTIEM un minēto līdzekļu vai kriptoaktīvu vākšanu, LAI ATBALSTĪTU VISPĀRĪGĀKUS MĒRĶUS, piemēram, HUMĀNĀS PALĪDZĪBAS JOMĀ, vai lai ORGANIZĒTU VAI ATZĪMĒTU ĢIMENES vai SOCIĀLU PASĀKUMU.
Lūk tā, dārgo lasītāj,… Ņemot vērā, ka VID uzskata, ka uzņēmums ir “finanšu iestāde”, pat, ja tas aizdod naudu tikai VIENU REIZI (t.i., naudas aizdošana nekādā veidā neveido aizdevēja saimniecisko darbību), tad mani nepārsteigs, ka par kolektīvās finansēšanas starpnieku drīz tiks uzksatīs Ziedot.lv un jebkurš uzņēmums, kas vāc ziedojumus bērniem vai kādiem citiem mērķiem vai pasākumiem (piemēram, filmas uzņemšanai).
Tāpēc ieņemiet labākās vietas! Būs interesanti…
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.
M.: +371 29 340 444
[email protected]