VAI VID PRAKSI UZŅĒMUMU PĀREJAS KONSTATĒŠANĀ IZDOSIES “IEGROŽOT”?

“Normatīvajā regulējumā nekas nav mainījies! Mainījies ir VID!” ar šādu saukli VID prezentē panākumus saistībā ar prakses maiņu nodokļu parādu piedziņā. Proti, ja ir iespējams konstatēt, ka uzņēmums (nodokļu parādnieks) tika pārņemts, t.i., viss, kas ir vajadzīgs saimnieciskās darbības turpināšanai bez būtiskām izmaiņām (piemēram, darbinieki, aktīvi, klienti, piegādātāji, preču zīme utt.), pārgāja kādam citam uzņēmumam, tad VID piedzen nodokļu parādus no šī cita uzņēmuma.

87 uzņēmumu pārejas 2021. gadā.

175 uzņēmumu pārejas 2022. gadā.

45 miljoni euro piedzīti no uzņēmumu pārņēmējiem.

Un cipari turpina augt…

Ērti. Ātri. Efektīvi…, bet vienlaicīgi arī “sāpīgi” uzņēmumiem.

“Sāpīgi” kaut vai tāpēc, ka:

1)   VID lēmumu par nodokļa parādu piedziņu uzņēmums var apstrīdēt vien 7 dienās, kas ir ļoti mazs laiks, lai pienācīgi pamatotu to, ka (nodokļa parādnieka) uzņēmums netika pārņemts. Tikpat mazs laiks ir atvēlēts, lai apstrīdētu VID lēmumu tiesā.;

2)   Sūdzēšanās ir iespējama tikai pirmās instances tiesā. Sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu apstrīdēt nevar. Arī iesniegt blakus sūdzību – nē. Lēmums ir galīgs! Turklāt, šādas sūdzības tiesa, pārsvarā, skata rakstveida procesā (t.i., bez dalībnieku klātbūtnes un balstoties tikai un vienīgi uz to, kas ir lietas materiālos). Tādēļ, ja neesat pielicis pienācīgas pūles pierādīt VID, ka uzņēmumu pārejas nebija, tad nevajag būt ģēnijam, lai paredzētu, kāds būs tiesas lēmums.

No tiesas lēmumiem redzams, ka gandrīz visos gadījumos, kad lieta tiek skatīta rakstveidā, lēmums ir uzņēmumiem nelabvēlīgs. Jāteic gan, ka šobrīd tiesas cenšas apmierināt lūgumus skatīt lietu mutvārdu procesā, tomēr tā ir un paliek tiesas izvēle, kuru uzņēmums ietekmēt nevar. Lietās, kuras skatītas ar dalībnieku piedalīšanos, labvēlīgo lēmumu % ir krietni lielāks.

3)   Piedzenamo parādu (kuru nāksies samaksāt, neatkarīgi no tā, vai esat apstrīdējuši lēmumu tiesā) var lūgt sadalīt tikai uz trīs gadiem (pretstatā pieciem gadiem, ja parāds tiktu uzrēķināts audita vai datu atbilstības pārbaudes rezultātā).

Beztam VID ar šādu praksi nostāda sevi priviliģētākā stāvoklī pretstatā citiem kreditoriem.

GRIB IEROBEŽOT ŠĀDU VID PRAKSI

Šādā VID praksē LTRK saskata draudus investīciju piesaistei Latvijai. Tādēļ nesen LTRK nāca klajā ar piedāvājumu ieviest grozījumus likumā, ar kuriem tiktu paredzēts, ka lēmumu par uzņēmuma vai tās daļas pāreju VID varēs pieņemt tikai tad, ja VIENLAIKUS pastāv šādi nosacījumi:

1)   kontroles pasākumu rezultātā papildus nomaksai budžetā noteikto maksājumu vai citu nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa no uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas nodevēja varētu būt apgrūtināta;

2)   ieguvējam pārgājis būtiskākais uzņēmuma vai tā patstāvīgās daļas aktīvu kopums, bez kuras komercdarbība nav iespējama;

3)   uzņēmums vai tā patstāvīga daļa nav pārgājusi ieguvējam, Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā atsavinot parādnieka mantu;

4)   uzņēmums vai tā patstāvīga daļa pārgājusi ieguvējam zem tirgus vērtības.

Tāpat piedāvājums ietver paredzēt, ka VID lēmums ir administratīvais akts, kuru var apstrīdēt viena mēneša laikā.

Domāju, ka LTRK piedāvājums sastapsies ar pamatīgu pretestību no VID un Finanšu ministrijas puses, jo pēc būtības atņem VID iespēju piedzīt pārņemtā uzņēmuma nodokļa parādus. Ja pirmie divi nosacījumi atbilst praksei un uzņēmuma pārejas jēgai, trešais nosacījums – vienkārši kopē jau Maksātnespējas likumā esošās normas, tad ceturtais – faktiski izslēdz VID iespēju jebkad pieņemt lēmumus par uzņēmumu pārejas konstatēšanu. Uzņēmuma pāreja var notikt, nemaz neslēdzot atsavināšanas līgumus. Plus, atsevišķu saimnieciskās darbības veidu būtiskākais elements ir darbinieki. Ja no uzņēmuma aiziet visi darbinieki un pāriet strādāt citā uzņēmumā, kā noteikt tirgus vērtību?

Lai arī es arī uzskatu, ka ir jāiedod uzņēmumiem garākus termiņus VID lēmumu apstrīdēšanai, paredzu, ka arī šeit varētu būt zināma pretestība un diskusijas no VID un Finanšu ministrijas. Kāpēc valstij būtu jātērē resursi tiesvedībām, ja var paņemt uzreiz?

Nebūs viegli, taču grozījumi likumā ir vajadzīgi, lai panāktu līdzsvaru starp valsts interesēm un uzņēmumu tiesībām. Taču tajos būtu jāiestrādā arī normas attiecībā uz piedzenamo parādu sadalīšanu termiņos. Savādāk sanāks ne šis ne tas. Ne 5 gadus varēsi prasīt, ne 3… Cik varēsi prasīt? Arī nav skaidrs. Pašlaik LTRK piedāvātais grozījumu projekts par to klusē.

Turpinām sekot situācijas attīstībai.

Jūsu Alisa