VAI VID IR TIESISKS APTURĒT SAIMNIECISKO DARBĪBU, JA IR IEROSINĀTS TIESISKĀS AIZSARDZĪBAS PROCESS?

Vēl dažas dienas atpakaļ man bija saruna ar kādu maksātnespējas administratoru. Viņš sūdzējās par gadījumiem, kad VID atteicās apturēt nokavēto nodokļu piespiedu piedziņas darbības arī tad, kad personai tika ierosināts tiesiskās aizsardzības process (TAP). Proti, arī pēc TAP ierosināšanas VID turpināja “bloķēt” (jeb apķīlāt) nodokļu parādnieka kontus kredītiestādēs, lai gan likums noteic, ka VID ir pienākums apturēt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja ir stājies spēkā tiesas lēmums par TAP ierosināšanu.

VID lēmuma par nokavēto nodokļu piespiedu piedziņas lēmuma apturēšana nozīmē to, ka tiesiskais stāvoklis (uz apturēšanas brīdi) ir tāds kā pirms šāda lēmuma izdošanas. Tādēļ situācijai, kad VID turpina nokavēto nodokļu piedziņas pasākumus arī pēc TAP ierosināšanas, nebūtu jābūt.

Man pašai nav zināmi šādi gadījumi. Visos gadījumos, kad klientam tika ierosināts TAP, VID jau nākamajā dienā “atbloķēja” apķīlātos kredītiestāžu kontus. Tādēļ dzirdēt tādus stāstus no citiem ir diezgan dīvaini… Lai gan vēl vakar manu uzmanību piesaistīja kāds tiesas spriedums, kurā tika vērtēta situācija, kad VID apturēja kādas SIA saimniecisko darbību un atteicās to atjaunot arī pēc tam, kad kļuva zināms par TAP ierosināšanu.

Protams, saimnieciskā darbība neietilpst piespiedu piedziņas pasākumu tvērumā, un tādēļ likums neuzliek par pienākumu VID atjaunot saimniecisko darbību ikreiz, kad ir ierosināts TAP, bet tomēr… Saimnieciskās darbības “bloķēšana” arī pēc TAP ierosināšanas, neiet kopā ar TAP mērķiem. Pie šāda secinājuma nonāca arī tiesa. Taču par visu pēc kārtas…

Kādam uzņēmumam (sauksim par SIA XXX) vēl COVID-19 izplatības un valstī noteikto ierobežojumu rezultātā radās finansiālas prolēmas, un kā rezultāts – arī nodokļu parādi. SIA XXX vērsās VID, taču gaidīto atbalstu neguva. Tā vietā VID apturēja SIA XXX saimniecisko darbību.

Tā ir tiesa, ka SIA XXX bija nokavētie nodokļu parādi, par kuru piedziņu VID bija pieņēmis lēmumus. Tā kā SIA XXX nebija naudas nodokļu parāda samaksai, tad VID sastādīja aktu par piedziņas neiespējamību un nosūtīja SIA XXX brīdinājumu par saimnieciskās darbības apturēšanu ja 15 dienu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas SIA XXX nesamaksās nokavētos nodokļu maksājumus un neinformēs par to VID.

Diemžēl SIA XXX nav spējusi atrast naudu nokavēto nodokļu parādu nomaksai 15 dienu laikā, tādēļ VID brīdinājumā uzdoto tā izpildīt nevarēja.

Sekoja VID lēmums par SIA XXX darbības apturēšanu, lai gan SIA XXX bija vērsusies tiesā ar TAP pieteikumu, un tiesa ierosināja TAP!

Savu lēmumu VID pamatoja vienkārši – “Mēs esam brīdinājuši! Brīdinājumā noteiktajā termiņā SIA XXX nav veicis nokavēto nodokļu maksājumus, tādēļ pats vainīgs! Visi likumā noteiktie priekšnoteikumi saimnieciskās darbības apturēšanai izpildās!”

Der atcerēties, ka lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu ir izdošanas izvēles administratīvais akts! Proti, VID nav obligāti jāpieņem tāds lēmums ikreiz, kad kādam ir parādi, kurus nav iespējams atgūt. Tomēr pirms lemt par saimnieciskās darbības apturēšanu, VID ir jāizdara lietderības apsvērumi.

Likums neparedz, ka šāda lēmuma pieņemšanai kā obligāts priekšnoteikums ir nodokļu maksātāja nodokļu parādi. Apstāklis par nodokļu parādu esību var tikt vērtēts, lai izlemtu, vai saimnieciskās darbības apturēšana konkrētā gadījumā ir tik tiešām nepieciešama.

Tādēļ, lai apturētu nodokļu maksātāja saimniecisko darbību nodokļu parādu esības gadījumā, NEPIETIEK VIEN KONSTATĒT NODOKĻU PARĀDU ESĪBU un to, ka šos nodokļu parādus nav iespējams piedzīt.

Tā kā VID lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu rada būtisku nodokļu maksātāja tiesību ierobežojumu, regulējums ir veidots tā, lai šā līdzekļa piemērošana notiktu VIENĪGI NOPIETNOS GADĪJUMOS un maksimāli būtu atkarīga no pašas personas rīcības. Proti, pirmkārt, šis ierobežojums iestājas, ja pats nodokļu maksātājs BEZ PAMATOTIEM un SAPROTAMIEM IEMESLIEM neizpilda VID prasības. Otrkārt, nodokļu maksātājs iespējami ātri var atgriezties saimnieciskās darbības apritē, pašam atbilstoši rīkojoties (jeb novēršot trūkumus).

Situācijā, kad VID pieņem lēmumu par darbības apturēšanu, zinot, ka ir ierosināts TAP, ir jāsecina, ka VID nav pietiekami apsvēris, ka TAP ir līdzeklis, lai veicinātu finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi, piemērojot Maksātnespējas likumā noteiktos principus un tiesiskos risinājumus.

Proti, TAP ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks. Situācijā, kad nodokļa maksātāja saimnieciskā darbība ir apturēta, šī mērķa sasniegšana ir pilnībā neiespējama.

Ņemot vērā minēto, tiesa nepiekrita, ka ar SIA XXX saimnieciskās darbības apturēšanu sabiedrības labums būtu lielāks, nekā ļaujot SIA XXX turpināt saimniecisko darbību TAP ietvaros, lai varētu, gūstot ienākumus, arī nomaksāt parādus, tostarp budžetam.

Tiesas ieskatā, arī VID lēmumā norādītais, ka saimnieciskā darbības apturēšana ir vērtējama kā pagaidu līdzeklis un tā varēs tikt atjaunota, kad SIA XXX novērsīs brīdinājumā norādītos pārkāpumus, konkrētajā gadījumā, kad VID ir konstatējis, kad SIA XXX nav ne naudas līdzekļu, ne mantas, IR SITUĀCIJAI NEATBILSTOŠI, jo tikai saimnieciskās darbības turpināšana var palīdzēt SIA XXX izkļūt no krīzes. Neturpinot darboties, SIA XXX nav iespējams novērst brīdinājumā norādītos pārkāpumus, respektīvi nomaksāt nokavētos nodokļu maksājumus.

Patīkami lasīt šādus spriedumus! Es gan joprojām nesaprotu, kāpēc VID lēmumi par uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanu joprojām tiek skatīti pieteikuma kārtībā, kas faktiski nozīmē, ka pirmās instances tiesa vērtēs šāda lēmuma tiesiskumu labi ja pēc gada! Vai tiešām kāds tic, ka uzņēmums var “izdzīvot” 1 gadu bez likvīdajiem līdzekļiem un iespējas veikt komercdarbību? Protams, likums paredz pagaidu noregulējuma līdzekļus (kā, piemēram, VID lēmuma apturēšanu), bet tos ir iespējams lūgt tikai tiesā. Problēma tāda, ka līdz tiesai vēl jāizdzīvo… vismaz vairāki mēneši. Un tā uzņēmums tiek “nogremdēts”, “piebeigts”, “nogalināts”… (vai Jums padomā ir kādi atbilstošāki vārdi?)!

Nav šaubu, ka saimnieciskās darbības apturēšana kalpo kā nodokļu maksātāja rīcību ietekmējošs efektīvs līdzeklis, citstarp, lai pasargātu citu, godprātīgu komersantu intereses, veicinātu komercdarbības vides drošību un labprātīgu nodokļu saistību izpildi. Tomēr jāatzīst, ka diezgan bieži VID lēmumus par saimnieciskās darbības apturēšanu tiesa atzīst par prettiesiskiem! Kā skaļāko un spilgtāko piemēru varu minēt– ss.com gadījumu.

VID apturēja ss.com uzņēmuma saimniecisko darbību par to, ka ss.com neiesniedza VID prasītos datus par ss.com lietotājiem (t.i., citām personām). Toreiz bija ļoti liels skandāls, kas piesaistīja visu mēdiju interesi. VID lēmumu atcēla, bet arī tiesa atzina to par prettiesisku.

Tomēr es šaubos, ka VID lēmums par darbības apturēšanu tiktu atcelts tik ātri, ja ss.com neietekmētu tik daudz cilvēku ikdienas dzīvi, un uzņēmums nesaceltu tādu ažiotāžu masu mēdijos. SIA XXX gadījums to pierāda.

Jūsu Alisa