ADVOKĀTA PADOMI

VAI SOLIDARITĀTES NODOKĻA DAĻA VEIDO IEDZĪVOTĀJU IENĀKUMA NODOKĻA PĀRMAKSU?

Vai solidaritātes nodokļa daļa (10 procentpunkti), kas tiek pārskaitīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kontā Valsts kasē, var veidot IIN pārmaksu? Solidaritātes nodokļa maksātāji uzskata, ka var. VID – ka nevar. Kā tad ir īstenībā, par to tad šajā blogā…
 
Ja atceraties, 2016.gadā spēkā stājās Solidaritātes nodokļa likums, ar kuru ieviesa solidaritātes nodokli lielo algu saņēmējiem un pašnodarbinātajiem ar augstāku ienākuma līmeni. Šā nodokļa mērķis bija papildināt valsts kasi ar papildus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām (VSAOI) no lielo algu saņēmēju un pašnodarbināto ienākumiem, kā arī izlīdzināt nodokļu slogu starp mazo un lielo ienākumu saņēmējiem.
 
Šāda nepieciešamība radās tādēļ, ka Latvijā ir noteikti “VSAOI griesti” (jeb VSAOI objekta maksimālais apmērs, kas 2024.gadā ir 78 100 euro). Sasniedzot minētos “griestus”, VSAOI valsts kasē vairs nav jāmaksā, kā dēļ kopējais nodokļu slogs (procentos) lielo algu saņēmējiem bija mazāks nekā mazo algu saņēmējiem. Jo lielāka alga – jo mazāks nodokļu slogs.
 
Tādēļ, pārsniedzot attiecīgajam gadam noteikto VSAOI obligāto iemaksu “griestus”, personai ir pienākums maksāt solidaritātes nodokli – 25%, un tas tiek sadalīts sekojoši:
 
  1. 1 procentpunkts –veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanai;
  2. 14 procentpunkts – valsts pensiju speciālajā budžetā, bet
  3. 10 procentpunkts – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumos.
 
Strīds izcēlās tieši par minētajiem 10 procentpunktiem, kas tiek ieskaitīti IIN ieņēmumos, un jāteic, ka ne bez pamata… Likums ir uzrakstīts tādā veidā, ka tas nesniedz skaidru atbildi par to, kas ir solidaritātes nodoklis. Vai tas ir IIN? Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) vai arī pavisam jauns nodoklis?

Atceros, ka par to, kas tad ir solidaritātes nodoklis, karstas diskusijas izcēlās arī Satversmes tiesā. Daļa no Satversmes tiesas pieaicinātajiem ekspertiem sniedza viedokli, ka pēc savas būtības solidaritātes nodoklis ir IIN. Daļa – ka tas ir VSAOI. Pārējie – ka tas ir jauns nodoklis.
 
Tādēļ nav brīnums, ka solidaritātes nodokļa maksātāji nolēma paprasīt no valsts iemaksāto solidaritātes nodokļa daļu kā IIN pārmaksu, īpaši par to ienākuma daļu, kas tika gūta, strādājot citās valstīs un , atbilstoši starptautiskajām nodokļu konvencijām, šajās citās valstīs gūtie ienākumi jāapliek attiecīgajās valstīs, ne Latvijā.
 
Bet par visu pēc kārtas…
 
KĀDA NODOKĻA MAKSĀTĀJA STĀSTS
 
Reiz dzīvoja kāds Latviju bāleliņš (sauksim viņu par Janku), kurš daudz strādāja un arī daudz nopelnīja. Bija Janka sava amata meistars, un tādēļ sūtīja kungi viņu darbā uz Trejdeviņām zemēm (t.i. Horvātiju un Šveici), kur tādu meistaru trūka.
 
Janka kungus nepievīla. Strādāja Trejdeviņu zemēs daudz un labi, un nopelnīja daudz naudas. Tik daudz, ka Latvijā viņš kļuva par solidaritātes nodokļa maksātāju.
 
Tomēr Janka nebija muļķis un savas tiesības zināja. Atbilstoši starp Latviju un “Trejdeviņu zemēm” (Horvātiju un Šveici) noslēgtajām nodokļu konvencijām Jankas darba ienākumi bija apliekami šajās “Trejdeviņu zemēs”, nevis Latvijā. Ienākuma nodokli no gūtā darba ienākuma “Trejdeviņu zemēs” Janka samaksāja. Tādēļ viņš uzskatīja, ka solidaritātes nodoklis no Trejdeviņu zemēs gūtā darba ienākuma viņam nav jāmaksā, bet samaksātā solidaritātes nodokļa daļa (kas tika sadalīta un ieskaitīta valsts budžetā kā IIN) ir atmaksājama.

Tomēr VID atteicās atmaksāt IIN (jeb samaksātā solidaritātes nodokļa daļu), jo uzskatīja, ka IIN pārmaksu atmaksā tikai gadījumos, ja Latvijas rezidents Latvijā vai ārvalstīs guvis algota darba ienākumus, no kuriem Latvijā ieturēts IIN (!!!). Savukārt ja Latvijas rezidents algota darba ienākumus guvis ārvalstīs un arī nodoklis samaksāts ārvalstī, nodokļu maksātājam Latvijā nav atmaksājams pārmaksātais IIN (!!!), jo tas nav aprēķināts un ieturēts Latvijā.
 
Proti, VID uzskatīja, ka, ja no Trejdeviņu zemēs gūtā algota darba ienākumiem Janka samaksātu Latvijas IIN, tad jā – tad pārmaksa veidotos. Savukārt tas, ka no minētajiem darba ienākumiem Janka samaksāja solidaritātes nodokli Latvijā – sorry! Tas neskaitās! Likums taču neko nepasaka par to, ka Latvija nedrīkst ieturēt no minētā ienākuma solidaritātes nodokli. Tur tiek minēts tikai IIN…
 
Pirmās instances tiesa – apmierināja Jankas pieteikumu, uzskatot, ka Latvija nepamatoti iekasēja solidaritēts nodokli (tā IIN daļu) no Jankas gūtajiem darba ienākumiem “Trejdeviņu zemēs”.
Apelācijas instance nonāca pie pretējiem secinājumiem.
Nu savu gala vārdu ir teicis arī Senāts.
 
SENĀTS SALIEK PUNKTUS UZ “i”
 
Senāts nosprieda, ka:

1) Lai arī solidaritātes nodoklis tiek aprēkināts un iemaksāts tāpat kā obligātās iemaksas, tas nav VSAOI.

2) Tas nav arī IIN.
 
3) Tas ka daļa no solidaritātes nodokļa tiek novirzīta IIN samaksai, nenozīmē, ka solidaritātes nodoklis var tikt uzskatīts par kāda cita ienākuma nodokļa pārmaksu.
 
4) Solidaritātes nodokļa sadale nemaina to, ka IIN un solidaritātes nodoklis ir divi dažādi nodokļi. Katram no tiem likumdevējs ir noteicis savu pārmaksas atgūšanas kārtību konkrētā nodokļa likuma ietvaros.
 
5) Likums nepieļauj to, ka solidaritātes nodokļa daļa, kas tiek novirzīta IIN nomaksai, tiktu vienlaikus arī atskaitīta kā attaisnotie izdevums.
 
6) Ja persona strādā algotu darbu Latvijā, bet saskaņā ar A1 sertifikātu VSAOI tiek maksātas citā valstī, tad šī persona nav solidaritātes nodokļa maksātāja. Taču, lai nodrošinātu, ka šai personai nodokļu slogs nav mazāks kā personām, kuras ir solidaritātes nodokļa maksātājas, tās ienākumiem tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 31,4% apmērā.
 
7) IIN pārmaksu atmaksā tikai gadījumā, ja Latvijas rezidents Latvijā vai ārvalstīs guvis algota darba ienākumus, no kuriem Latvijā ietutrēts IIN (!!!). Ja netiek konstatēts priekšnoteikums pārmaksasa atmaksai – t.i., ka IIN samaksāts Latvijā – tadā arī IIN pārmaksa neviedojas. 

8) Nav šaubu, ka Solidaritātes nodokļa likums ir pieņemts pēc minēto starptautisko līgumu parakstīšanas datuma, taču šie līgumi nav papildināti, starp nodokļiem, uz kuriem attiecas līgumi, ietverot solidaritātes nodokli. Tā kā Latvijas kompetentā iestāde nav informējusi otru starptautiskā līguma pusi par solidaritātes nodokļa ieviešanu, tad secināms, ka tas nav uzskatāms par identisku vai pēc būtības līdzīgu nodokli, kas ietilpst minēto starptautisko līgumu tvērumā.
 
Citiem vārdiem sakot, vairāk tādu hibrīd nodokļu (kad neviens nesaprot, kas tas ir), paver plašas iespējas aplikt ar nodokļiem vienu un to pašu ienākumu kā Latvijā, tā arī ārvalstīs. ☹
 
Bet dzīvosim un redzēsim, jo iespējams šim stāstam vēl būs turpinājums… 😊
 
Jūsu Alisa

Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!

PAR AUTORI

Alisa Leškoviča

Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem. 

M.: +371 29 340 444
[email protected]