VAI PANDORAS LĀDE ATVĒRTA? 2.DAĻA – JURIDISKĀS PERSONAS

Paturpināsim iesākto tēmu par VID “akciju”, izsūtot 70 tūkstošus vēstuļu ar aicinājumu Latvijas iedzīvotājus nodeklarēt savus ienākumus. Ja reakcija uz vēstuli nesekos, VID sola veikt kontroles pasākumus.

Jau minēju iepriekš, ka šāda VID “akcija” ir līdzvērtīga “Pandoras lādes” atvēršanai, un daudzi pat neaptver, cik ļoti Jūsu paša vai kādas citas (ar Jums vai Jūsu uzņēmumu) saistītas personas atbildes uz šo VID pirmšķietami “nevainīgu” vēstulīti, var ietekmēt Jūsu un/vai Jūsu uzņēmumu jau pavisam tuvā nākotnē.

Iepriekšējā rakstā mēs runājām par sekām, kas var rasties juridiskām personām. Pirms ķerties pie sekām fiziskām personām, vēl mazliet paturpināsim par sekām juridiskām personām.

Kā uzņēmuma, tā arī tā valdes locekļu kredītiestāžu kontu pārskatos ne reti var redzēt avansa norēķinus. Proti, valdes loceklis ik pa laikam norēķinās ar uzņēmuma bankas karti (vai skaidro naudu) par dažādām precēm vai pakalpojumiem, bet nogādāt grāmatvedim attaisnojuma dokumentus, kas apstiprinātu, ka iegādātās preces vai pakalpojumi ir paredzēti uzņēmuma saimnieciskajai darbībai…ne reti AIZMIRST.

Pēc likuma, ja par avansu vai tā daļu nav veikts norēķins 90 dienu laikā pēc skaidras vai bezskaidras avansa izsniegšanas dienas, tad tas ir uzskatāms par algota darba ienākumu, kas ir apliekams ar darbaspēka nodokļiem (t.i., IIN un VSAOI). Šo noteikumu nepiemēro, ja kopējā izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu atlikusī summa nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu (2024.gadā – 700 EUR).

Ņemot vērā, ka tas ir darba devēja (šajā gadījumā – uzņēmuma) pienākums aprēķināt, ieturēt un iemaksāt budžetā darba spēka nodokļus, tad labākajā gadījumā – uzņēmums tiks sveikā ar vieglu izbīli un iemaksās papildus nodokļus (IIN un VSAOI) un nokavējuma naudas. Sliktākajā gadījumā uzņēmums tiks arī pie administratīvā pārkāpuma par izvairīšanos no nodokļiem.

Būtiski norādīt, ka līdz šim pie atbildības par izvairīšanos no nodokļiem sauca tikai uzņēmuma valdes locekļus, taču no 2025.gada 1. janvāra – pie soda varēs tikt arī pats uzņēmums! Precīzāk sakot – vai nu.. vai nu… Abus vienlaicīgi sodīti nevarēs.

Sods valdes loceklim – no EUR 140 līdz EUR 200, atņemot tiesības ieņemts noteiktus amatus komercsabiedrībās līdz 3 gadiem vai bez tā.

Sods uzņēmumam – no EUR 140 līdz EUR 200. Tomēr jāpatur prātā, ka VID ir tiesīgs apturēt saimniecisko darbību (arī bez brīdināšanas), ja konstatē, ka nodokļu maksātājs atkārtoti gada laikā ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas. Izvairīšanās no nodokļiem ir JEBKURA APZINĀTA DARBĪBA VAI BEZDARBĪBA, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā. Tādēļ vienreiz sods par izvairīšanos no nodokļiem, citreiz – sods par akcīzes preču (alkohola) tirdzniecību bez licences; un skaties, jau VID ir pamats apturēt uzņēmuma darbību.

Ļoti bieži uzņēmuma valdes locekļu kontu izdrukās parādās aizdevumi, kas saņemti no uzņēmuma. Vispārīgā gadījumā saistītajai personai (šajā gadījumā valdes loceklim) izsniegts aizdevums ir uzskatāms par nosacītu peļņas sadali un apliekams ar UIN efektīvo likmi 25%. Ir gan vairāki izņēmumi, kad šādam aizdevumam nav jāpiemēro UIN, kā piemēram, ja aizdevums ir izsniegts uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

Praksē, bankas konti atklāj:

1) naudas līdzekļu izmaksu uz valdes vai dalībnieku kontiem, maksājuma mērķī vien norādot “aizdevums”.

2) Aizdevuma līguma bieži vien nav (par to tiek domāts tad, kad VID sāk interesēties). Pat, ja līgums ir – aizdevums ir izsniegts kā bezprocentu aizdevums (radot IIN riskus).

3) Par aizdevumu atmaksu – netiek domāts (lai gan tas rada UIN un IIN riskus).

4) Par uzņēmuma kopējiem izsniegtajiem aizdevumiem pārskata gadā – arī netiek domāts (lai gan tas var radīt UIN riskus).

Papildus ir jāatceras, ka, ja uzņēmums sniedz aizdevumus, tad tas kļūst par “finanšu iestādi” jeb Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu ar visām no tā izrietošām sekām (tostarp nepieciešamību izstrādāt iekšējās kontroles sistēmu utt), kas rada papildus riskus tikt pie papildus izmaksām un prāviem naudas sodiem. Par to esmu rakstījusi jau iepriekš (meklē saiti komentāros).

Citiem vārdiem aizdevumi ir vienmēr kaut kas tāds, kas “krīt acīs” un raisa papildus jautājumus no VID puses, tādēļ VID vēstuļu adresāti, kuri regulāri saņem aizdevumus ir īpaši interesanti VID.

Vien 1-2 gadus atpakaļ likumā tika ieviesti grozījumi, kas paredz tiesības uzņēmuma dalībniekiem izmaksāt ārkārtas dividendes. Papildus tika ieviesta arī iespēja dalībniekiem dividendes izmaksāt neproporcionāli to īpašumā esošajām kapitāldaļām uzņēmumā, t.i., ļaujot dalībniekiem pašiem lemt, cik daudz un kam izmaksāt dividendes.

Tomēr, lai izmantotu šīs tiesības, ir jāievēro likuma nosacījumi. Praksē – dalībnieki (kas bieži vien ir arī valdes locekļi) izmaksā sev dividendes, neievērojot šos noteikumus. Proti, no uzņēmuma bankas kontiem tiek izmaksāta nauda, maksājuma aprakstā vien norādot “dividendes” vai “ārkārtas dividendes”, bet par “papīru sakārtošanu” atbilstoši likuma prasībām tiek domāts pēctam vai netiek domāts vispār. Rezultāts – UIN sekas (labākajā gadījumā), taču par to detalizēti pastāstīšu atsevišķā rakstā.

Ne visi pašnodarbinātie godprātīgi pilda nodokļa deklarācijas un maksā nodokļus. Tādēļ VID rīcībā esošā aina var neatspoguļot patieso lietu kārtību. Labāku priekšstatu par uzņēmuma un pašnodarbinātā attiecībām var sniegt tieši bankas kontu izdrukas. Tādēļ, ja uz VID saņemto vēstuli ir jāatbild uzņēmuma piesaistītajam pašnodarbinātajam, kurš sniedz savus pakalpojumus:

1) regulāri un ilgstošā laika periodā;

2) bankas kontos saņemot fiksētu (no izpildītā darba apjoma neatkarīgu) samaksu;

3) un līgums vienkārši “kliedz” par to, ka tās ir vairāk darba attiecības nekā pakalpojuma līgums;

tad uzņēmumam jau pavisam drīz var rasties problēma – papildus darba spēka nodokļu (IIN un VSAOI) uzrēķina veidā. Plus, administratīvais sods par izvairīšanos no nodokļiem (ja nenomaksātās nodokļu summas nepārsniedz 50 minimālās valstī noteiktās algas). Pie lielākām nenomaksātām nodokļu summām – uzņēmuma valdes locekļi arī pie kriminālsodāmības var tikt, bet pret uzņēmumu tikt piemēroti arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļi.

Nu un desertiņam ir jāpiemin, ka VID “akcija” diezgan vienkārši var atklāt arī to, ka uzņēmums veic pārskaitījumus no vai uz VID nereģistrētajiem saimnieciskās darbības kontiem, tostarp WISE, PAYSERA, REVOLUT vai ārvalstīs atvertajiem kontiem.

Nu kaut kā tā… Iespējams, kaut ko piemirsu pieminēt, bet tas nemaina lietas būtību. Jau kādā no nākamajiem rakstiem paturpināsim par sekām fiziskām personām.

Jūsu Alisa