VAI JĀSKRIEN PALIELINĀT ALGU REITINGA DĒĻ?

Vēl pagājušā gadā mēs ar Jums runājām par plāniem ieviest nodokļu maksātāju reitingu. Lai arī grozījumi tika ieviesti vēl 2023.gada jūlijā, tikai šā gada sākumā uzņēmumi sāka saņemt paziņojumus no VID par piešķirto reitinga pakāpi.

Taču starp pozīcijām, kas nosaka uzņēmuma reitingu, parādījās arī ailīte: DARBA SAMAKSAS NOVĒRTĒJUMS, kas daudziem tika iekrāsots dzeltenā vai sarkanā krāsā, jo “vidējā darba samaksa mēnesī nepārsniedz 80% no mēneša vidējās darba samaksas privātajā sektora (CSP dati par [X] periodu)”.

Ir iespēja apskatīties arī pārskatu, kurā norādīti darbinieku vārdi un informācija par to, kāda alga viņiem ir šobrīd, bet kāda būtu vēlama, lai atbilstu tā sakot “vidējai temperatūrai” valstī, un attiecīgi, lai uzlabotu uzņēmuma reitingu.

Atgādināšu, ka reitinga novērtējums ir pieejams par katru komercsabiedrību, ārvalsts (arī ES dalībvalsts u.c.) komersanta filiāli, zemnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu, ja tie sastāda gada pārskatu.

Nosakot nodokļa maksātāja reitinga kopējo novērtējumu, VID izmanto sekojošus rādītājus:

1) reģistrācijas datu novērtējumu;

2) deklarāciju un pārskatu iesniegšanas rādītājus;

3) nodokļu saistību izpildes rādītājus;

4) nodokļu un muitas administrēšanas pasākumu rezultātus;

5) DARBA SAMAKSAS NOVĒRTĒJUMU;

6) nodokļu deklarēšanas risku novērtējumu.

Ideja šāda reitinga ieviešanai – jo zemāks reitings, jo lielāka uzmanība būs pievērsta uzņēmumam no VID puses.

Pilna reitinga informācija gan būs pieejama tikai pašam uzņēmumam, un tas tiks pārskatīts reizi trijos mēnešos. Tādēļ, ja VID piešķīra zemu reitinga novērtējumu, Jums ir iespēja laboties un uzlabot savus rādītājus.

Ideja un attiecīgi nepieciešamie grozījumi likumos gan par reitinga ieviešanu, gan par nodokļa rēķina izrakstīšanu gadījumos, ja darba samaksa nepārsniedz 80% no mēneša vidējās darba samaksas attiecīgajā profesijā (sektorā), tika izstrādāti jau 2022.gada vasarā.

Tomēr drīz vien visi saprata, ka pie idejas par nodokļa rēķina rakstīšanu, ja darba samaksa neatbilst “vidējai temperatūrai” valstī, ir vēl būtiski jāpiestrādā, jo:

1) neviens nespēj izskaidrot, kāpēc par “aplokšņu algu” riskiem liecina tieši atalgojums, kas ir zemāks par 80% no vidējās darba samaksas valstī attiecīgajā profesijā (sektorā)…nevis 70% vai 60%. LTRK pat veica eksperimentu, un secināja, ka pat “balto” uzņēmumu maksātās algas darbiniekiem mēdza neatbilst statistikai un “vidējai temperatūrai” valstī.

2) Šādā aprēķinā netiek ņemtas vērā reģionālās atšķirības, lai gan darbinieku algas Rīgā strādājošiem ir lielākas nekā darbiniekiem reģionos.

3) Darbinieku vidējā alga tiek rēķināta, vadoties no profesiju klasifikatora, kas ir manāmi novecojis un neizdala “jaunākos” un “vecākos” speciālistus, vai “mācekļus” un “palīgus”. Tomēr vienā amatā var strādāt kā nepieredzējuši, tā arī pieredzējuši darbinieki, kas arī rada atšķirību atalgojumā.

4) Aprēķinā netiek ņemti vērā arī personiskie iemesli, kas var izskaidrot zemākas algas, piemēram:

– uzņēmums ir nesen dibināts un tam nav nepieciešamo resursu maksāt lielas algas;

– uzņēmumu ietekmēja pandēmija vai ekonomiskā krīze;

– uzņēmumam ir radušās finansiālas grūtības;

– uzņēmums nodarbina studentus vai invalīdus, utt.

5) Statistika bieži mainās. Mēs visi atceramies, ka 2022.gadā bija rekordliela inflācija (kura turklāt “lēkāja” kā traks mērkaķis uz batuta). Tas tomēr nenozīmē, ka darba devējam būtu jāpalielina alga ikreiz, kad notiek kārtējais inflācijas lēciens.

Visi arī saprata, ka, ja darba devēji būs spiesti palielināt darbiniekiem algas, lai tuvinātu to “vidējai temperatūrai” valstī, tad arī minētā “vidējā temperatūra” visu laiku augs. Tas ir bezgalīgais stāsts, kurā visvairāk cietīs tieši mazie uzņēmumi reģionos.

Ņemot vērā minēto, grozījumi par nodokļa rēķina ieviešanu, ja darba samaksa būs zemāka par 80% no vidējās valstīs attiecīgajā profesijā (sektorā), netika pieņemti un tika atlikti maliņā. Tā tika svītrota arī no Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna 2024.-2027.gadam, kas tika oficiāli izsludināts un stājās spēkā pagājušo nedēļu.

Tomēr izskatās, ka šī ideja turpina dzīvot reitinga sistēmā. Proti, visos gadījumos, kad darbinieka alga būs zemāka par “vidējo temperatūru” valstī, tas negatīvi ietekmēs uzņēmuma reitingu. Proti, rādītājs tiks iekrāsots dzeltenā vai sarkanā krāsā.

Ja dzeltenā krāsā – rādītājiem jāpievērš uzmanība UN JĀPAREDZ UZLABOJUMI.

Ja sarkanā krāsā – rādītāji ir kritiski UN STEIDZAMI JĀUZLABO.

Šādas “DARBA SAMAKSAS NOVĒRTĒJUMA AILES” iekļaušana reitingā un tās iekrāsošanu oranžā vai sarkanā krāsā ikreiz, kad darbinieka alga neatbildīs statistikai, var tikt vērtēta kā “aizliegtais paņēmiens”, kurā uzņēmēji tiek nostādīti izvēles priekšā:

1) Vai nu palielini algu, lai atbilstu statistikai;

2) Vai nu “īpaša uzmanība” un jautājumi no VID puses.

Turklāt no mājas lapā publiskotā teksta var nojaust, ka izvēles tiesības nav paredzētas. Uzlabojumi (un attiecīgi algas palielināšana) ir OBLIGĀTI JĀPAREDZ vai STEIDZAMI JĀVEIC.

Mmm… jā!

Pārāk zemas algas tiks vērtētas kā “aplokšņu algu” risks, un tā protams būs Jūsu izvēle – pakļauties spiedienam vai tomēr riskēt un aizstāvēt savus lēmumus.

Tomēr, ja Jūs zināt, ka nekādas algas aploksnē Jūs nemaksājat un spējat izskaidrot to, kāpēc kādam darbiniekam ir zemāka alga, tad skriet paaugstināt darbiniekiem algu reitinga uzlabošanas vajadzībām, nav nepieciešams.

Izstrādājiet darba algu noteikšanas politiku (piemēram, atkarībā no darbinieka izglītības, prasmes, kompetencēm, darba pienākumiem utt.). Sagatavojiet “aizstāvēšanas failu” – ar datiem un/vai argumentiem, kas pamato šādas algas noteikšanu. Jautājumu gadījumā no VID, pieaiciniet Jūsu advokātu, kurš palīdzēs VID izskaidrot, kāpēc alga tiek noteikta šāda un ne citāda.

Likums neparedz VID tiesības izrakstīt nodokļa rēķinus, neuzklausot Jūs (t.i., slikta reitinga dēļ).

Jūsu Alisa