VAI IR NOZĪME, KAM AIZDOT?

Šim rakstam bija jātop vēl pagājušā gadā, taču atliku to līdz vēlākiem laikiem, jo atbilde uz jautājumu “Vai ir nozīme, kam aizdot?” bija tik pašsaprotama.

Tomēr kārtējo reizi dzirdot klienta sašutumu un neizpratni par to, kāpēc VID viņa uzņēmumu uzskata par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu (turpmāk – AML likums), jo tas taču nesniedz ne nodokļu konsultācijas, ne veic citu AML likumā noteikto saimniecisko darbību…, bet naudu aizdod tikai saistītajiem uzņēmumiem, secināju, ka atbilde acīmredzot nav tik pašsaprotama kā man iepriekš likās.

“Par kādu naudas atmazgāšanu Jūs runājat?” sašutumā kliedza klients, kad saņēma VID paziņojumu par gaidāmo AML auditu.

VAI IR KĀDA NOZĪME, KA AIZDODAT “SAVĒJIEM”?

No likuma viedokļa, nav nozīmes tam, ka uzņēmums izsniedz aizdevumu saistītām personām un komersantiem, jo saimnieciskā darbība aplūkojama atsevišķi un neatkarīgi no tās mērķiem vai rezultātiem.

Tādēļ, ja Jūsu uzņēmums (VID ieskatā) KAUT REIZI aizdeva naudu ar uzņēmumu saistītām /vai nesaistītām personām vai uzņēmumiem, tas kļūst par AML likuma subjektu – finanšu iestādi –  un attiecīgi tam ir jāsniedz VID ziņojumu par savu saimnieciskās darbības veidu (t.i., kreditēšanu). Šāda ziņojuma nesniegšana tiek uzskatīta par būtisku pārkāpumu.

Nav nozīmes tam, ka aizdevumu izsniegšana nav Jūsu uzņēmumu galvenā darbība.

Nav nozīmes arī tam, ka aizdevumi izsniegti tādiem uzņēmumiem, kuros gan aizdevēja, gan aizņēmēja patiesā labuma guvējs ir viena un tā pati persona (t.i., kad nauda tiek pārlikta no vienas kabatas citā).

VID un tiesas ieskatā kreditēšanas pakalpojumu sniegšana saistītām personām ir atzīta par vienu no būtiskākajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas (NILL) riskiem, kas saistīts tostarp ar apzinātu AML likuma subjekta statusa nereģistrēšanu, trešo pušu iesaisti fiktīvu aizdevuma saistību izpildē vai pārņemšanā, kā arī apzinātu neziņošanu par aizdomīgiem darījumiem.

Likums neliedz Jūsu uzņēmumam izsniegt šāda veida aizdevumus. Tomēr, ja izvēlaties veikt šādus darījumus, Jums ir jārēķinās ar AML likumā noteikto pienākumu izpildi un atbildību.

Par to, cik reizes ir jāaizdod “savējiem” vai “ ne-savējiem” šobrīd notiek aktīvas diskusijas ar VID. VID ieskatā pietiek aizdot TIKAI REIZI. Es nepiekrītu šādam VID viedoklim, jo likums skaidri atsaucas uz to, ka AML subjekti ir personas, kuras veic SAIMNIECISKO vai  PROFESIONĀLO DARBĪBU. Par saimniecisko darbību ir iespējams runāt tikai tad, ja to raksturo sistemātiskums, patstāvīgums un atlīdzība. Gadījuma rakstura aizdevumi (t.i., 1-2 reizes) neliecina par sistemātiskumu.

Reiz kādā telefona sarunā ar VID inspektori diskutējām par šo tēmu, taču katra palikām pie sava. Tādēļ paredzu, ka šo strīdu izšķirs tikai tiesa. Līdz šim tiesa izskatīja gadījumus, kad tika izsniegts aizdevums vairāk kā 5-6 reizes, secinot, ka uzņēmums veic saimniecisko darbību – kreditēšanu, un attiecīgi uz to attiecās AML likuma prasības. Tādēļ atliek tikai gaidīt, kad kāds “pacels” jautājumu arī par 1-2 reizēm, t.i., vai AML likuma prasības šādos gadījumos attiecās, vai nē.

VAI IR IZŅĒMUMI?

Kopš 2021.gada jūlija naudu bez ierobežojumiem un bailēm kļūt par AML subjektu var aizdot grupas uzņēmumiem to pamatdarbības nodrošināšanai ar nosacījumu, ka:

•  1)      grupa sastāv no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, filiālēm vai to pārstāvniecībām (ES dalībvalsts rezidentiem), kuru pamatdarbība nav saistīta ar augsta riska trešo valsti;
• 2)      grupas sastāvā esošo personu patiesie labuma guvēji un valdes locekļi ir ES dalībvalsts rezidenti;
• 3)      grupas sastāvā nav čaulas veidojuma;
• 4)      aizdevumi – notiek uz rakstveida līguma pamata;
• 5)      norēķini tiek veikti tikai caur ES dalībvalstī reģistrētām kredītiestādēm/ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

AML likuma izpratnē grupa sastāv:

•  a)     no mātes sabiedrības un tās meitas sabiedrības;
•  b)     veidojumiem, kuros mātes sabiedrībai vai meitas sabiedrībai ir dalība,
•  c)    uzņēmumiem, kas veido koncernu (Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē).

KĀ IR AR FIZISKĀM PERSONĀM, KAS AIZDOD NAUDU?

Reizi tiku jautāta, vai minētais attiecās arī uz fiziskām personām? Proti, ja fiziskā persona  aizdot naudu uzņēmumam, vai viņš / viņa tāpēc kļūst par “finanšu iestādi” AML likuma izpratnē ar visām no tā izrietošām sekām? Atbildu – nē, izņemot, ja fiziskā persona ir individuālais komersants (IK). Tāpēc SIA kapitāldaļu īpašnieki – fiziskās personas – var aizdot naudu saviem uzņēmumiem, nebaidoties kļūt par AML subjektu.

Jūsu Alisa

Saistītie raksti:

NAUDU LABĀK NEAIZDOT… 😊