VAI BUDŽETĀ TRŪKSTOŠOS NODOKĻUS IEKASĒS NO BIEDRĪBĀM?

Runas par to, ka atkal tiek gatavoti grozījumi nodokļu likumdošanā, ļaujot noprast, ka nodokļi visticamāk tiks palielināti, nevis samazināti, ir visnotaļ kaitinoši…Tāpat kā tas, ka kārtējo reizi par grozījumiem mēs uzzināsim Ziemassvētku naktī ar tekstu “spēkā no 01.01.2025.”! Lai vismaz morāli sagatavotos, parunāsim par grozījumiem, kas šobrīd tiek apspriesti valdības kuluāros. Ne fakts, ka tie tiks pieņemti, vai spēkā stāsies bez izmaiņām…. Taču jo vairāk runā par nepieciešamību meklēt papildus naudu budžetam, jo lielāka ticamība, ka visi gatavotie projekti tiks pieņemti.. Šodien par plānotajiem grozījumiem UIN likumā….

Latvijā ir reģistrētas ~26 tūkstoši nevalstiskās organizācijas (NVO). Proti, pie mums netrūkst cilvēku, kas ir apvienojušies biedrībās, lai veiktu kādu sabiedrībai nozīmīgu mērķi, kam NAV PEĻŅAS GŪŠANAS RAKSTURA.

Iespējams, šādu pastiprinātu interesi darboties tieši NVO statusā veicina tas, ka darbība biedrībās ļauj nemaksāt uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN). Ir gan viens izņēmums – UIN jāmaksā, ja biedrības atklāts vai slēpts mērķis ir peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem. Proti, likums paredz pienākumu vērtēt, vai biedrības darbība nelīdzinās komercdarbībai. Ja līdzinās – tad esiet tik laipni reģistrēt komercsabiedrību un maksāt UIN kā visi pārējie.

Tomēr tas nenozīmē, ka biedrības vispār nedrīkst veikt saimniecisko darbību. Drīkst, bet tikai mazdrusciņ un tikai kā papilddarbības veidā, un tā var būt saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu , kā arī lai sasniegtu biedrības mērķus.

Nesen gan Senāts nosprieda, ka:

1. Biedrības PAMATDARBĪBAI ir jābūt darbībai, kas vērsta uz biedrības mērķu (kam nav peļņas gūšanas rakstura) īstenošanu.

2. Vienlaikus nav pamata pieņemt, ka noteiktos apstākļos saderīga ar biedrības institūta būtību nevarētu būt šādu mērķu īstenošana SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS FORMAI RAKSTURĪGĀ VEIDĀ, ja vien tas tiek darīts bez peļņas gūšanas rakstura.

3. To, kādā veidā nodrošināma mērķu sasniegšana, lielā mērā nosaka konkrētas darbības jomas specifika.

4. VID nepamatoti uzskata, ka biedrību PAMATDARBĪBAS galvenajam finansēšanas avotam ir jābūt ziedojumiem, dāvinājumiem, dotācijām un biedru naudai.

5. Būtisks ir kopskats uz biedrības veiktās darbības būtību un minētajā veidā iegūto finanšu līdzekļu apriti. Proti, ka biedrības veiktajai darbībai nav peļņas gūšanas rakstura UN gūtie ienākumi izlietoti biedrības statūtos noteiktajam mērķim.

6. Apstākļos, kad gūto ienākumu aprite notiek tādējādi, ka tie ATKAL NO JAUNA TIEK IEGULDĪTI biedrības statūtos noteiktā mērķa sasniegšanā, NAV PAMATA RUNĀT PAR TĀDU PAMATDARBĪBU, KAS NAV VĒRSTA UZ STATŪTOS NOTEIKTĀ MĒRĶA (bez peļņas gūšanas rakstura) īstenošanu.

7. Līdz ar to tas, ka biedrības ienākumus LIELĀKOTIES (!!!) VEIDO iekasētā MAKSA par [kādas darbības/ pakalpojuma veikšanu], pats par sevi nenonāk pretrunā ar Biedrību un nodibinājumu likumā noteikto.

Diezvai minētais Senāta spriedums ir jāuzskata par iemeslu pastiprinātai interesei reģistrēt biedrības, jo NVO sektorā jau ilgstošāku laiku vērojama saimnieciskās darbības pieauguma tendence. Kā tika atklāts kādā pētījumā, NVO primāri gūst ieņēmumus no saimnieciskās darbības, un tikai pēc tam no ziedojumiem un dāvinājumiem, jo tās nevar segt savas administrācijas izmaksas, lai sasniegtu statūtos paredzētos mērķus. Proti, ar biedru naudām un ziedojumiem nepietiek, bet valsts vai pašvaldības finansējums ir ierobežots. Tāpēc arī veic saimniecisko darbību; dažreiz arī tādu, kas nav saistīta ar statūtos paredzētajiem mērķiem.

Tādēļ šobrīd tiek strādāts pie likuma grozījumiem, kas paredz ne vien iedalīt SLO statusu saņēmušās biedrības par PIRMĀS un OTRĀS PAKĀPES SLO, bet arī oficiāli ļaut šīm SLO veikt saimniecisko darbību statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, arī tad, ja saimnieciskās darbības īpatsvars pārsniedz 50% (vai sasniedz visus 100%)!

Vienlaikus šobrīd publiskai apspriešanai ir nodoti grozījumi UIN likumā, kas paredz, ka ar 2025.gada 1.janvāri visas biedrības, kas VEIKS SAIMNIECISKO DARBĪBU, tiks uzskatītas par UIN maksātājiem, NEATKARĪGI no tā, vai to darbības mērķis pamatā ir peļņas gūšana.

UIN varēs NEMAKSĀT tikai tās biedrības, kas:

1. NEVEIKS saimniecisko darbību vispār;

2. Vai kuras VEIKS saimniecisko darbību, BET kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) STATUSS, AR NOSACĪJUMU, ka saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi tiks novirzīti statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu realizēšanai.

Ja savukārt biedrība, kurai ir piešķirts SLO statuss, saimnieciskās darbības ienākumus novirzīs izdevumiem, kas nav attiecināmi uz SLO statūtos noteikto sabiedriskā labuma mērķu realizēšanai vai neizmantos biedrības saimnieciskās darbības nodrošināšanai, tad šādai biedrībai būs jāmaksā UIN.

Nemaksāt UIN pēc būtības varēs tikai SLO statusu ieguvušās biedrības. Ja, savukārt, biedrība nebūs ieguvusi SLO statusu, tad neatkarīgi no tā vai saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ieņēmumi tiks novirzīti biedrības mērķiem vai citiem mērķiem, tie tiks aplikti ar UIN.

Tādējādi biedrībām, kas negribēs maksāt UIN, būs jāiegūst SLO statusu (kas arī vairs nebūs tik vienkārši kā iepriekš). Pretējā gadījumā tās faktiski tiks “sodītas” par saimnieciskās darbības veikšanu arī tad, ja iegūtie līdzekļi tiks izlietoti tikai un vienīgi statūtos paredzētajiem mērķiem. Biedrības gan varēs atteikties no UIN maksātāja statusa, bet secīgi tās nedrīkstēs vairs veikt saimniecisko darbību… nekādu. Tas savukārt mazinās to gribētāju skaitu, kas gribēs jebkad darboties biedrībās sabiedrībai nozīmīgu mērķu sasniegšanai.

Papildus plānots paplašināt VID tiesības pieņemt lēmumu par SLO statusa atņemšanu bez komisijas (par to detalizētāk citreiz). Savukārt, ja biedrībai, kas veic saimniecisko darbību, tiks atņemts SLO statuss, tad 30 dienu laikā pēc statusa atņemšanas biedrībai būs pienākums veikt UIN aprēķinu un jāiesniedz VID labotas nodokļa deklarācijas par pārskata gadiem, skaitot no pārskata gada, kurā pārkāpums tika konstatēts. UIN aprēķins būs jāveic par izdevumiem, kas tika veikti no saimnieciskajā darbībā gūtajiem līdzekļiem un tika izlietoti izdevumiem, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu. Papildus būs jāsamaksā arī nokavējuma nauda.

Taču tas nav viss…. Par to, kādi vēl pārsteigumi tiek gatavoti, paturpināsim jau nākošajā blogā. Atgādinu, ka pašlaik stāstu par likumprojektiem, kurus vēl ir jāizskata un jāpieņem Saeimā… Tāpēc, ja kādam paliek slikti ar sirdi, elpojiet dziļi, dzeriet nervu zāles… Interesantākais vēl priekšā!

 

Jūsu Alisa