TOP KRIPTOAKTĪVU PAKALPOJUMA LIKUMSTOP KRIPTOAKTĪVU PAKALPOJUMA LIKUMS

Pēdējā gada laikā esam dzirdējuši vairākus krāpšanas gadījumus ar kriptovalūtām. Līdz šim lielākais – Samuel Benjamin Bankman-Fried krāpšanas stāsts ar kriptoaktīviem, par ko viņš tika notiesāts 2023.gada novembrī.

 

Šādi krāpšanas gadījumi lika sarosīties Eiropas Savienības dalībvalstis, lai ieviestu kādus kontroles mehānismus darbībām ar kriptovalūtām. Tomēr tas noveda pie tā, ka katrai valstīj šobrīd ir savas, atšķirīgas prasības, kas padara darbības ar kriptoaktīviem pārāk apgrūtinātas. Tādēļ tika nolemts, ka ir vajadzīgs vienāds regulējums visās ES dalībvalstīs, kā dēļ tika izstrādāta ES Regula, kura ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

 

Lai ieviestu Regulas prasības, Saeimā iesniegts Kriptoaktīvu pakalpojumu likumprojekts, kura mērķis ir noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā.

Likumprojektu paredzēts izskatīt steidzamības kārtā, un tas stasies spēkā jau 2024.gada 30.jūnijā.

 

 

Proti, fiziskām un juridiskām personām un cita veida struktūrām, kas ir iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus Latvijā, būs jāsaņem Latvijas Bankas atļauja sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus.

 

Atļaujas saņemšanai un pieteikuma izskatīšanai interesentiem būs jāsamaksā nodeva EUR 2500 apmērā (kas turklāt negarantē atļaujas piešķiršanu). Negatīva lēmuma gadījumā (t.i., ja prasītā atļauja netiek izsniegta), veiktā maksa par pieteikuma izskatīšanu personai netiek atmaksāta.

 

Savukārt saņemot atļauju, personai būs jāmaksā ikgadējā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja uzraudzības maksa EUR 5000 un 1.4% (ieskaitot) no bruto ieņēmumiem, kas ir iegūti no darbībām ar kriptoaktīviem.

 

Pienākums maksāt uzraudzības maksu (EUR 5000 gadā) neattieksies uz finanšu tirgus dalībniekiem, kuru darbību jau uzrauga Latvijas Banka un kuriem jau ir pienākums veikt maksājumus to uzraudzības nodrošināšanai, ja tie ir saņēmuši atļauju sniegt arī kriptoaktīvu pakalpojumus (starp tiem ir : kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, centrālo vērtspapīru depozitārijs). Tas ir tādēļ, ka tie jau veic maksu Latvijas Bankai saskaņā ar to darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

 

Minētie maksājumi gan nav vienīgie, par ko būs jāmaksā…

Latvijas Bankas atļauju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai visiem interesentiem būs jāsaņem, sākot no 2024.gada 30.decembra.

 

Virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzēji, kurus (pašlaik) uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID), un kuri uzsākuši sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus līdz 2024. gada 30. decembrim būs tiesīgi turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus līdz 2025. gada 30. jūnijam, nesaņemot Latvijas Bankas atļauju.

 

Ja šāds kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs (jeb virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzējs) līdz 2025. gada 30. jūnijam iesniegs Latvijas Bankai pieteikumu atļaujas saņemšanai, tas būs tiesīgs kriptoaktīvu pakalpojumus sniegt bez Latvijas Bankas atļaujas līdz brīdim, kad Latvijas Banka izskatīs tā pieteikumu un pieņēms lēmumu attiecībā uz atļaujas izsniegšanu.

 

 

Latvijas banka kā uzraugošā iestāde būs tiesīga ne vien noteikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbības regulējošās parasības un kārtību, bet noteikt arī, lai fiziskām personām, kuras sniedz konsultācijas vai informārciju par kriptoaktīviem, būtu nepieciešamās zināšanas un kompetence attiecīgajā jomā. Pašlaik gan nav skaidrs, kādas šīs prasības būs (pieļauju tās tiks izstrādātas un publiskotas jau pēc likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās).

Tāpat Latvijas Banka būs tiesīga veikt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības pasākumus, lai preventīvi novērstu potenciālos normatīvo aktu pārkāpumus vai novērstu pārkāpuma turpināšanos. Piemēram, tā būs tiesīga prasīt palielināt pārbaužu skaitu, pieprasīt papildu pārskatus, uzturēt augstāku kapitālu, pilnveidot stratēģiju, izstrādāt plānus, sašaurināt biznesu, kā arī ierobežot kāda pakalpojuma sniegšanu vai aktīvu iesaldēšanu līdz brīdim, kad ir novērst potenciālā apdraudējums finanšu tirgus dalībnieka darbības stabilitātei.

Lai arī tiek runāts, ka uzraudzības pasākumi nebūs vērsti uz atbildības piemērošanu, un tie būs nesodoša rakstura, vienlaicīgi nevarētu pateikt, ka Latvias Banka būs “bezzobaina iestāde”, kuras prasības būs tikai un vienīgi rekomendējoša rakstura…

Par likuma prasību neizpildi Latvijas Banka būs tiesīga piemēro sankcijas:

a) sākot no brīdinājuma līdz pat 15 miljoniem euro vai 15% no iperiekšējā pārskata gada kopējā apgrozījuma vai līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu ) trīskāršam apmēram;

b) atņemt uz 10 gadiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja valsdes vai padomes loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai tiesības veikt kriptoaktīvu pakalpojumu vadības funkcijas;

c) anulēt izsniegto atļauju.

Līdz šim Latvijas Banka (veicot citu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību) nekautrējās piemērot sodus, sākot no desmitiem tūkstošu euro līdz pat vairākiem miljoniem euro. Tādēļ interesentiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt rūpīgiem, lai “neiegrābtos” pamatīgā sodā.

Līdz ar šo likumprojektu, sekos grozījumi arī vairākos citos grozījumos, tostarp NILLTPFN likumā, kurus tad apskatīsim citos blogos.

Jūsu Alisa