TOMĒR UZRAUDZĪS & SAMAZINĀS SKAIDRAS NAUDAS APRITI?

Pagājušo nedēļu Saeimā (1.lasījumā) skatīja likumprojektu, ar kuru paredzēts, ka, sākot ar 2025.gada 1.janvāri, tiks īstenoti vairāki pasākumi skaidras naudas ierobežošanai. Jāteic, ka 1.lasījumā likumprojekts nesastapa nekādu būtisku pretestību vai iebildumus, tādēļ paredzams, ka 2.lasījums būs tikai formalitāte.

Likumprojekts paredz, ka no nākamā gada kredītiestādes (un maksājumu pakalpojumu sniedzēji) ziņos VID par fiziskām personām (Latvijas nodokļa rezidentiem), kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā IESKAITĪTĀS SKAIDRĀS NAUDAS kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk.

Šobrīd VID saņem informāciju tikai par tām fiziskām personām, kuru kontu APGROZĪJUMA summa iepriekšējā gadā pārsniedza 15 000 euro. Informāciju par skaidras naudas iemaksām VID no kredītiestādes (vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja) saņem tikai atsevišķos gadījumos, ja kredītiestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs ir identificējis fiziskās personas veikto skaidras naudas iemaksu kā AIZDOMĪGU DARĪJUMU, par kuru jāziņo VID.

Tas gan netraucē VID konstatēt “aplokšņu algu” vai nedeklarētos ienākumus arī citādā veidā. Kā piemēru varu minēt VID neseno akciju, izsūtot iedzīvotājiem 70 000 vēstuļu ar lūgumu sniegt skaidrojumu par gūtajiem ienākumiem (par ko detalizētāk pastāstīšu nākošajā reizē).

Publiskajā telpā par šo jau tika daudz rakstīts un daudz spekulēts, taču līdz šim nekādi Ministru kabineta noteikumi, kuros būtu noteikts šāds ziņošanas pienākums, vēl nav izstrādāti un publicēti. Ar nepacietību gaidu, bet vēl nav…

Likumprojekts vien paredz, ka no nākamā gada Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Novēršanas likuma) subjektam Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā būs jāsniedz VID sliekšņa deklarāciju, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) sistēmu.

Šobrīd gadījumus, kad jāsniedz sliekšņa deklarāciju FID, noteic MK noteikumi Nr. 550. Esošā kārtība paredz, ka gadījumos, kad Novēršanas subjekts (teiksim, ārpakalpojuma grāmatvedis) konstatē AIZDOMĪGU DARĪJUMU, tad tas ziņo FID (ar norādi, ka ziņojums nosūtāms VID). Savukārt FID šo informāciju nemainīgā veidā pārsūta tālāk VID. Zvērinātam notāram ir papildus pienākums ziņot arī gadījumos, ja mantinieks mantojuma masas sastāvā norādījis nereģistrējamu mantu (tai skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 euro.

Šāda kārtība paliks arī turpmāk. Tikai gadījumus, par kuriem Novēršanas likuma subjektiem būs jāziņo VID (izmantojot FID sistēmu), vēlas papildināt ar gadījumu, ja SKAIDRAS NAUDAS VIENA DARĪJUMA SUMMA pārsniedz 750 euro (izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojuma ietvaros skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē).

Kam tieši būs noteikts šāds ziņošanas pienākums, un vai ziņošanas slieksnis tiks noteikts 750 euro vai augstāks – pašlaik vēl nav zināms. Ļoti gaidu grozījumus MK noteikumos Nr.550.

No nākamā gada mazumtirgotājiem līdzās skaidras naudas norēķiniem būs jānodrošina arī iespēja klientiem norēķināties bezskaidrā naudā.

Proti, (nu jau Saeimā skatītais) likumprojekts paredz, ka, ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tā tirdzniecības automātā (kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar juridisko adresi vai struktūrvienību), iepriekšējā pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 000 euro, tad šajā juridiskajā adresē, struktūrvienībā un tirdzniecības automātā nodokļu maksātājs nodrošina iespēju par pakalpojumiem, kā arī veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā.

Piemēram, ja uzņēmumam (kas ir mazumtirgotājs) ir juridiskā adrese un trīs struktūrvienības. Tikai divās struktūrvienībās iepriekšējā gada apgrozījums bija lielāks par 50 000 euro. Tādēļ juridiskajā adresē un struktūrvienībā, kurā iepriekšējā gada apgrozījums ir bijis zemāks par 50 000 euro, JOPROJĀM NORĒĶINUS VARĒS VEIKT TIKAI SKAIDRĀ NAUDĀ un POS terminālis šajās vietās NEBŪS OBLIGĀTI JĀNODROŠINA.

Līdzīgi ir arī attiecībā uz tirdzniecības automātiem. Piemēram, uzņēmumam ir viena struktūrvienība, un reģistrēti 4 tirdzniecības automāti. Viens no šiem tirdzniecības automātiem ir reģistrēts struktūrvienībā, bet pārējie divi atrodas ārpus juridiskās adreses vietas, kā arī ārpus struktūrvienības. Tad šajā gadījumā apgrozījumu būs jāvērtē atsevišķi:

1) juridiskās adreses apgrozījums,

2) struktūrvienības apgrozījums (tajā iekļaujot arī tajā atrodošos tirdzniecības automāta apgrozījumu),

3) otrā tirdzniecības automāta apgrozījums;

4) un trešā tirdzniecības automāta apgrozījums.

Ja, piemēram, tikai trešajam tirdzniecības automātam iepriekšējā gada apgrozījums pārsniedzis 50 000 euro, tad tikai šajā tirdzniecības automātā ir jānodrošina iespēja klientam norēķināties arī bezskaidrā naudā.

VID solās veikt atbilstošas mazumtirdzniecības vietu pārbaudes, tostarp, klātienē iegūt informāciju no tirdzniecības automāta, nolasot summārā skaitītāja rādījumus, vai arī lūdzot šo informāciju iesniegt nodokļu maksātājam.

Mazumtirgotājus gan lūdz nebēdāties, atsaucoties uz kaut kādu Bostonas Consulting group pētījumu, ka ar laiku izmaksas norēķinu veikšanai ar maksājumu karšu palīdzību varētu samazināties un būt pat mazākas nekā izmaksas skaidras naudas norēķiniem. Nez, vai mazumtirgotāji tam arī piekritīs.

Jūsu Alisa