SKAISTĀKS PROFESIJAS NOSAUKUMS DARBA LĪGUMOS = PĀRĀK LIELA IZŠĶĒRDĪBA?

Likums noteic, ka darba līgumā obligāti jānorāda ziņas par darbinieka profesiju atbilstoši profesiju klasifikatoram. Lai arī netrūkst informācijas par to, kā pareizāk lietot profesijas klasifikatoru, cik daudzi no Jums piešķir tam uzmanību? 😊 Un cik daudzi no Jums darbinieka profesijas koda izvēli uztic kādam citam?

“Jāāhhh… Da kāda starpība kā sauksies darbinieka amats? Nu grib viņš saukties par “veikala vadītāju”, lai sevi sauc par tādu! Man galvenais, lai viņš izdara darbu!”

Pazīstama situācija? 😊

Tie, kas jau paguva saņemt “laimes vēstuli” no VID ar “lūgumu” palielināt darbiniekam algu līdz valsts vidējam algu līmenim atbilstošā profesijā (un samaksāt valsts kasē papildus darba nodokļus), zina, ka vieglprātīga profesijas koda izvēle un norādīšana darba līgumā var maksāt dārgi! 

“Kāpēc man jāmaksā viņam alga kā “veikala vadītājam”, ja pēc būtības viņš veic pārdevēja pienākumus?” – neizpratnē darba devējs. Atbildu – “Tieši tāpēc, ka darba līgumā rakstīts, ka viņš ir “veikala vadītājs” nevis “pārdevējs”!”.

“Labi, viņš ir “veikala vadītājs”, bet kāpēc man viņam ir jāmaksā vairāk? Es viņam jau maksāju vairāk nekā valstī noteiktā minimālā mēneša alga!” – vēl jo vairāk neizpratnē ir darba devējs. 

“Vai VID var tā vienkārši noteikt, cik man būtu jāmaksā manam darbiniekam?” – pārsteigts darba devējs… 

MINIMĀLĀ ALGA VAIRS NAV OK?

Reiz Augstākās tiesas Senāts skaidroja, ka darba līgums ir civiltiesisks līgums un puses to slēdz pēc savas brīvas izvēles. Turklāt personas no vairākiem līgumu veidiem (darba līgums vai  uzņēmuma līgums) var izvēlēties, tieši ar kuru sevi saistīt, uzņemoties par atlīdzību veikt kādu noteiktu darbu (uzdevumu) citas personas labā. Tādējādi, ir jārespektē privātpersonu griba.

VID nav izņēmums, un tas nedrīkst tāpat vien iejaukties privāttiesiskās attiecībās un pēc saviem ieskatiem noteikt, kam un kādu algu ir jāmaksā. Turklāt, normatīvajos aktos nav noteikts aizliegums maksāt zemāku algu par nozares vidējo algu.

Vienlaicīgi tas ir VID uzdevums rūpēties, lai visi nodokļi tiktu pienācīgi nomaksāti valsts kasē. Zems darbinieku atalgojums, salīdzinājumā ar citu tās pašas nozares uzņēmumu izmaksāto atalgojumu, var tikt uzskatīts par apstākli, kas norāda uz iespējamo darba samaksas izmaksu “aploksnēs” un darba devēja izvairīšanos no nodokļiem.

Diemžēl rodas iespaids, ka minimālās darba algas izmaksa VID ieskatā pati par sevi ir pietiekams pierādījums “aplokšņu algu” izmaksai. Tādēļ tiek izsūtītas “laimes vēstules” visiem mazo algu maksātājiem ar “viegli agresīvu” lūgumu palielināt darbiniekiem algas un labot deklarācijas par iepriekšējiem periodiem (secīgi arī  papildināt budžetu ar darba nodokļiem).

Ne reti pēc tādas “laimes vēstules” saņemšanas seko tematiskās pārbaudes, kurās VID mēģina atrast jebkādu pierādījumu “aplokšņu algu” izmaksai (no darbiniekiem tiek ņemti paskaidrojumi utt.). Daudzi neiztur šādu spiedienu (un spēka pozīciju demonstrēšanu) no VID puses, un pakļaujas VID prasībām, tostarp palielinot darbiniekiem algas.

Vai tas nozīmē, ka valstī noteiktās minimālās algas maksāšana darbiniekam vairs nav OK?

Ziniet? Kontekstā ar tiem grozījumiem likumā, kas jau tuvākajā laikā tiks skatīti Saeimā (kas faktiski paredz, ka darba devējam būs jāveic papildus darba nodokļu samaksa budžetā, ja darbinieka atalgojums būs mazāks par 80% no valstī vidējā atalgojuma, stunda tarifa likmes vai darba stundu skaita) es vairs neesmu droša, vai valstī noteiktajai minimālai algai vairs būs kāda nozīme.

Der atcerēties, ka nesen tika pieņemta ES direktīva par adekvātu minimālo atalgojumu, kas paredz, ka minimālajai algai visā ES jābūt tādai, kas ļauj darba ņēmējiem dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Šajā sakarā tika veikti grozījumi Darba likumā, nosakot, ka minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros no 2023. gada 1. janvāra būs 620 euro, bet no 2024.gada – 700 euro.

Tomēr šī minimālā alga vairumā gadījumu tik un tā nesasniedz 80% no valstī vidējā atalgojuma attiecīgajā profesijā! Tāpēc darba devējam tik un tā būs jāmaksā vairāk! Vēl vairāk! Būtiski vairāk!

Un ja Jūs domājat, ka tiks ņemtas kādas reģionālās atšķirības (t.i., laukos algas taču mazākas nekā Rīgā), vai, ja Jūs domājat, ka tiks ņemtas vērā atšķirības starp maziem un lieliem uzņēmumiem – AIZMIRSTIET! Šo jautājumu uzdevu ministrijas pārstāvjiem, un atbilde bija skaidra – NĒ! NEKĀDAS ATŠĶIRĪBAS NETIKS ŅEMTAS VĒRĀ!  Būs vien mazo algu maksātājiem jāspēj samaksāt lielo algu maksātāju darbinieku algas…

Turklāt, cik tieši būs jāmaksā – šobrīd nestādos priekšā! Nopietni!

BRIEST HAOSS UN NEZIŅAS LAIKI…

Līdz šim, lasot daudzas VID izsūtītajās “laimes vēstulēs” mazo algu maksātājiem, pamanīju, ka notiek “spēlēšanās” ar cipariem. Tiek izmantoti gan Centrālās statistikas dati, gan VID apkopotie dati par nozarēs un profesijām izmaksāto vidējo atalgojumu. Turklāt, šie dati atšķiras.

Grozījumi likumā paredz, ka tiks izmantoti VID apkopotie dati par vidējo atalgojumu (stundas tarifa likmi vai darba stundām) nozarē un attiecīgajā profesijā. 

Apskatījos šo statistiku kādai profesijai. Mīļo tētiņ!

Janvārī stundas tarifa likme bija 6,25 euro.

Februārī tā pieauga par +2,8%,

Martā samazinājās par -0,78%,

Aprīlī atkal pieauga par + 13%,

Maijā tā nokritās par -3,74%,

Jūnijā atkal pieauga +5,91%,

Jūlijā atkal samazinājās par -0,41%,

Augustā samazinājās par -3,28%,

Septembrī atkal samazinājās par -1,69%,

Oktobrī atkal pieauga par +0,43%.

Tīri retorisks jautājums – kā darba devējs var paredzēt, cik viņam ir jāmaksā darbiniekam algā un cik jāmaksā nodokļi?

Dalieties savās domās, mīļie darba devēji! Jo man šobrīd nav atbildes…

Nepārprotiet mani! Es esmu par to, lai darbiniekiem tiktu maksāta cienīga alga. Esmu par to, lai tiktu izskaustas “aplokšņu algas” un ēnu ekonomika būtiski mazināta.

Taču esmu arī par likumiem, kas atbilst Satversmei! Par likumiem, no kuriem nodokļu maksātājs spēj saprast savus pienākumus un šajā gadījumā paredzēt, cik daudz viņam nāksies maksāt nodokļos. Šī brīža redakcija, manā skatījumā, neatbilst Satversmei.

Jūsu Alisa