ADVOKĀTA PADOMI

SAŅĒMI ATBALSTU? TAGAD ATMAKSĀT TO ATPAKAĻ!

Kādu laiciņu atpakaļ rakstīju rakstu “Saņēmi atbalstu? Tagad atmaksā to atpakaļ… ar procentiem”.
 
Rakstā es aprakstīju neforšu situāciju par to, kā COVID epidēmijas laikā daudzi grūtībās nonākušie uzņēmumi saņēma valsts atbalstu (grantu) apgrozījuma krituma gadījumā. Taču jau gadu vēlāk VID sāka atprasīt piešķirtos atbalstus (grantus), uzskatot, ka “apgrozījuma kritums” bija jārēķina citādāk.
 
Proti, VID, kurš sākumā pats rēķināja uzņēmēju apgrozījuma kritumu pēc “neto apgrozījuma” Gada pārskatu likuma izpratnē, vēlāk sāka rēķināt to pēc PVN deklarācijās iekļautās informācijas!
 
Problēma tāda, ka “neto apgrozījums” Gada pārskatu likuma izpratnē atšķiras no PVN deklarācijās iekļautās informācijas par “apgrozījumu” (jeb “kopējo darījumu vērtības”), jo tās iekļaušanai ir izvirzītas atšķirīgas prasības.
 
Tādēļ daudzi uzņēmumi PĒKŠŅI attapās situācijā, ka apgrozījuma kritums (to pārrēķinot) bija zemāks, nekā likumā prasītais, kā dēļ piešķirtais (un jau sen iztērētais) grants bija jāatmaksā. Pietam sadalīt maksājumu termiņos nevarēja (tas taču nav nodokļa parāds). Pēkšņi izveidojušos parādu VID pieprasīja atmaksāt “visu un uzreiz”, nostādot uzņēmumus (iespējams pat vēl grūtākā) finansiālā situācijā nekā tie atradās COVID-19 epidēmijas laikā.
Šādu VID viedokļa maiņu veicināja likuma grozījumi, kas stājās spēkā vēl 2021.gada 8.jūnijā, un kas tika ieviesti, lai atvieglotu VID darbu “apgrozījuma” krituma pārbaudē!
 
Taču VID atbildēja, ka šie grozījumi bija tikai TEHNISKI un patiesībā nav pamata domāt, ka ar “apgrozījumu” bija jāsaprot kaut kas cits (t.i., tikai PVN deklarācijās iekļautā informācija). Par to, ka paša VID darbiniekiem jēdziens “apgrozījums” nešķita tik pašsaprotams un skaidrs, kā rezultātā tapa vairāki desmiti lēmumi par atbalsta piešķiršanu, apgrozījuma kritumu rēķinot atbilstoši Gada pārskata likumam (nevis pēc PVN deklarācijām), VID noklusēja.
 
VID PAZIŅO, KA PIEŠĶIRTOS ATBALSTUS LIKS ATMAKSĀT VĒL 220 NODOKĻU MAKSĀTĀJIEM
 
Tajā brīdī, kad rakstīju prieka vēsti par to, ka mūsu klienta lietā esam panākuši VID LĒMUMA ATCELŠANU par piešķirtā atbalsta 100 000 EUR apmērā atmaksu, TVNET ziņu portāls publicēja rakstu, kurā ziņoja, ka VID pieņēma lēmumu pieprasīt atmaksāt piešķirtos atbalstus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai 220 nodokļa maksātājiem kopā vairāk nekā 5,5 miljonu eiro apmērā.
 
Rakstā VID vēstīja, ka kopā jau ir ierosinātas 33 tiesvedības. No minētajām tiesvedībām noslēgušās 12 tiesvedības, no kurām 11 ir VID labvēlīgas. Tikai viena ir VID nelabvēlīga, bet 21 lietā turpinās tiesvedība.
 
Iespējams šā raksta mērķis bija sagatavot minētos 220 uzņēmumus, kas jau tuvākajā laikā saņems “laimes vēstuli” ar prasību atmaksāt piešķirto atbalstu, lai samierinās un nestrīdas pretī. Proti, starp minētā raksta rindiņām var skaidri izlasīt “NAV JĒGAS SPUROTIES! BEZCERS!”
 
Lai arī ne visos gadījumos uzņēmumu tiesiskie un faktiskie apstākļi ir vienādi, un attiecīgi arī VID lēmums atprasīt piešķirto atbalstu var būt balstīts dažādos apsvērumos, tomēr, ja arī Jūs esat starp minētajiem 220 uzņēmumiem, no kuriem VID atprasa vai grasās atprasīt piešķirto atbalstu, gribu teikt – nu NAV BEZCERS! NAV!
 
To pierāda arī mūsu klienta lietā pieņemtais tiesas spriedums. Arī viņam (līdzīgi kā daudziem citiem uzņēmumiem) sākumā VID piešķīra atbalstu, bet vēlāk to atņēma, jo uzskatīja, ka jau no sākta gala apgrozījuma kritums bija jārēķina pēc PVN deklarācijas datiem, nevis pēc neto apgrozījuma Gada pārskatu likuma izpratnē.

Tik nav skaidrs… ja jau viss bija tik skaidri un pašsaprotami, kāpēc paša VID amatpersonas apgrozījumu sākumā rēķināja pēc Gada pārskatu likuma, nevis pēc PVN deklarācijām? VID šo faktu noklusē, lai gan tika pieņemti vairāki desmiti (un pēc TVNET raksta izskatās, ka pat vairāki simti) lēmumu, kurus VID tagad vēlas pārskatīt.
 
VID BIJA JĀPIEMĒRO TĀ TIESĪBU NORMA, KAS BIJA SPĒKĀ LABUMA PIEPRASĪŠANAS LAIKĀ
 
Tiesa nosprieda, ka:
 
1) ņemot vērā, ka PVN likumā un citos normatīvajos aktos nav tiesību normu par apgrozījuma noteikšanu, sākotnēji (t.i., pirms grozījumu pieņemšanas 2021.gada 8.jūnijā), atbalsta noteikumos ar terminu “apgrozījums” bija domāts tieši neto apgrozījums Gada pārskatu likuma izpratnē. [To pierāda arī paša VID daudzie jo daudzie lēmumi piešķirt atbalstu!]
 
2) Ņemot vērā, ka uzņēmumu gada pārskatos un PVN deklarācijās iekļaujamā informācija atšķiras, nav pamata atzīt, ka pirms atbalsta noteikumu grozījumu pieņemšanas [t.i., pirms 2021.gada 8.jūnija] apgrozījuma noteikšanā VID bija tiesības izmantot PVN deklarācijās iekļauto informāciju.
 
3) Iesnieguma iesniegšanas un atbalsta piešķiršanas brīdī “apgrozījuma kritums” bija jāvērtē atbilstoši Gada pārskatu likumā ietvertajiem nosacījumiem.
4) Līdz ar to VID, (vēlāk pārrēķinot atbalstu pēc PVN deklarācijas datiem) nav ievērojis principu, ka ir jāpiemēro tā normatīvo aktu redakcija, kas ir spēkā labuma pieprasīšanas laikā.
 
Tādēļ mīļās dāmas un kungi, ja saņemsiet (vai jau saņēmāt) no VID “laimes vēstuli” atmaksāt reiz piešķirto atbalstu – degunu nenokārt! Vērsieties pie sava advokāta!
 
Jūsu Alisa

Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!

PAR AUTORI

Alisa Leškoviča

Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem. 

M.: +371 29 340 444
[email protected]