REĢISTRĒTIES. NEDRĪKST NEREĢISTRĒTIES

Dažas dienas atpakaļ nopublicēju blogu “Lamatas, ko sevī nes Google un Facebook”, kurā es atgādināju par nepieciešamību reģistrēties PVN maksātāju reģistrā, ja nodokļa maksātājs saņem pakalpojumus NO CITAS DALĪBVALSTS vai no jebkuras trešās valsts vai trešās teritorijas PERSONAS, KAS NEVEIC SAIMNIECISKO DARBĪBU IEKŠZEMĒ (t.i., Latvijā).

 

Turklāt, reģistrēties PVN maksātāju reģistrā ir nepieciešams PIRMS tiek saņemti šādi pakalpojumi. Nav svarīgi, ka ar PVN apliekamo darījumu vērtība nav sasniegusi reģistrēšanās slieksni PVN maksātāju reģistrā. Un no šā brīža ar PVN ir jāapliek visi (ar PVN apliekamie) darījumi.

 

Google un Facebook ir Īrijā reģistrētas komercsabiedrības, kuras neveic saimniecisko darbību šeit Latvijā. Tādēļ, saņemot rēķinu par reklāmas pakalpojumiem, jebkuram (saimnieciskās darbības veicējam) ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā pirms šādu pakalpojumu saņemšanas.

 

Minētais raksts acīmredzot bija liels pārsteigums daudziem, jo saņēmu jautājumus par to kā reģistrēties, un ko darīt, ja jau sen tiek pirkti šādi (un līdzīgi) pakalpojumi, bet uzņēmums vēl joprojām nav reģistrēts PVN maksātāju reģistrā. Vairāki jautājumi bija saistīti arī ar preču tirdzniecību, izmantojot dažādas tirdzniecības platformas.

 

“Un vispār, kā VID var uzzināt…?!” – skanēja jautājums.

Par to tad vairāk šajā blogā..

 

 

Ja Jūsu uzņēmums (kas nav reģistrēts kā PVN maksātājs) tirgo un piegādā preces preču saņēmējiem (kas nav PVN maksātāji) citās ES dalībvalstīs, tad šādu preču tirdzniecību sauc par distances tirdzniecību jeb tālpārdošanu.

 

Vispārīgajā gadījumā tālpārdošanas darījumiem reģistrācija PVN maksātāju reģistrā ir obligāta, sasniedzot EUR 10 000 darījumu apmēru kalendārajā gadā.

 

Proti, preču tālpārdošanas darījumos, sasniedzot EUR 10 000 apgrozījumu (neatkarīgi no tā, vai preces tiek pārdotas uz vienu vai vairākām citām ES dalībvalstīm) ir pienākums reģistrēties kā PVN maksātājam tajās dalībvalstīs, kur ir preču saņēmēji un darījumiem piemērot saņēmēja valsts PVN. Informācija par reģistrēšanos ir jāmeklē saņēmēju valsts nodokļu administrāciju mājas lapās.

 

Taču uzņēmums var izvēlēties OSS (one stop shop) režīmu, kas ļauj izvēlēties reģistrēšanos vienā dalībvalstī (Latvijā) un iesniegt PVN deklarācijas vienkāršotā veidā, kā arī nomaksāt PVN par šiem darījumiem vienā maksājumā. OSS režīmā PVN deklarācijas ir jāiesniedz vienu reizi ceturksnī un arī maksājums ir jāveic reizi ceturksnī. Reģistrēties iespējams, pieteikumu noformējot EDS sistēmā. Aicinu aplūkot arī EDS pieejamās instrukcijas par reģistrēšanos OSS režīmam (skatīt linkus komentāros).

Taču, ja preces tiek tirgotas ar platformas starpniecību, ko administrē citas dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmums (par šo platformas pakalpojumu izstādot Jūsu uzņēmumam rēķinu), tad pienākums reģistrēties (Latvijā) rodas pirms šādu pakalpojumu saņemšanas jeb nesasniedzot 10 000 EUR apgrozījumu. Proti, vecais stāsts, ar ko sākām šā bloga tēmu…

 

 

Vispirms, jāņem vērā, ka katrā dalībvalstī sankcijas par novēlotu PVN samaksu atšķiras. OSS režīmā Jūsu uzņēmumam ir iespēja veikt nomaksu par iepriekšējiem periodiem, darījumus uzrādot tekošā perioda PVN deklarācijās. Tomēr ir jārēķinās, ka Jūsu uzņēmumam diez vai izdosies iekasēt papildu PVN no pircējiem. Ja izdosies, tad brīnišķīgi, jo tas ļautu samazināt nodokļu uzrēķinu riskus. Ja PVN ir ticis samaksāts kaut vai ar nokavēšanos, risku veido tikai iespējamās nokavējuma naudas.

 

 

Bet nu labi… atliksim maliņā tālpārdošanas darījumus un atgriezīsimies pie preču un pakalpojumu tirdzniecības tepat Latvijā, pērkot Google un Facebook (vai citu dalībvalstu un trešo valstu pakalpojumus).

Izskanēja arī sekojošs lasītāja jautājums “Telefonsarunā VID skaidroja, ka, ja izdevumi par Google un Facebook reklāmas pakalpojumiem tiek maksāti no privātā konta un netiek iekļauti izdevumos, tad nav jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā”.

 

Opā! Opā! Negribās ticēt, ka VID darbinieki konsultē, kā izvairīties no nodokļiem…

 

Kategoriski nepiekrītu šādam “ieteikumam” vai “konsultācijai” (nezinu pat kā nosaukt), jo tas vairāk attiecās uz jautājumu – KĀ IZDARĪT, LAI VID NEUZZINA.

 

Atgādināšu, ka PVN piemērošanas vajadzībām, iepriekš aprakstītā prasība reģistrēties PVN maksātāju reģistrā (arī pirms reģistrācijas sliekšņa sasniegšanas) attiecās uz jebkuru nodokļa maksātāju – t.i., JEBKURU personu, kas veic saimniecisko darbību jeb sistemātisku, patstāvīga darbību par atlīdzību.

Ja Jūs tirgojat preci un sniedzat pakalpojumus par atlīdzību, nereģistrējoties kā saimnieciskās darbības veicējs, tas nebūt nenozīmē, ka likuma prasība reģistrēties (kā saimnieciskās darbības veicējam un kā PVN maksātājam) uz Jums neattiecas. Tādēļ, ja VID uzskatīs, ka Jūs veicat saimniecisko darbību nereģistrējoties un vēl pērkat Google un Facebook reklāmas (un ne tikai), tad saņemsiet ne tikai IIN rēķinu, bet arī PVN rēķinu + sodu par nereģistrēšanos.

Pat, ja Jūs esat reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs (vai darbību veicat uzņēmuma vārdā) ticiet man, LIKUMS NESAKA, ka Jums ir pienākums reģistrēties tikai tad, ja iekļaujat minētos izdevumus (par citas dalībvalsts personas sniegtajiem pakalpojumiem) savos ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos.

Ja ir gadījies tā, ka Jums jau sen bija jābūt reģistrētiem PVN maksātāju reģistrā, un Jūs saprotat, ka valsts budžetā nav iemaksāta prāva PVN summa, tad neatlieciet PVN reģistrāciju (lai nepalielinātu nodokļu riskus un arī nesamaksātā PVN summu).

 

Lai nomaksātu PVN Jums jāsniedz VID paziņojumu par nodokļa samaksu (PVN likuma 117.panta 8.daļa). Burtiski janvārī VID publicēja informatīvo materiālu par paziņojuma iesniegšanu ar instrukciju, kā to izdarīt (linku skatīt komentāros).

 

 

Nu un pabeigsim šo tēmu ar atbildi uz jautājumu – kā var VID uzzināt, ka Jums patiesībā jau sen bija laiks reģistrēties.

 

1. Jūs paši sniedzat informāciju VID (Jā, jā! Bez ļauna nolūka un neapdomāti, bet sniedzat).

 

2. Izdevumus par Google un Facebook reklāmām (vai citiem citu dalībvalstu vai trešo valstu nodokļu maksātāju sniegtajiem pakalpojumiem) iekļaujat saimnieciskās darbības izdevumos un VID to var redzēt, veicot pārbaudes;

 

3. Ja runājam par reklāmām- VID arī redz Jūsu reklāmas (pašlaik gan neesmu redzējusi, ka VID ļoti aktīvi sekotu tieši reklāmām, bet Jūsu Facebook un Instagram kontiem gan. Ja Jūs tur tirgojat preces vai reklamējat savus pakalpojumus, tad VID mēdz sākt uzdot jautājumus…).

 

4. Lai arī līdz šim citu dalībvalstu nodokļu administrācijām līdz 2024.gadam bija samērā grūti identificēt distances pārdevējus un viņu veiktos darījumu apmērus, tomēr no 1.janvāra ir ieviests pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ziņot VID par tiem nodokļu maksātājiem, kuri saņem 25 un vairāk maksājumus ceturksnī.

 

5. Beztam platformām ir jāsāk ziņot par visiem pakalpojumu sniedzējiem un preču pārdevējiem, kas sniedz pakalpojumus vai tirgo preces ar platformu starpniecību.

 

Tā kā VID iespējas uzzināt ir būtiski palielinājušās.

 

Jūsu Alisa