PLĀNS APKAROT ĒNU EKONOMIKU BŪVNIECĪBAS NOZARĒ. PRIVĀTMĀJU BŪVNIECĪBA ARĪ ZEM “LUPAS”

Paturpināsim par ēnu ekonomikas apkarošanas plānu un tajā iekļautajiem pasākumiem, kurus valsts vēlas ieviest jau 2023-2025.gadā. Šoreiz par ēnu ekonomikas apkarošanas plāniem būvniecības nozarē. Par to tiek runāts jau ilgi un dikti, un pat ir ieviesti vairāki grozījumi likumos. Tomēr izskatās, ka ar to nepietiek, jo ēnu ekonomikas apkarošana šajā nozarē paliek par top prioritāti arī turpmākajos gados. Ko tad vēl būvnieki var sagaidīt jau tuvākajā laikā, par to tad šajā blogā…

No 2020.gada elektroniskās darba laika uzskaites sistēmā (EDLUS) iekļautie dati tiek apkopoti Vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (VEDLUDB), kas nodrošina datu apskates iespējas ne vien galvenajam būvdarbu veicējam, apakšuzņēmējam un būvlaukumā nodarbinātajiem, bet arī nodrošina pārskatu veidošanu un datu izsniegšanu VID.

Lai darba devējiem nebūtu nepieciešams no EDLUS datiem atskaitīt:

1) 1 stundu pusdienas pārtraukumam, ko nodarbinātie parasti pavada būvlaukumā,

2) un ~30 minūtes, ko nodarbinātie pavada būvlaukumā, pārģērbjoties pirms un pēc darba,

savulaik bija panākts kompromiss – un ieviests datu ticamības slieksnis 20% apmērā, jo ne visas būvlaukumā pavadītās stundas ir uzskatāmas par darba laiku.

Šis slieksnis tika uzskatīts par objektīvu, jo, ja parēķina, tad pie 8 stundu darba dienas minētais laiks 1,5 h, ko darbinieks pavada būvlaukumā, neveicot darbu, veido ~19%.

Taču tagad ir plāns samazināt šo datu ticamības slieksni no 20% uz 10%.

Diez vai būvlaukumā nodarbinātie pusdienlaikā vai ģērbtuvēs pavadīs mazāk laika, taču darba devējiem nodokļos nāksies maksāt vairāk.

Diskusijas par šo plāna punktu gan turpinās, un Latvijas darba devēju konfederācija iebilst pret to, taču valstij vajadzīga nauda un sliekšņa samazināšana (kopā ar pārējām iecerēm) budžetā varētu ienest 7 milj.euro.

Pašlaik EDLUS ir obligāti jāievieš būvlaukumos, ja būvdarbu izmaksas ir 350 000 EUR vai vairāk. Taču šobrīd tiek diskutēts par to, lai samazinātu šo EDLUS ieviešanas slieksni uz 170 000 EUR.

Es neesmu būvnieks, taču 170 000 EUR izmaksā nelielas privātmājas būvniecība. Ja ticēt datiem, tad EDLUS ieviešanas izmaksas ir vismaz 100-200 EUR mēnesī vienā būvobjektā. Līdz ar to maza apmēra būvlaukumos izmaksas varētu palielināties par 1-2%, kas nav maz pie jau tā lieliem pēdējiem cenu kāpumiem.

Plus, jāpiekrīt Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) apsvērumiem par to, ka jau šobrīd VID nav cilvēkresursu veikt pārbaudes būvlaukumos. Pazeminot EDLUS slieksni visiem, potenciālo pārbaudāmo objektu skaits ievērojami pieaugs, taču veikt pārbaudes tajos nebūs kam, ja vien VID nepalielinās savu kapacitāti. Tādēļ LDDK un LBA piedāvā apsvērt šā pasākuma ieviešanu tikai attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem. Kāds būs gala rezultāts – vēl nav zināms. Dzīvosim, redzēsim.

Ja pašlaik būvkomersanta iesaiste ir obligāta tikai tad, ja būvobjekta platība ir no 400 m2, tad plāno šo slieksni samazināt uz 240 m2.

240 m2 ir tāda pieticīga divstāvu privātmāja, kuru attiecīgi privātpersonas vairs nevarēs būvēt paša spēkiem vai pieaicinot kādu vietējo būvnieku (Jāņ’ onkuli), maksājot tam skaidrā naudā.

Plus, ja jau iesākām runāt par privātmāju būvniecību, tad tiek plānots, ka privātpersonai visā būvniecības procesā būs jāsniedz informāciju BIS par būvdarbiem plānotā finansējuma izcelsmi, PIEVIENOJOT ATTAISNOJUMA DOKUMENTUS par izlietoto finansējumu specializētiem būvdarbiem, kas ietekmē ēkas drošību.

LDDK gan iebilst, ka šis pasākums būtu jāattiecina tikai uz divu vai vairāku dzīvokļu ēkām, kuru platība ir lielāka par 250 m2. Pretējā gadījumā tas ir nesamērojams slogs fiziskām personām. Nez vai likumdevējs tam piekritīs, jo ir acīmredzami, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plāna fokuss ir pavērsts uz nelegālās nodarbinātības, nodokļu nemaksāšanas un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas apkarošanu tieši privātmāju būvniecības sektorā. Tā kā privātmāju būvniecība var kļūt ne vien dārgāka, bet arī čakarīgāka.

2019.gadā spēkā stājās Ģenerālvienošanās, kas nosaka minimļao algu būvniecības nozarē strādājošiem. Proti, visiem darba devējiem, kas saimniecisko darbību veic būvniecības nozarē, ir pienākums darbiniekiem maksāt:

1) minimālo bruto algu mēnesī 780 EUR;

2) minimālo stundas tarifa likmi 4,67 EUR;

3) obligātu 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību;

4) piemaksu par virsstundu darbu ne mazāku kā 50% no noteiktās algas.

Ja papēta VID datus par valstī vidējo stundas tarifa likmi vai vidējo algu mēnesī šajā nozarē strādājošiem, tad nav grūti pamanīt, ka Ģenerālvienošanās paredzētās limes un algas ir būtiski zemākas un nesasniedz 80% no vidējās likmes/ algas valstī.

Tā kā VID cītīgi vēlas ieviest “nodokļa rēķinu” visiem, kas neiekļaujas valsts vidējā statistikā, tad panākt algu celšanu būvniecībā strādājošiem tiek plānots, aktualizējot Ģenerālvienošanos. Kas no tā visa sanāks… redzēsim.

Tiek plānoti vēl daži citi pasākumi, bet par to tad citreiz..

Jūsu Alisa