PLĀNO PAMATĪGI “PIEGRIEZT SKĀBEKLI” ĒNU EKONOMIKAI BŪVNIECĪBAS NOZARĒ

Vai zinājāt, ka būvniecība ir 7. lielākais darba devējs starp Latvijas tautsaimniecības nozarēm? Tajā šobrīd ir aizņemti apmēram 60 tūkstoši darbvietu jeb 6,4 % no kopējā darbvietu skaita? 2019.gadā kopējā pievienotā vērtība sasniedza 1,8 miljardus eiro gadā, bet starppatēriņš – 4,6 miljardi eiro.

Un šī milzīgā nozare pašlaik ir zem pamatīgas lupas. Briest vesela virkne ar grozījumiem, kuri kā sola iestādes, “ieviesīs kārtību” un mazinās ēnu ekonomiku. Pagājušo reizi stāstīju par papildus “nodokļu rēķinu”, kuru VID izsūtīs visiem būvniekiem (un vēl 3 nozaru uzņēmumiem), ja darbiniekiem maksātās algas būs zem vidējās nozarē. Daži gan ir skeptiski, vai no tā būs kāda jēga, paredzot, ka lielie būvnieki mēģinās “atbrīvoties” no darbiniekiem, un arvien vairāk darbus veiks ar apakšuzņēmēju (mazo būvniecības uzņēmumu) rokām. Apakšuzņēmēji savukārt daļu no darbiniekiem grūdīs atpakaļ “ēnu ekonomikā”, arvien vairāk veicot darbu ar nereģistrētu darba spēku un maksājot algu “aploksnēs”.

Tomēr būvniekus gaida kas vairāk par papildus “nodokļu rēķinu”. Briest arī virkne citu izmaiņu.

ĒNU EKONOMIKA DARBĪBĀ…

Kā likums būvniecībai ir raksturīgas apakšuzņēmēju ķēdes. Proti, galvenais būvdarbu veicējas pamatā nodrošina būvdarbu vadības funkciju, bet būvdarbu veikšanu nodod apakšuzņēmējiem, kas savukārt daļu no darbiem nodod saviem apakšuzņēmējiem. Šādi veidojas pat vairāku līmeņu apakšuzņēmēju ķēdes, darbiem piesaistot arī ārvalstniekus un pašnodarbinātos.

Nav brīnums, ka brīžiem ir tā, ka objekts ir izbūvēts, bet neviens nezina, kas būvēja… 😊 Lai tā nebūtu, savulaik likumā galvenajam būvdarbu veicējam un apakšuzņēmumiem likumā noteica pienākumu sniegt informāciju Vienotā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (VEDLUDB) par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem vai attiecīgi ar būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī NOSLĒGTAJIEM BŪVDARBU LĪGUMIEM, KURU SUMMA IR 15 000 EURO VAI VAIRĀK.

Tomēr izskatās, ka tas īsti nepalīdzēja, jo tika konstatēts, ka, lai izvairītos no šī pienākuma,  galvenais būvdarbu veicējs un apakšuzņēmēji mēdz mākslīgi “saskaldīt”  līgumus, samazinot konkrētā līguma kopējo summu, kā arī slēgt simulatīva rakstura līgumus, sadārdzinot būvniecības izmaksas un nodrošinot naudas plūsmu. Tādējādi uzraugošās iestādes atkal negūst “pilnu ainu” par būvuzņēmēja darba apjomu, kā arī nevar izsekot darbinieku nodarbinātības atbilstībai noslēgtajiem līgumiem.

Turklāt, vēljoprojām kā viena no raksturīgākajām  apakšuzņēmēju ķēžu problēmām ir samaksas par veiktajiem būvdarbiem būtiska kavēšana vai nepamatota atteikšana zemākā līmeņa apakšuzņēmējam, t.i., tam, kas pamatā arī veic būvdarbus paša spēkiem ar saviem darbiniekiem. Rezultātā šim apakšuzņēmējam veidojas naudas plūsmas problēmas; tas nespēj laicīgi izpildīt savas saistības pret darbiniekiem un valsti (t.i., netiek izmaksātas algas un samaksāti darba nodokļi). Tas attiecīgi noved pie šī apakšuzņēmēja maksātnespējas, bet nenorēķināšanās rezultātā iegūtie līdzekļi tiek atgriezti atpakaļ nozarē skaidrās naudas veidā caur “fiktīvajiem” pakalpojumu līgumiem.

BŪS JĀSNIEDZ VAIRĀK INFORMĀCIJAS

Lai risinātu problēmu ar mākslīgu līgumu summas sadalīšanu, tiks noteikts pienākums galvenajam būvdarbu veicējam un visiem apakšuzņēmējiem iesniegt iekļaušanai VEDLUDB informāciju PAR VISIEM ar saviem apakšuzņēmējiem un attiecīgi būvniecības ierosinātāju iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem BEZ LĪGUMA SUMMAS IEROBEŽOJUMA.

Turklāt būs jāsniedz informācija  arī par iepriekšējā mēnesī SAMAKSĀTO LĪGUMA SUMMU vai tās daļu (proti, par veikto norēķinu ar galveno būvdarbu veicēju).

Šobrīd gan vēl nav skaidrs, kas notiks, ja, piemēram, iestādes konstatē, ka notiek norēķinu kavēšana ar apakšuzņēmējiem? Veiks pārbaudes? Iejauksies?

Bet arī tas vēl nav viss….

Jūsu Alisa