PIERĀDI!

Vēl nesen dažādu iestāžu atzinumi (jeb viedokļi) tika uzskatīti par pilnībā pietiekošiem pierādījumiem tam, ka Jūsu manta ir noziedzīgi iegūta vai to, ka Jūs izvairījāties no nodokļiem vai muitas maksājumiem. Tomēr laiki mainās, un iestāžu atzinumi zaudē savu “dzelžaino pierādījumu” statusu. Ar tiem ir krietni par maz, lai arestētu mantu vai (atvainojiet par žargonu) “ietupinātu cietumā” vai arī vienkārši uzrēķinātu papildus maksājumus.

 

 

Kāda uzņēmuma manta un bankas kontos esošā nauda tika arestēta uz aizdomu pamata, ka tā ir noziedzīgi iegūta. Aizdomas tika balstītas vien uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) atzinumā norādītām ziņām un atsaucēm uz noziedzīgi iegūto līdzekļu tipoloģijām.

 

Uzskatot, ka FID atzinums un tajā iekļautās ziņas jau ir pilnībā pietiekošs pierādījums mantas atzīšanai par noziedzīgi iegūtu, procesa virzītājs izvēlējās atzinumā norādīto informāciju nepārbaudīt. Tomēr, ja šāda prakse bija iespējama iepriekš, tad tagad vairs nē!

 

Tiesa atzina, ka procesa virzītāja lēmumā izdarītie secinājumi par mantas noziedzīgo izcelsmi nevar būt formāli, un pamatoti vienīgi ar FID atzinumu un ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu tipoloģijām, kas ir tikai pazīmes jeb riska indikatori, kam jāpievērš uzmanība veicot atbilstības uzraudzību. Šīs pazīmes ir pamats izmeklēšanas darbību uzsākšanai, nevis pamats atzīt arestētos finanšu līdzekļus par noziedzīgi iegūtu mantu.

 

Ja persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai. Tomēr procesa virzītājam ir pienākums pierādīt, ka arestētie finanšu līdzekļi, visticamāk, ir noziedzīgi iegūti. Pazemināts pierādīšanas standarts nenozīmē, ka procesa virzītājs ir atbrīvots no pierādīšanas pienākuma pavisam.

 

Nav pieļaujams, ka procesa virzītājs neveic nekādas izmeklēšanas darbības, lai pierādītu līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, bet vien atsaucas uz FID ziņojumā norādītām tipoloģijām un informāciju, nostādot šīs ziņas par faktiem.

 

 

Arī VID papildus nodokļu aprēķini uz aprēķinu pamata vairs nav “dzelžainais pierādījums”. Par to tiesa lēma kāda onkas lietā. Onka tērēja daudz, bet ienākumus deklarēja maz. To pamanīja VID un uzrēķināja onkam papildus budžetā maksājamo nodokli uz APRĒĶINA PAMATA (jeb pamatojoties uz IIN likuma 22.panta).

 

Tā kā šādi (faktiski uz pieņēmumiem balstīta) aprēķinātā nodokļu summa par vairākiem gadiem pārsniedza 50 minimālās algas, VID ne tikai onkam piestādīja pamatīgu “nodokļa rēķinu”, bet arī ierosināja kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

 

Arī šajā gadījumā VID uz pieņēmuma pamata veiktais aprēķins tika uzskatīts par “dzelžainu pierādījumu”, kas procesa virzītāja ieskatā pierādīja onkas vainu.

 

Tomēr tiesa norādīja, ka, vērtējot pierādījumu pietiekamību, jāņem vērā Kriminālprocesa likumā noteiktais pierādīšanas standarts, kādā jābūt pierādītiem pierādīšanas priekšmetā ietilpstošajiem faktiem. Likums nosaka, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā IZSLĒGTAS JEBKĀDAS SAPRĀTĪGAS ŠAUBAS par to esamību vai neesamību.

 

Likums nenosaka citādu pierādīšanas standartu attiecībā uz noziedzīgā nodarījuma – izvairīšanās no nodokļiem – priekšmetu. Tas nozīmē, ka ar IIN apliekamu objektu un tā gūšanas veidu – ir jāpierāda ĀRPUS SAPRĀTĪGĀM ŠAUBĀM, un NAV PIEĻAUJAMS KONSTATĒT TO PIEŅĒMUMA FORMĀ.

 

Proti, ar IIN apliekamu objektu un tā gūšanas veidu NEVAR PAMATOT ar IIN likuma 22.pantā paredzēto prezumpciju, kad VID nosaka ar nodokli apliekamo ienākumu un nodokļa summu UZ APRĒĶINU PAMATA, ja maksātāja iesniegtajā deklarācijā uzrādītais ienākumu apjoms saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju ir mazāks par viņa izdevumu apjomu.

 

Tā kā VIDam nekādu citu pierādījumu nebija, tikai audita lēmums, kurā VID uz aprēķinu (jeb pieņēmumu) pamata aprēķināja papildu maksājamo nodokli, tad tiesa attaisnoja onku, jo par ar nodokli apliekamu objektu un gūšanas veidu pastāvēja saprātīgas šaubas, kuras nevar novērst.

 

 

Ar OLAF ziņojumiem situācija ir nedaudz sarežģītāka (īpaši administratīvā procesa ietvaros). Lai arī četru burtu salikums “OLAF” vairāk asociējas ar jauku sniegavīru no multfilmas “Ledus sirds”, tomēr reālajā dzīvē ar “OLAF” apzīmē Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (angl. European Anti-Fraud Office), kas ir diezgan nopietna organizācija, kuras darbību rezultātā iegūtā informācija tiek izmantota kā pierādījumi. Turklāt, netiek prasīts iegūt citus pierādījumus, lai pārbaudītu, ka ziņojumā norādītie fakti atbilst patiesībai.

 

Lai arī konstanti tiek atzīts, ka OLAF ziņojums nav vienīgais pierādījums, pēc kura vadās iestādes un tiesas, tomēr tam ir diezgan nopietns spēks, un ir jāiesniedz nopietni pierādījumi, lai apšaubītu tā saturu vai arī jānorāda uz acīmredzamiem regulu normu pārkāpumiem.

 

Kas attiecās uz krimināllietām, tad tajās dažās, spriedumi par kurām pieejami publiski, OLAF ziņojums nebija vienīgais pierādījums apsūdzībai. Tomēr, ņemot vērā iepriekš aprakstīto tiesu prakses maiņu, pieļauju, ka šobrīd ar OLAF ziņojumu būtu “par īsu”, lai pierādītu personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

.

.

 

Ziniet savas tiesības, dāmas un kungi! Arī pirmšķietami bezcerīgā situācijā ir iespējams cīnīties par savām tiesībām un gūt panākumus.

 

Jūsu Alisa