ADVOKĀTA PADOMI

NOMINĀLAIS “DIREKTORS”

Mācīti no citu vai savas negatīvās pieredzes, daudzi izlemj par labu saimnieciskās darbības veikšanai “pelēko kardinālu” lomā – sevi aizvietojot ar “nominālajiem direktoriem” (kas bieži vien ir arī kā uzņēmuma īpašnieki), lai radītu šķietamību, ka uzņēmumu vada tieši šīs personas. Loģika ir pavisam vienkārša – par uzņēmuma “grēkiem” (tostarp par nodokļu parādiem un izvairīšanos no nodokļiem) atbild valde. “Ja oficiāli nebūšu valdē, tad man neko nevarēs “piešūt” un arī piedzīt nodokļu parādus nē!” domā viņi.

Taču tas ir maldīgs uzskats. Praksē netrūkst gadījumu, kad pie kriminālatbildības tiek saukts tieši faktiskais uzņēmuma vadītājs, nevis “nominālais direktors”.

REIZ DZĪVOJA…

Nav labāka veida, kā mācīties no citu kļūdām. Tādēļ apskatīsim kādu uz patiesajiem notikumiem balstītu stāstu.

Reiz dzīvoja persona (sauksim viņu par Lapsiņas kundzi). Baigi rūdītā viņa bija, un saimniecisko darbību veica tikai “pelēkā kardināla” lomā.

Nodibināja Lapsiņas kundze vairākus uzņēmumus, kurus oficiāli vadīja “nominālie direktori”. Uzņēmumi veiksmīgi strādāja un pat veica reālu saimniecisko darbību, taču ik pa laikam pēc Lapsiņas kundzes rīkojuma tika “zīmēti” papīri, kas it kā apliecināja starp uzņēmumiem notikušos darījumus.

Mērķis šādu fiktīvu (vai tikai uz papīra esošu) darījumu veikšanai bija viens – samazināt uzņēmumu valsts budžetā maksājamo PVN. Proti, lai nodrošinātu, ka reālu saimniecisko darbību veicošā uzņēmuma rīcībā esošie naudas līdzekļi fiktīvajā darījumā norādītajā PVN apmērā tiktu paturēti sev un valsts budžetā netiek iemaksāti.

Proti, pēc papīriem:

  1. SIA /A/ iegādājās preci no SIA /B/;
  2. SIA /A/ tad atskaitīja priekšnodoklī samaksāto PVN par no SIA /B/ it kā iegādātām precēm, tādējādi samazinot SIA/ A/ valsts budžetā maksājamo PVN, pēc būtības paturot to sev.
  3. SIA /A/ pārskaitīto naudu (Lapsiņas kundzes kontrolē esošajam) SIA /B/ par it kā iegādātām precēm viņa izņēma skaidrā naudā no bankomāta (vai to darīja kāda cita persona viņas uzdevumā).

Taču to, ko zina divi, to zina arī pārējie! Tāpēc atklāt to, ka faktiskais uzņēmuma vadītājs ir tieši Lapsiņas kundze ne VID, ne finanšu policijai nesastādīja baigās grūtības. Argumenti par to, ka viņa nav minēto uzņēmumu valdes locekle vai īpašnieks – nenostrādāja. Tādēļ Lapsiņas kundzei nācās piedzīvot nepatīkamus brīžus ieslodzījuma vietā un arī saņemt notiesājošo spriedumu.

Lapsiņas kundzi notiesāja par:

  1. Izvairīšanos no nodokļiem;
  2. Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju; un
  3. Dokumentu viltošanu.

KO MĀCA LAPSIŅAS KUNDZES STĀSTS?

  1. Ja preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana faktiski nav notikusi, personai nevar rasties nekādas tiesības uz nodokļa (PVN) atskaitīšanu;
  2. Fiktīva darījuma deklarēšanas rezultātā ietaupītie izdevumi (tostarp valsts kasē neiemaksātā PVN veidā) –, ir iegūti prettiesiski un atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem;
  3. Ja personas darbība vai bezdarbība ir vērsta uz to, lai nemaksātu nodokļus, iegūtu tiesības uz nodokļu samazināšanu, vai pārmaksātā nodokļa izmantošanu, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļu summas, persona izdara Krimināllikuma 218. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (jeb izvairīšanos no nodokļiem);
  4. Pārskaitot finanšu līdzekļus uz fiktīvā darījuma partnera kontu, persona izdara Krimināllikuma 195.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (jeb noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju);
  5. Savukārt PVN deklarācijā norādot nepatiesu informāciju par faktiski nenotikušiem darījumiem, persona izdara Krimināllikuma 275. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu (dokumenta viltošanu). Jā, ar dokumenta viltošanu jāsaprot ne tikai neīsta dokumenta sastādīšana, parakstot zem teksta svešu vārdu bez attiecīga pilnvarojuma vai ierakstot nepatiesu tekstu virs īsta paraksta, vai īsta dokumenta falsifikācija, izdzēšot, izkodinot vai labojot esošo tekstu, pierakstot tam jaunu tekstu u. tml., bet arī apzināta patiesībai neatbilstošu ziņu ietveršana dokumentā!

 Lapsiņas kundzes stāsts nozīmē to, ka slēpšanās aiz “nominālo direktoru” muguras nepalīdz, un

turpmāk par izvairīšanos no nodokļiem, deklarējot fiktīvus darījumus, personas tiks sauktas pie atbildības arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un, iespējams, arī par dokumentu viltošanu. Attiecīgi, saskaitot sodus kopā, galīgais sods arī būs lielāks! Plus, šādi iegūtie noziedzīgie iegūtie līdzekļi var tikt (un Lapsiņas kundzes gadījumā arī tika) konfiscēti.

Lūk tāds pamācošs vakara kriminālstāstiņš… saldākam miedziņam!

Jūsu Alisa

Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!

PAR AUTORI

Alisa Leškoviča

Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem. 

M.: +371 29 340 444
[email protected]