NAV LOĢIKAS = NAV DARĪJUMA

Turpinām rubriku “Kas nogāja greizi”, tikai šoreiz par kādiem darījumiem starp saistītajiem uzņēmumiem. Iespējams, citos apstākļos, tie neradītu nekādas problēmas, taču šoreiz notika citādi…

JANKAS STĀSTS…

Reiz dzīvoja uzņēmējs, kas bija īpašnieks un valdes loceklis vairākos uzņēmumos (sauksim viņu par Janku).

Kā tas ir ierasts starp saistītajiem uzņēmumiem, tad viens uzņēmums mēdz aizdot citam uzņēmumam naudu saimnieciskās darbības veikšanas vajadzībām. Tiktāl viss ir kārtībā.

Kādu dienu vienā no uzņēmumiem (sauksim to par SIA 111) VID nolēma veikt auditu.

Jūtot, ka audits var noslēgties ar būtisku uzrēķinu un VID piemērotajiem izpildes nodrošinājuma līdzekļiem (piemēram, apķīlājot uzņēmuma mantu, kas varētu kaitēt saimnieciskās darbības turpināšanai), Janka nolēma rīkoties.

Galvenais jautājums bija – kā  pārcelt vērtīgus aktīvus (dažādas vērtīgas iekārtas) no viena uzņēmuma uz citu.

Tā kā starp SIA 111 un citu saistīto uzņēmumu (sauksim to par SIA 222) bija spēkā esošie aizdevuma līgumi, tad neilgi pirms VID audita lēmuma Janka izrakstīja preču pavadzīmi, saskaņā ar kuru SIA 111 pārdeva vērtīgās iekārtas SIA 222. Tajā pašā dienā SIA 222 izrakstīja rēķinu par šo iekārtu iznomāšanu SIA 111. Faktiski nekas nebija mainījies – SIA 111 turpināja savu ierasto saimniecisko darbību un arī iekārtas bija palikušas turpat kur bija. Mainījās tikai iekārtu īpašnieks – SIA 222, pret kuru VID nu vairs nevarētu vērst piedziņu, ja tas uzrēķinātu papildus nodokļus SIA 111.

Lai nevajadzētu veikt fizisku samaksu par iekārtu iegādi, un VID varētu gūt pārliecību, ka darījums notika par atlīdzību, Janka noformēja aktu par atlikumu salīdzināšanu un savstarpējo parāda ieskaitu starp SIA 111 un SIA 222.

Kad VID sāka interesēties par šāda darījuma ekonomisko būtību, Janka skaidroja, ka tā kā SIA 111 nespēja veikt savas parādsaistības pret SIA 222, tad vienīgais vieds kā izvairīties no tiesvedības, bija atdot daļu sava īpašuma SIA 222.

Rezultātā – SIA 111 pārcēla aktīvus uz SIA 222. Savukārt SIA 222 ieguva tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitīšanu.

KAS  NOGĀJA GREIZI?

Lai arī likums neaizliedz darījumus starp saistītiem uzņēmumiem, VIDam nepatīk šie darījumi un tas pievērš tiem īpašu uzmanību, mēģinot izprast šādu darījumu ekonomisko būtību un pamatojumu. Tādēļ saistīto uzņēmumu darījumiem ir jābūt ekonomiski pamatotiem un tajos ir jābūt kādai loģikai.

Jankas skaidrojums ne VID (ne tiesai) nešķita loģisks, jo kāpēc lai SIA 222 pēc iekārtu iegādes tās nodotu atpakaļ nomā SIA 111, kura pirms tam nepildīja savas saistības pret SIA 222 saskaņā ar aizdevuma līgumiem.

Turklāt VID (un tiesa) piešķīra nozīmi brīdim, kad šis darījums notika – VID audita laikā un neilgi pirms VID audita lēmuma.

Citiem vārdiem sakot, SIA 222 rīcība tika vērtēta kopsakarā ar SIA 111 finansiālo stāvokli, vēlmi un spējām izpildīt saistības pret valsts budžetu, veicot nodokļu maksājumus. Ja SIA 111 rīcība neliecinātu par vēlmi iztukšot uzņēmumu (pārdodot visus aktīvus, atlaižot darbiniekus utt., neatstājot VID un citiem kreditoriem cerības saņemt tiem pienākošos maksājumus), tad šāds darījums pats par sevi, iespējams, neradītu tik daudz jautājumu un netiktu apšaubīts.

Taču tā kā SIA 111 vēlme iztukšot uzņēmumu bija tik “kliedzoša” un tik acīmredzama, ka VID apstrīdēja darījumus kā faktiski nenotikušus un liedza SIA 222 atskaitīt priekšnodoklī par iekārtām samaksāto PVN (bet tiesa atzina VID lēmumu par pamatotu).

Secinājumus izdarām paši.

Jūsu Alisa