LABOTS! LABĀK TOMĒR REĢISTRĒT
Dārgie lasītāji!
Iepriekš nopublicēju rakstu “Labāk reģistrēt nekā ielaist savā guļamistabā VID”. Rakstā es stāstīju par to, ka tagad arī Latvijā oficiāli ir ieviests partnerības institūts.
Proti, no 2024.gada 1.jūlija divas pilngadīgas personas varēs vērsties pie notāra un reģistrēt savā starpā pastāvošās tuvās attiecības (jeb tā saukto partnerību). Reģistrējot šādu partnerību, minētās personas varēs piemērot arī dažādas nodokļu atlaides, kas līdz šim bija attiecināmas tikai uz laulātajiem.
Lai vieglāk izprastu, cik nepasargātas no nodokļu uzrēķina ir personas, kas dzīvo nereģistrētajās attiecībās, esmu stāstījusi kādas sievietes, Lauras, un viņas dzīves biedra, Oskara, stāstu, kas balstīts patiesajos notikumos…
Taču, sakot, ka viņiem viss beidzās labi, esmu atsaukusies uz vairākiem Satversmes tiesas un Administratīvās tiesas spriedumiem ne vien Lauras/ Oskara lietā, bet arī vairākās citās lietās.
Nebiju pamanījusi to, ka 2023.gada oktobra beigās Augstākās tiesas Senāts tomēr taisīja cita satura spriedumu. Paldies acīgajiem lasītājiem, kas šo spriedumu pamanīja un padalījās ar to!
Tā kā minētais spriedums būtiski maina tiesiskas sekas starp nereģistrētajās attiecībās dzīvojošām personām, tad uzskatu par vajadzīgu labot iepriekš rakstīto blogu daļā par to, ka Oskaram un Laurai viss beidzās labi un viņiem izdevās izsprukt no VID uzrēķina, pierādot, ka viņi ir ģimene.
Tiem, kas nav lasījuši iepriekšējo blogu, nedaudz atgādināšu Lauras un Oskara mīlas stāstu.
KĀDAS NEREĢISTRĒTAS ĢIMENES STĀSTS
Latvijā dzīvojoša sieviete (sauksim viņu par Lauru) regulāri saņēma bezskaidras naudas pārskaitījumus no sava nelaulātā drauga (sauksim viņu par Oskaru). Lai arī Oskars regulāri devās strādāt uz ārzemēm un pastāvīgi nedzīvoja ar Lauru vienā mājsaimniecībā, viņam ar Lauru bija kopīgs bērns, un viņi sevi uzskatīja par ģimeni.
Vispārīgā gadījumā dāvinājumi starp laulātajiem ir atbrīvoti no nodokļa (IIN). Tomēr šajā gadījumā minētais atbrīvojums nebija piemērojams, jo Laura un Oskars nebija laulāti. Proti, no likuma piemērošanas viedokļa Laura un Oskars bija pilnīgi sveši cilvēki. Tādēļ Lauras saņemtie bezskaidras naudas pārskaitījumi, kas pārsniedza EUR 1425 gadā, bija apliekami ar IIN (20% vai 23%, atkarībā no apliekamo gada ienākumu apmēra).
Tomēr Augstākā tiesa atzina, ka [Laura un Oskars] ir uzskatāmi par ģimeni jeb vienu mājsaimniecību, galvenokārt, dēļ kopēja bērna, arī dēļ tā, ka vīrietis bija vienīgais ģimenes apgādnieks (sievietei nebija savu ienākumu) un tā iemesla dēļ devās strādāt uz ārvalstīm un tajā laikā nedzīvoja vienā mājsaimniecībā, kā arī bija norādījis adresi, kurā dzīvo pieteicēja, kā savu adresi saziņā ar vairākām valsts iestādēm Latvijā, kā arī bankās.
Šādu spriedumu Administratīvā tiesa taisīja, balstoties uz vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem, secinot, ka starp abām personām ir izveidota ģimene un pastāv kopēja mājsaimniecība un nodokļus seku ziņā rezultātam būtu jābūt tādam pašam, ja abas personas būtu laulātas. Līdz ar to tiesa atzina, ka Lauras saņemtie ienākumi nav apliekami ar IIN.
Tādēļ varētu šķist, ka aprakstītajā Lauras un Oskara gadījumā viss beidzās labi, taču 2023.gada oktobrī Augstākās tiesas Senāts taisīja cita satura spriedumu, kas attiecīgi būtiski maina līdz šim izveidojušos tiesu praksi, ka nodokļu atvieglojumi ir attiecināmi arī uz ne-laulībā esošajām personām, ja vien tās var pierādīt, ka viņi ir ģimene.
SENĀTS LEMJ SAVĀDĀK = KOPĀ DZĪVOT NENOZĪMĒ BŪT LAULĪBĀ
Augstākās tiesas Senāts nolēma, ka:
1. Latvijas valsts dažādu dzimumu partneriem ir nodrošinājusi tiesības reģistrēt laulību un ar to saistītu ekonomisko un sociālo aizsardzību. Līdz ar to dažādu dzimumu partneri, kuri dzīvo nereģistrētā kopdzīvē,
NEATRODAS VIENĀDOS UN PĒC NOTEIKTIEM KRITĒRIJIEM SALĪDZINĀMOS APSTĀKĻOS AR LAULĀTAJIEM,
kuriem ir noteikta īpaša aizsardzība un atbalsts, valstij izpildot savu no Latvijas Republikas Satversmes 110.panta izrietošo pienākumu aizsargāt laulību.
2. Nepastāvot likumdevēja vispārējai nereģistrētas kopdzīves tiesiskai atzīšanai IIN likuma 9.panta pirmās daļas 35.punkta „a” apakšpunkta piemērošanā nav pamata dažādu dzimumu partneru nereģistrētu kopdzīvi pielīdzināt laulībai.
3. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 35.punkta „a” apakšpunkta piemērošanā dažādu dzimumu partneru nereģistrētu kopdzīvi pielīdzinot laulībai, tiktu radīta situācija, ka, no vienas puses, nereģistrētās kopdzīves partneri varētu baudīt priekšrocības, kādas ir laulātajiem, savukārt, no otras puses, neuzņemties citas saistības un atbildību, kas izriet no laulības.
4. Šāda selektīva laulības priekšrocību izmantošana nepamatoti nostādītu nereģistrētas kopdzīves partnerus labvēlīgākā situācijā, nekā atrodas laulātie, kuriem ir gan no laulības izrietošas tiesiskas priekšrocības, gan saistības un atbildība. Tādējādi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 35.punkta „a” apakšpunktā lietotais jēdziens „saista laulība” nav interpretējams paplašināti, ietverot arī dažādu dzimumu partneru nereģistrētu kopdzīvi.
Tas nozīmē, ka atvieglojumu no IIN par no fiziskām personām saņemtām dāvanām (par kādām ir uzskatāmi arī savā starpā veiktie bezskaidras naudas pārskaitījumi), var piemērot tikai laulātie. Savukārt nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošie atbrīvojumu no IIN var piemērot tikai saņemtām dāvanām līdz 1425 EUR taksācijas gadā.
Tiesas spriedums nozīmē, ka arī citi atvieglojumi no nodokļiem uz ne-laulātajiem nav attiecināmi.
Secīgi tās personas, kuras līdz šim ir dzīvojušas nereģistrētā kopdzīvē un kā ģimenē pienākas – uzņēmās rūpes viens par otru, cita starpā palīdzot finansiāli – riskē saņemt VID uzrēķinu par ienākumiem, kas tika saņemti pēdējos 3 gadus, bet no kuriem netika samaksāti nodokļi.
Un šoreiz jau izveidojusies stabila tiesu prakse par to, ka nodokļu atvieglojumi ir attiecināmi arī uz nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošām personām, ja vien viņas var pierādīt, ka ir ģimene, nepalīdzēs.
Tāpēc personas, kuras dzīvo nereģistrētā kopdzīvē un uzskata sevi par ģimeni, aicinu tomēr izmantot likumdevēja piešķirto iespēju no 2024.gada 1.jūlija reģistrēt partnerību un neriskēt ar to, ka par mīļotā dāvanām (tai skaitā pārskaitījumiem), kas pārsniedz 1452 EUR gadā, būs jāsamaksā pa virsu nodoklis.
Partnerība nav tas pats kas laulība, un aizbildināties ar “naudas trūkumu” arī nevarēs. Gan jau pāris EUR gājienam pie notāra atradīsies.
Zemāk atgādinu par nodokļa (IIN) atvieglojumiem, kas būs pieejami personām, kas reģistrēs savā starpā pastāvošo partnerību.
KĀDI NODOKĻU ATVIEGLOJUMI BŪS PIEEJAMI REĢISTRĒTIEM PARTNERIEM?
Reģistrējot partnerību, Jūs varēsiet piemērot IIN likuma normas, kas līdz šim attiecās tikai uz laulātajiem vai ģimenes locekļiem.
1. Ar IIN neapliks dāvanas pilnā apmērā (arī bezskaidras naudas maksājumus, kas pārsniedz 1452 EUR gadā), izņemot, ja dāvanu dāvina saimnieciskās darbības ietvaros, vai ja dāvana ir ar atlīdzības raksturu;
2. Ar IIN neapliks [reģistrētam] partnerim izsniegto aizdevumu, lai segtu ārstniecības vai izglītības izdevumus. Arī informāciju par šādu aizdevumu [reģistrētie partneri] varēs nesniegt VID.
[NEreģistrētam] partnerim izsniegtais aizdevums būs apliekams ar IIN, ja tas netiks atmaksāts 6 mēnešu lakā pēc aizdevuma līgumā noteiktā atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas.
3. Ar IIN neapliks papildpensijas kapitālu, kas veidojies no pašas fiziskās personas vai tās [reģistrētā] partnera, veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un izmaksāts pensiju plānu dalībniekiem;
a) Ja sanāks no [reģistrēta] partnera mantot nekustamo īpašumu (NĪ) līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā, tad, atsavinot šo NĪ, tiks uzskatīts, ka tas ir Jūsu īpašumā no dienas, kad attiecīgais NĪ reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja (jeb [reģistrēta] partnera) īpašums. Tas savukārt ļaus Jums ātrāk piemērot likumā paredzētos izņēmumus gūtā ienākuma neapliekšanai ar IIN.
Piemēram, Jūs varēsiet ātrāk pārdot NĪ, kurš Jūsu (vai attiecīgi mantojuma atstājēja – [reģistrēta] partnera) īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai, ir Jūsu deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā papildu adrese); vai kurš ir 60 mēnešus līdz atsavināšanas dienai bijis Jūsu vienīgais NĪ.
4. No gada apliekamo ienākuma varēs atskaitīt izdevumus par [reģistrēta] partnera kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas.
5. Ja [reģistrētais] partneris uzdāvināja lauksaimniecības zemi, tad (izpildoties noteiktiem nosacījumiem) var piemērot atbrīvojumu no IIN, atsavinot šādu zemi.
6. Var piemērot atvieglojumu no IIN par nestrādājošu [reģistrētu] partneri, kas: 1) ir atzīts par personu ar invaliditāti; vai 2) kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns, kas ir atzīts par personu ar invaliditāti; vai 3) kura apgādībā ir bērns ir līdz trīs gadu vecumam vai 4) kura apgādībā ir trīs vai vairāk bērni līdz 18 -24 vecumam.
7. Izslēgt attaisnojuma izdevumus (par Jūsu un Jūsu ģimenes locekļu izglītību/ ārstniecības izdevumiem/ iemaksas pensiju fondos, apdrošin.prēmijas) no ar IIN apliekamā ienākuma arī tad, ja maksāja [reģistrēts] partneris.
Jūsu Alisa
Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!
PAR AUTORI
Alisa Leškoviča
Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem.
M.: +371 29 340 444
[email protected]