KURAM IR JĀATBILD PAR NODOKĻA PARĀDU, JA UZŅĒMUMĀ IR VAIRĀKI VALDES LOCEKĻI? (1.DAĻA)

Uz Jāņa e-adresi atnāk paziņojums par saņemtu vēstuli no VID. Tajā VID brīdina par tā tiesībām uzsākt pret Jāni administratīvo procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no Jāņa. Proti, kaut kad sen Jānis bija SIA XXX valdes loceklis. Ar biznesu labi nevedās, un SIA XXX izveidojās nokavētie nodokļu maksājumi. Taču tas bija sen… Jānis vairs nav SIA XXX valdē, un par to, kas tajā notiek, vairs neatbild.

 

“SIA XXX ir cits valdes loceklis, lai tas arī atbild!” nodomā Jānis. “Neuzskatu par vajadzīgu skaidroties, kāpēc netika iesniegts SIA XXX maksātnespējas process, un kāpēc tika pārdoti SIA XXX aktīvi. Lai VID iet pie tā otra valdes locekļa, kas palika pēc viņa, un lai viņš arī skaidro!” noskaitās Jānis.

 

Tomēr VID neliekās mierā, un jau drīz Jānis saņem jaunu paziņojumu. Tajā VID informē, ka uzsāk SIA XXX nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no Jāņa kā SIA XXX bijušā valdes locekļa. Izeja no minētās situācijas būtu – iesniegt SIA XXX tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa pieteikumu. Tomēr ir liela problēma – Jānis vairs nav SIA XXX valdē. Savukārt attiecības ar esošo SIA XXX valdes locekli nekādas…

 

Drīz vien VID apķīlā Jāņa dzīvokli, mašīnu un bankas kontus. Visi iegūtie līdzekļi no kustamās un nekustamās mantas tiek novirzīti SIA XXX nesegto nodokļu parādu segšanai.

Jānis, protams, apstrīd VID lēmumus, kā vienīgo argumentu izvirzot – ka viņš vairs nav SIA XXX valdē, un ka VID būtu jāvēršas pie palikušā SIA XXX valdes locekļa, nevis viņa.

Tomēr šis arguments nestrādā…

 

 

VID ir tiesības pieprasīt, lai valdes loceklis sedz juridiskās personas nodokļu parādus. Proti, likumā ir ietverts īpašs mehānisms attiecībā uz valdes locekļiem, lai sekmētu godprātīgu nodokļu maksājumu veikšanu un veicinātu nodokļu iekasēšanas efektivitāti.

 

Tomēr nav tā, ka VID var uzsākt šo procesu visos gadījumos. Lai varētu uzsākt nodokļu piedziņas procesu pret valdes locekli, nepieciešams konstatēt VISUS likumā noteiktos kritērijus:

1) nodokļu parāds pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas (jeb EUR 35 000);

 

2) lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai;

3) ir konstatēts, ka (..) juridiskā persona ir atsavinājusi tai piederošos aktīvus un valdes locekļa darbības vai bezdarbības rezultātā nav pilnā apmērā veikti juridiskās personas nokavētie nodokļu maksājumi (par šo detalizētāk – citā reizē);

 

4) ir sastādīts akts par piedziņas neiespējamību (proti, tiek konstatēts, ka parādniekam – juridiskais personai – nav mantas, pret ko vērst piedziņu;

 

5) nav iesniegts juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums.

 

Tātad, pirms vērsties pret valdes locekli, VID ir jāveic visas nepieciešamās darbības, lai sākumā nodokļa parādu piedzītu no paša parādnieka – juridiskās personas. Un tikai tādā gadījumā, kad tas objektīvi nav iespējams un kad iestājas VISI likumā paredzētie kritēriji, VID ir tiesīgs vērsties pret šīs juridiskās personas valdes locekli, kura amata pilnvaru laikā un kura darbības (bezdarbības) rezultātā juridiskajai personai izveidojās attiecīgais nodokļu parāds.

 

 

Ļoti bieži novēroju situācijas, kad lielāku nodokļu parādu gadījumā valdes locekļi nolemj “pazust” vispār vai pirms “pazušanas” ievēlēt citu valdes locekli ar mērķi novelt visu atbildību uz viņu.

Arī šā stāsta varonis – Jānis – nebija ne pirmais ne pēdējais, kam ienāca šī “briljanta doma”. Tāpat Jānis nebija pirmais, kas ar argumentu – Kāpēc VID vēršas pret mani? Lai vēršas pie cita valdes locekļa! – vērsās tiesā. Tomēr tiesa jau vairākkārtīgi norādīja, ka valdes locekļa amata atstāšana NAV instruments, ar kura palīdzību izvairīties no juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas valsts budžetam procesa.

Tiesas ieskatā, piekrītot ieņemt un ieņemot SIA XXX amatpersonas amatu, Jānim bija jāapzinās ar SIA XXX vadīšanu un pārstāvēšanu saistītie pienākumi un tiesības, tostarp arī atbildība par to neizpildi, kā arī jāapzinās un jārēķinās ar iespējamām sekām savu pienākumu pienācīgas neizpildes gadījumā.

Ja piekristu viedoklim, ka vēršanās pret valdes locekli sakarā ar viņa amata laikā un darbības (bezdarbības) rezultātā izveidojušos juridiskās personas nodokļu parādu nav iespējama, jo šis valdes loceklis amatu ir atstājis pirms piedziņas lēmuma, būtu jāatzīst, ka juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas procesa īstenošana FAKTISKI NAV IESPĒJAMA. Taču tas NEATBILST MĒRĶIM, ar kādu likumdevējs ieviesa šo tiesisko regulējumu, proti, cīnīties ar negodprātīgām personām, kuru darbības(bezdarbības) rezultātā valsts budžetā netiek samaksāti juridiskās personas nokavētie nodokļu maksājumi, kā rezultātā tiek ietekmētas visas sabiedrības intereses un labklājība.

Turklāt likums noteic, ka, ja juridiskajai personai ir vairāki valdes locekļi, viņi par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem atbild SOLIDĀRI.

Pieņemsim, ka juridiskās personas nedzēsto saistību apmērs ir 100 000 euro, par kuru segšanu ir SOLIDĀRI atbildīgi 2 valdes locekļi. Bieži tiek kļūdaini uzskatīts, ka solidārā atibildība ir saistību summas sadalīšana vienādās daļās starp visiem kopparādniekiem. Izskatāmajā piemērā tas izskatītos šādi: 100 000 / 2 = 50 000 euro katram.

Taču solidāra atbildība ir NEDALĪTA vairāku parādnieku civiltiesiskā atbildība. Tas nozīmē, ka KATRAM kopparādniekam ir pienākums izpildīt VISU uzņemto saistību kopumā. Proti, 100 000 euro var prasīt samaksāt katram kopparādniekam atsevišķi. Ja viens samaksā 100 000 euro, tad pārējie vairs neko nemaksā.

Vienlaikus ir atsevišķas pazīmes, kad tiesa un VID pat atbalsta vēršanos pret konkrētu valdes locekli (no vairākiem esošajiem vai bijušajiem valdes locekļiem), taču par to paturpināsim rīt….

Jūsu Alisa