KO VIEŠ JAUNĀ STARPVALSU PĀRBAUDE?

Turpmāk dažādu ES valstu nodokļu administrācijas varēs veikt kopīgas un vienlaicīgas pārbaudes pie Latvijas (un citu ES dalībvalstu) nodokļa maksātājiem. Lai arī tas bija iespējams arī iepriekš, tomēr vienota regulējuma tam, kā kopīgai starpvalstu pārbaudei ir jānotiek, nebija. Tas radīja daudz dažādas problēmsituācijas, no kurām galvenokārt cieta nodokļu maksātāji.

 

No 1.janvāra spēkā ir jauna kārtība, kas ievieš vismaz kaut kādu kārtību šajā jautājumā.

 

 

Iepriekš kopīga revīzija varēja ilgt nesamērīgi ilgu laiku. Auditi mēdza ilgt gadiem ilgi. Diemžēl ar grozījumiem likumā šī situācija netiks nekādā veidā labota. Ja parastajā gadījumā auditu (revīziju) ir jāpabeidz 90 + 60 + 30 dienu laikā (jeb 90 -180 dienu laikā), tad attiecībā uz kopīgām starpvalstu pārbaudēm minētie termiņi nebija attiecināmi. Tāda pati kārtība tiks saglabāta arī turpmāk.

 

Proti, likums nosaka, ka minētie 90 + 60 + 30 dienu nodokļu revīzijas (audita) termiņa ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad tiek veikta nodokļu kopīga starpvalstu pārbaude. Tomēr uzskatu, ka minētā norma neatbrīvo VID no pienākuma veikt auditu saprātīgā termiņā un izvairīties no nepamatotas audita novilcināšanas (piemēram, nevācot informāciju un neveicot citas pārbaudes arī laikā, kad audita termiņš ir apturēts, jo ir jāsaņem ārvalsts nodokļu administrācijas atbilde, kā to paredz un pieļauj likums).

 

Pabeidzot kopīgu pārbaudi, VID kopīgi ar citas ES dalībvalstu nodokļu administrācijas amatpersonām sagatavos noslēguma ziņojumu, kura kopiju 60 dienu laikā nosūtīs Jums (jeb pārbaudāmajai personai), informējot par kopīgās pārbaudes rezultātiem.

 

Jāteic, ka iepriekš pienākums sagatavot jebkādu noslēguma ziņojumu nebija noteikts. Audita materiālos varēja atrast citas valsts nodokļu maksātāju audita lēmumu, kura saturs teju viens pret vienu bija pārkopēts Latvijas VID audita lēmumā kā pierādījums Jūsu vainai iespējamā PVN krāpšanā (ko īstenoja Jūsu piegādātāju piegādātāju piegādātāju piegādātājs, par kura esību Jūs pat nenojautāt).

 

Saņemot šādu noslēguma ziņojumu, Jums ir tiesības to apstrīdēt VID ģenerāldirektorei 1 mēneša laikā no paziņošanas brīža. Proti, Jums (kā pārbaudāmai personai) ir tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi noteikti, gadījumos, ja pārbaudi veiktu tikai Latvijas VID.

 

 

Runājot par tiesībām un pienākumiem, būtiski norādīt, ka, ja kopīgā starpvalstu revīzija tiks veiktas Latvijā, tad citu ES dalībvalstu nodokļu administrāciju amatpersonām būs tādi pašas tiesības un pienākumi, kādi ir paredzēti Latvijas likumos. Starp tiem ir arī tiesības laikā, kad ir apturēts VID audits, jo ir pieprasīta informācija no ārvalstu iestādēm:

a) iegūt informāciju gan VID ietvaros, gan no citām iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām,

b) veikt arī citu fizisko un juridisko personu nodokļu pārbaudes veikšanu,

c) veikt darbības, kuras veiktas kopīgās uzraudzības ietvaros.

 

Lai arī attiecīgās tiesību normas mērķis ir optimizēt audita veikšanu, diemžēl praksē VID šo normu īsti neievēro. Biežāk novērota pilnīgi pretēja situācija – brīdī, kad tuvojas kārtējais termiņš audita pabeigšanai, VID amatpersonas atceras par nepieciešamību aizsūtīt vēl kādus pieprasījumus ārvalsts nodokļu administrācijām, tādējādi pagarinot audita veikšanu uz daudziem mēnešiem.

 

VID bieži mēdz teikt, ka viņi nevar kontrolēt brīdi, kad ārvalstu nodokļu administrācijas atbildēs uz VID informācijas pieprasījumiem. Tā ir tiesa! Tas ir ārpus VID varas. Taču VID pilnīgi noteikti var kontrolēt brīdi, kad viņi nosūta šos informācijas pieprasījumus ārvalsts nodokļu administrācijām!

 

Viena klienta lietā saskaitījām, ka, ja VID būtu izmantojis likumā noteiktās tiesības vākt informāciju arī laikā, kad audits ir apturēts, tad auditu varētu pabeigt par 1 gadu un 5 mēnešiem ātrāk!

Atgādināšu, ka laikā kamēr notiek audits, VID ir tiesības piemērot nodrošinājuma līdzekļus vēl pirms audita pabeigšanas. Tāpat, uzsākot auditu, tiek reģistrēts liegums veikt jebkādas izmaiņas komercreģistra datos, un uz šo liegumu bieži vien reaģē arī kredītiestādes, kuras sāk aplūkot Jūs kā paaugstināta riska klientus un atsaka Jums piešķirt kredītu. Reiz kāds klients sūdzējās, ka laikā, kamēr notika audits, kredītiestādes viņam atteica pat līzingu automobiļa iegādei. Tādēļ 1 gads un 5 mēneši ir pārāk ilgs laiks.

Ceru, ka minētie grozījumi tomēr ieviesīs lielāku kārtību, un starpvalstu pārbaude nekļūs par sinonīmu bezgalībai, bet citu nodokļu administrāciju konstatētie fakti (par savas valsts pilsoņu nodarījumiem) tiks rūpīgi analizēti kontekstā ar to, vai Latvijas nodokļu maksātāji varēja par tiem zināt.

 

Citādi šādas starpvalstu pārbaudes mērķis ir ļoti cēls un vērsts uz efektīvāku informācijas apmaiņu un sadarbību nodokļu administrāciju starpā, lai mazinātu PVN krāpšanas un izvairīšanās no nodokļiem gadījumu skaitu.

 

Jūsu Alisa