KAS MAINĪSIES ATTIECĪBĀ UZ IIN PIEMĒROŠANU 2024. GADĀ? I DAĻA

 

Kopš 2023 gada Latvijā kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības un dzīvības apdrošināšanas sabiedrības ir tiesīgas reģistrēt un izplatīt jauno, alternatīvo pensiju produktu, kas ir ieviests papildus jau esošajiem 3.līmeņa pensiju plāniem – tā saucamos Pan-Eiropas privāto pensiju (PEPP) produktus.

 

Par to, kas ir šie PEPP produkti un kā tie atšķiras jau no esošajiem privāto pensiju plāniem pašlaik nemācēšu teikt tā iemesla dēļ, ka līdz šim īpaši par to neinteresējos. Laikam jau vajadzētu, jo tempi, kādos sarūk Latvijas iedzīvotāju skaits, ir vienkārši graujoši, taču būtiskas izmaiņas demogrāfiskās situācijas uzlabošanā es īsti nejūtu. Gluži pretēji! To, ka mēs izmirstam, ir kļuvis jau acīmredzami: skolas tiek slēgtas, pietrūkst ārstu, ir jūtams darba spēka trūkums teju visās nozarēs. Bet nu labi… šoreiz par labām ziņām.

 

Lai novērstu visas šaubas par to, vai iemaksas šādos PEPP plānos ir attiecināmas uz attaisnotajiem izdevumiem, no 1.janvāra tiek paredzēts, ka IIN likumā ietvertie nosacījumi attiecībā uz iemaksām un izmaksās no Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētajiem privātajiem pensiju fondiem IR ATTIECINĀMI arī uz iemaksām (noguldījumiem) PEPP plānos.

 

Nekas nav tik pastāvīgs k

ā pagaidu variants. Normas, kas bija ieviestas uz laiku (mazināt COVID-19 pandēmijas negatīvās sekas) nu ir uz palikšanu! Proti, arī turpmāk no aplikšanas ar IIN atbrīvos darbiniekam izmaksāto kompensāciju par izdevumiem, kas saistītas ar attālinātā darba veikšanu. Taču, ņemot vērā būtisku cenu kāpumu pēdējā gada laikā, tad kopējais apmērs mēnesī par pilna darba laika darbu turpmāk nedrīkstēs pārsniegt 40 EUR (iepriekšējo 30 EUR vietā).

 

Atgādināšu, ka, lai piemērotu šo atbrīvojumu, jābūt izpildītiem sekojošiem nosacījumiem:

 

1) Vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;

 

2) Ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;

 

3) Ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.

 

 

Turpmāk darba devēji varēs segt darbinieka mācību maksu par augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas un ES un EEZ izglītības iestādēs, nebaidoties, ka tā tiks uzskatīta par darbinieka algota darba ienākumu, kas ir apliekams ar IIN + VSAOI. Tikai viens nosacījums – augstākā izglītība, ko darbinieks iegūs uz darba devēja rēķina, ir saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam.

Ja, piemēram, darba devējs nodarbojas ar mežizstrādi, tad diez vai VID akceptēs neaplikt ar nodokļiem darbinieka izglītību skaistumkopšanas jomā. Lai gan mūsdienās nekas vairs nepārsteidz!

Par darbiniekam izmaksātām summām (jeb mācību maksas segšanu) darba devējiem būs pienākums līdz pēctaksācijas gada 1.februārim jāiesniedz VID paziņojums.

 

Turpmāk ar nodokli neapliks veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10 % apmērā no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 750 EUR (426,86 EUR vietā).

 

Lai arī vienīgais, kas šoreiz mainījās ir apdrošināšanas prēmiju summa (t.i, turpmāk tā būs <750 EUR), tomēr atgādināšu, ka minētais atbrīvojums ir piemērojams tikai tad, ja:

 

1) Darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam (bez līdzekļu uzkrāšanas) nav īsāks par vienu gadu; un

 

2) Dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksās apdrošinātai personai (t.i., darbiniekam), bet summas, kas saistītas ar līguma darbību vai pārtraukšanu – darba devējam.

 

Tomēr tas nav viss, kas mainījies… Paturpināsim vēl rīt.

 

Jūsu Alisa