KAĶA VILKŠANA AIZ ASTES” KĀ NORMA

Nesen kādā spriedumā izlasīju ļoti skaļus un skarbus vārdus, kurus tiesa veltīja kādam VID ierēdnim, kurš krita nežēlastībā par to, ka neievēroja audita pabeigšanas termiņus, un saņēma par to disciplinārsodu.

Ņemot vērā to, ka audits, kas ilgst 2 un vairāk gadus, Latvijā jau sen kļuva par normu (diemžēl!), tad šis spriedums piesaistīja manu uzmanību.

Ar nožēlu jāatzīst, ka spriedums sagādāja lielu vilšanos, jo VID ierēdnis tika nopelts par to, ka (zinot audita pabeigšanas termiņus) viņš deva uzņēmumam laiku vienu mēnesi paskaidrojumu sniegšanai. Tādējādi ar savu NECIENĪGO rīcību viņš palielināja varbūtību, ka kādu daļu no iespējamā uzrēķina VID vairs nevarēs piedzīt no uzņēmuma, jo iestāsies nodokļu maksāšanas pienākuma (3 gadu) noilgums.

VID vadība nu bija par to noskaitusies, jo uzskatīja ka:

1) auditu bija iespējams PABEIGT LAICĪGI, nepieļaujot noilguma iestāšanos;

2) auditu bija JĀPABEIDZ, BEZ VISAS PIEPRASĪTĀS INFORMĀCIJAS saņemšanas.

Jāteic, ka ierēdņa attieksme par audita veikšanas termiņa neievērošanu un noilguma pieļaušanu nemaz nepārsteidza! Viņš norādīja, ka nodokļu auditu veikšanas termiņi regulāri netiek ievēroti no VID puses, un šādi noilgumi ir ierasta VID prakse.

TIESAS SKARBIE, BET PATIESIE VĀRDI

Izskatot ierēdņa sūdzību par viņam piemēroto disciplinārsodu, tiesa atzina VID ierēdņa rīcību par NECIENĪGU.

Tiesa norādīja, ka “valsts amatpersonai, kas sabiedrībā tiek asociēta ar valsti, ir jāapzinās savs uzdevums – ar savu rīcību NEAPKAUNOT valsts pārvaldi un secīgi valsti kopumā. Sabiedrība katru atsevišķu valsts amatpersonu visbiežāk neasociē pat ar konkrēto iestādi, kurā amatpersona ir nodarbināta, bet asociē ar valsts varu, valsti kopumā.

Tādējādi neatkarīgi no tā, vai šādu NECIENĪGU RĪCĪBU izdara ierēdnis, speciālā dienestā dienoša persona, tiesnesis, prokurors u.c., sabiedrības acīs šāda amatpersonas rīcība tiek attiecināta uz valsts varu kopumā. Tādējādi katrs šāds amatpersonas nodarījums ATSTĀJ “NOSPIEDUMU” VALSTS VARAS REPUTĀCIJĀ un veido UN IETEKMĒ LATVIJAS SABIEDRĪBAS ILGTERMIŅA UZTICĪBU VALSTS VARAI.

Līdz ar to valsts amatpersonām ir jāapzinās, ka ar savu necienīgu rīcību tās nodara kaitējumu daudz plašākā mērogā, nekā tikai sev vai tai iestādei, kurā amatpersona strādā. Latvijā, kur, kā zināms no vispārpieejamiem statistikas datiem, UZTICĪBA VALSTS VARAI NAV AUGSTA, KATRA ŠĀDA NECIENĪGA RĪCĪBA VĒL VAIRĀK SITUĀCIJU PASLIKTINA UN UZTICĪBU NEVAIRO. Tādējādi valsts dienestā esošām personām ar īpašu rūpību ir jādomā par to, lai ar savu ikdienas rīcību NEDOTU PAMATU SABIEDRĪBAI ŠAUBĪTIES PAR valsts pārvaldes amatpersonu rīcības TIESISKUMU un ĒTISKUMU”.

Citāta beigas.

KĀ BŪT AR MONĒTAS OTRO PUSI?

Gan VID vadībai (kas uzskata, ka auditu var un vajag pabeigt laicīgi), gan arī tiesai, kas veltīja skarbus vārdus, ir taisnība.

Apbēdina tikai tas, ka šie vārdi un uzskati izskan tikai attiecībā uz VID ierēdņiem, kuru rīcības rezultātā valsts nevar papildus piedzīt nodokļus no uzņēmējiem.

Un kā būt ar monētas otru pusi?

Kāpēc 2 gadus ilgs audits ir kļuvis par normu? Turklāt, VID bieži vien (vēl auditam nenoslēdzoties) piemēro “nākotnē sagaidāmā VID audita lēmuma” izpildes nodrošinājuma līdzekļus – arī kredītiestādes kontā esošo naudas līdzekļu apķīlāšanu, iedragājot uzņēmuma spēju turpināt veikt saimniecisko darbību… kamēr audits tiek vilkts garumā… gadiem ilgi.

Kāpēc, iepazīstoties ar audita lietas materiāliem, joprojām ir iespējams konstatēt, ka ne reti VID sūta pieprasījumus ārvalsts nodokļu administrācijām ar vienīgo mērķi apturēt audita pabeigšanas termiņu?

Nav šaubu, ka VID ierēdņiem var būt nepieciešamība pārbaudīt darījumus, arī tos, kas veikti ar citu valstu darījuma partneriem. Vienlaicīgi, laikā, kad ir izsūtīts šāds pieprasījums, nekādas papildu darbības netiek veiktas, lai gan Augstākās tiesas Senāts vairākkārtīgi ir norādījis, ka LIKUMS NEIZSLĒDZ VIENLAICĪGU INFORMĀCIJAS PIEPRASĪŠANU NO ĀRVALSTĪM UN AUDITA VEIKŠANU, un šāda nepieciešamība var pastāvēt lietas apstākļu objektīvas noskaidrošanas dēļ.

Proti, neviens neliedz VID ierēdņiem laikā, kad tiek gaidītas atbildes no ārvalsts nodokļu administrācijām, pieprasīt paskaidrojumus no darījumos iesaistītām personām, izsūtīt informācijas pieprasījumus un saņemt atbildes uz saviem pieprasījumiem.

Tā vietā VID ierēdņi nosūta informācijas pieprasījumu uz ārvalstīm un turpmāko gadu (kamēr gaida atbildi) nekas nenotiek. Proti, nekādas darbības auditā netiek veiktās.

Gadam paejot, nu tiek nosūtīts nākamais informācijas pieprasījums (ne reti pat tās pašas valsts nodokļu administrācijai) … un atkal vēl vienu gadu (kamēr tiek gaidītas atbildes jau uz šiem informācijas pieprasījumiem) nekas auditā nenotiek.

Vai šāda rīcība nedot pamatu sabiedrībai šaubīties par valsts pārvaldes amatpersonu rīcības tiesiskumu un ētiskumu, un nepasliktina reputāciju?

Un tad, kad uzņēmēji cenšas atgūt zaudējumus, tostarp tos, kas radīti ar VID rīcību novilcinot audita veikšanas termiņus, kā likums pārkāpums no VID ierēdņu puses netiek saskatīts (vismaz ne no VID amatpersonu puses). Ja audits netiek veikts 1 -1,5 gadus (lai gan likums VIDam neliedz to veikt arī laikā, kad tiek gaidītas atbildes uz informācijas pieprasījumiem)…vai tad tā nav novilcināšana?

Monētai ir divas puses, un dotajā gadījumā tās otrā puse ir neglīta. Audits nedrīkst būt novilcināts, lai nepieļautu nodokļu samaksas (3 gadu) termiņa noilgumu, jeb lai nepieļautu to, ka VID nevarēs piedzīt no nodokļu maksātājiem papildu nodokļus. Vienlaicīgi novilcināt auditu ir pieļaujams, ja tas skar nodokļu maksātāju tiesības. Netaisnīgi. Tomēr, ja par to klusēt, tad nekas nemainīsies.

Ja ar tiesas atziņām ir par maz, tad varbūt ir nepieciešams to skaidri atrunāt likumā?

Jūsu Alisa