KĀDOS GADĪJUMOS LATVIJAS UZŅĒMUMIEM VAIRS NEVAJADZĒS REĢISTRĒTIES PAR PVN MAKSĀTĀJU CITĀ DALĪBVALSTĪ?

Šajā rakstā vēršos pie visām fiziskām personām, kas veic reģsitrētu saimniecisko darbību – sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana vai pārvaldīšana.

Kādu laiciņu atpakaļ izcēlās strīds ar VID par to, vai fiziskai personai ir pienākums reģistrēt VISUS savus izīrētos nekustamos īpašumus kā struktūrvienības?

VID uzskatīja, ka fiziskai personai, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs un izīrē savu vai nomāto nekustamo īpašumu, kura adrese nesakrīt ar personas deklarēto dzīvesvietu, ir pienākums deklarēt šo izīrēto nekustamo īpašumu kā struktūrvienību. Proti, datiem par fiziskas personas (!!) izīrētajiem nekustamajiem īpašumiem ir jābūt publiski pieejamiem.

Taču pirms pievērsties šim jautājumam detalizētāk, ir vērts aplūkot detalizētāk, kas ir struktūrvienība.

Struktūrvienība ir juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) TERITORIĀLI NOŠĶIRTA saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā TIEK VEIKTA SAIMNIECISKĀ DARBĪBA Latvijas Republikā vai ārpus tās.

Likums nosaka, ka fiziskās personas, kuras veic saimniecisko darbību, reģistrējoties VID, cita starpā sniedz informāciju par savas saimnieciskās darbības adresi (vietu). Ņemot vērā, ka saimnieciskās darbības ieņēmumi tiek gūti, izīrējot savu vai nomāto nekustamo īpašumu, tad VID ieskatā visi šādi nekustamie īpašumi ir jāreģistrē VID kā struktūrvienības.

Vismaz tā tas bija līdz šim…

Par laimi pašlaik viedoklis ir mainījies, tostarp tāpēc, ka atšķirīgu viedokli šajā jautājumā pauda Finanšu ministrija.

Nesen šo jautājumu skatīja arī tiesa, piekrītot, ka VID prasība reģistrēt fiziskai personai īpašumā vai nomā esošos nekustamos īpašumus kā struktūrvienības, ir prettiesiska.

Tiesa norādīja, ka ja nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība ir ienākumu gūšana no sava nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas, tad šis nekustamais īpašums NAV uzskatāms par nodokļu maksātāja atsevišķu struktūrvienību. Proti, šajā gadījumā nekustamais īpašums ir AKTĪVS, AR KURA PALĪDZĪBU nodokļu maksātājs, veicot saimniecisko darbību, saņem attiecīgu atlīdzību.

Secīgi nekustamā īpašuma atrašanās vieta pati par sevi NAV uzskatāma par saimnieciskās darbības vietu, kuru nodokļu maksātājam būtu pienākums reģistrēt VID kā struktūrvienību tikai tādēļ, ka šo nekustamo īpašumi nodokļu maksātājs ir izīrējis vai iznomājis.

Fiziskajai personai, izīrējot vai iznomājot nekustamo īpašumu, tajā faktiski atrodas ĪRNIEKS vai NOMNIEKS, kas tajā var veikt savu saimniecisko darbību. Šajos nekustamajos īpašumos šī fiziskā persona – saimnieciskās darbības veicēja – NAV fiziski sastopama.

Tādējādi, ja persona NAV fiziski sastopama konkrētajā adresē, tad attiecīgi NAV uzskatāms, ka persona šajā adresē veic savu saimniecisko darbību.

Proti, fiziskajai personai – saimnieciskās darbības veicējai, kuras pamatdarbības veids ir – sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, ir nepieciešams deklarēt dienestā kā savu saimnieciskās darbības veikšanas vietu TIKAI TO ADRESI, KURĀ TĀ IR FIZISKI SASNIEDZAMA, tai skaitā VID amatpersonām.

Taču tiesas spriedums ir interesants arī ar to, ka jau ne pirmo reizi tiesa atzīst VID prasības par nepamatotām no personas datu aizsardzības skatu punkta. Kādu laiku atpakaļ rakstīju par ss.com gadījumu, kad VID pieprasīja ss.com izsniegt visus tā rīcībā esošos datus par ss.com lietotājiem (fiziskām personām). Tiesa atzina, ka no fiziskās personas datu aizsardzības skatu punkta šādu datu pieprasīšana nav pamatota un attaisnojama.

Arī šajā gadījumā tiesa uzskatīja, ka INFORMĀCIJAS PUBLICĒŠANA par fiziskās personas īpašumā esošajiem izīrētajiem vai iznomātājiem nekustamajiem īpašumiem VAR RADĪT BŪTISKU FIZISKO PERSONU TIESĪBU UZ PRIVĀTO DZĪVI IEROBEŽOŠANU.

Proti, no vienas puses, informācijai, cik nekustamos īpašumus fiziskā persona izīrējusi vai iznomājusi, NAV leģitīma nolūka, jo tā nav nepieciešama trešo personu tiesisko interešu aizsardzībai. No otras puses, VID ir iespēja ar mazāk tiesību ierobežojošiem līdzekļiem iegūt informāciju par personas īpašumā esošajiem izīrētajiem vai iznomātajiem nekustamajiem īpašumiem (piemēram, lūdzot fizisku personu iesniegt VID nepieciešamo papildu informāciju, kuru fiziskai personai ir pienākums sniegt).

Ņemot vērā minēto, tiesa uzskatīja, ka pilnīgi pietiek ar to, ja publiski būs pieejama informācija, ka fiziska persona ir reģistrējusi vai paziņojusi VID savu saimniecisko darbību (t.i., sava vai nomātā nekustamā īpašumi izīrēšana vai pārvaldīšana). Tiesas ieskatā ar to pietiek, lai nodrošinātu trešo personu aizsardzību, neatklājot privātās dzīves datus visai pasaulei.

Ziniet savas tiesības, dāmas un kungi!

Jūsu Alisa

P.S. Rīt jau atkal par grozījumiem likumos..