KĀ PAŅEMT PREČU PARAUGUS PAREIZI?

Nesen manu uzmanību piesaistīja kāds Senāta spriedums muitas lietā. Strīds bija par preču klasifikāciju ar atbilstošu Kombinētās nomenklatūras (KN) kodu. Taču manu uzmanību pievērsa apstāklis, ka šajā lietā tieši muita bija tā, kas visskaļāk “kliedza” par preces paraugu testēšanas rezultātu nepieļaujamību, jo tādi tika veikti ar neakreditētām metodēm.

 

“Muita?” nodomāju es. “Tā, kas ne reti pati veic preču paraugu testēšanu ar neakreditētām metodēm? Tā, kas bieži rīkojas pēc principa – ir tikai Latvijas (!) muitas viedoklis un nepareizais?” turpināja skanēt sašutusi balss manī, kamēr acis arvien dziļāk ieslīga spriedumā. “Nu, nu… ” burkšķināju pie sevis, lasot spriedumu, kas aprakstīja kādu (īpaši pēdējā laikā) tipisku situāciju.

Proti, uzņēmums importēja preci, to deklarējot ar KN kodu XXX, samaksājot ievedmuitas nodokli X%.

Savukārt muita uzskatīja, ka prece bija jādeklarē ar kodu YYY, un par tās ievešanu bija jāmaksā ievedmuitas nodoklis YY% (kas ir lielāks nekā X%).

Lai pierādītu savu taisnību, uzņēmums pieaicināja ekspertus paņemt paraugus un veikt to testēšanu laboratorijas apstākļos. Laboratorijas rezultāti sniedza ieskatu par preces sastāvu, kas attiecīgi kalpoja par pierādījumu tam, ka uzņēmums, deklarējot preci ar KN kodu XXX, rīkojās pareizi, bet muitas secinājumi un pieņemtais lēmums ir kļūdains un prettiesisks.

Muita atteicās ņemt vērā uzņēmuma iesniegtos laboratorijā veiktos preces paraugu testēšanas rezultātus, jo pārbaudes veiktas ar iekārtām, kuras nebija verificētas, un testēšanas metode nav akreditēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas centrā.

 

Plus, muita pārmeta, ka uzņēmums nav ievērojis Muitas kodeksā noteiktās prasības, jo muitas amatpersonas NETIKA INFORMĒTAS par preču paraugu ņemšanu. Bez tam uzņēmums nav iesniedzis pierādījumus tam, ka preču paraugi ņemti tieši no tām cisternām, kuras norādītas testēšanas pārskatos. [Mīļākā muitas atruna].

Nav ievēroti arī (konkrētajā gadījumā) Krievijas standarta GOST XXXXXX nosacījumi preču paraugu ņemšanai, un izmantoti neatbilstoši paraugu ņemšanas konteineri.

 

Jāteic gan, ka attiecībā uz Krievijas GOST standartiem praksē eksistē dubultie standarti. No vienas puses – viss, kas nāk no Krievijas ir toksisks un nav ņemams vērā. Savukārt, ja Krievijas GOST palīdz pamatot muitas viedokli, tad tie labprāt tiek piesaukti un izmantoti. Šādi dubultie standarti attiecās arī uz Krievijas ražotāju un laboratoriju dokumentāciju. Bet nu labi… tas ir atsevišķs temats. Atgriezīsimies pie šā stāsta varoņiem…

 

Apgabaltiesa nosprieda, ka uzņēmuma iesniegtie preču testēšanas rezultāti ir ņemami vērā (neskatoties uz to, ka preču paraugi tika paņemti bez muitas ziņas, bet metodes neakreditētas. Bez tam Apgabaltiesa pārmeta muitai, ka tā savulaik pati bez tiesiska pamata atteica sniegt uzziņu, kā pareizi būtu jārīkojas situācijā, ja Latvijā nav pieejama akreditēta laboratorija pārbaužu veikšanai. Tādējādi muita pati nav rīkojusies korekti un nav centusies rast tiesisku risinājumu.

 

 

Senāts atcēla Apgalbatiesas spriedumu, norādot, ka Muitas kodekss paredz, ka pavaddokumenti, kas vajadzīgi, lai varētu piemērot noteikumus, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, kam preces tiek deklarētas, ir deklarētāja rīcībā un pieejami muitas dienestiem muitas deklarācijas iesniegšanas brīdī. Tātad TIEŠI DEKLARĒTĀJAM IR JĀPIERĀDA fakti, kas ļauj piemērot noteiktu muitas procedūru precēm, tostarp par preces objektīvajām īpašībām pareiza Kombinētās nomenklatūras koda piemērošanai.

Attiecīgi neskaidru un pretrunīgu dokumentu gadījumā TIEŠI DEKLARĒTAJAM ARĪ IR PIENĀKUMS NOVĒRST šīs neskaidrības un pretrunas, nevis šaubu dēļ pārlikt pierādīšanas pienākumu uz muitas iestādi.

Turklāt – kas jo īpaši svarīgi strīdā par preču klasifikāciju un preču objektīvajām īpašībām– Muitas kodekss noteic, ka muitas uzraudzībā esošu preču valdītājs AR MUITAS DIENESTU ATĻAUJU var jebkurā laikā preces pārbaudīt vai ņemt paraugus, jo īpaši, lai noteiktu šo preču tarifa klasifikāciju, muitas vērtību vai muitas statusu.

Tātad deklarētājam bija gan pienākums ar atbilstošiem dokumentiem pierādīt preces objektīvās īpašības pareizai klasifikācijai, gan šaubu gadījumā – TIESĪBAS AR MUITAS DIENESTU ATĻAUJU ARĪ VEIKT PREČU FAKTISKU PĀRBAUDI.

 

Muitas iestādei savukārt kā ikvienai iestādei administratīvajā procesā ir PIENĀKUMS OBJEKTĪVI NOVĒRTĒT iesniegtos pierādījumus, tostarp – novērtēt, kuram no iesniegtajiem pretrunīgajiem dokumentiem ir dodama priekšroka.

 

Turklāt specifiski muitas jomā ir noteiktas plašas muitas iestādes pilnvaras faktu pārbaudē. Proti, Muitas kodekss paredz visai plašu instrumentu klāstu, kas dod iespēju muitas iestādei pārbaudīt muitas procedūras pareizību, tostarp tādus kontroles pasākumus kā preču pārbaude, paraugu ņemšana, deklarācijā vai paziņojumā ietvertās informācijas pareizības un pilnības pārbaude un dokumentu esības, īstuma, pareizības un derīguma pārbaude. Muitas dienestam ir arī tiesības pēc muitošanas pārbaudē, tostarp pārbaudīt muitas deklarācijā ietvertās informācijas pareizību un pilnību, jebkāda apstiprinoša dokumenta esību, īstumu, pareizību un derīgumu. Muitas dienesti var arī pārbaudīt preces un/vai ņemt paraugus, ja tas vēl ir iespējams.

 

Muitas kodeksa attiecīgo normu mērķis nav vienkārši dot iespēju preces valdītājam PAŠAM VEIKT PĀRBAUDI, bet gan nepārprotami paredz, ka tas var notikt AR MUITAS DIENESTU ATĻAUJU. Muitas kodeksā paredzētā ATĻAUJAS SAŅEMŠANA ir paredzēta tieši tam, lai muitas iestādei būtu iespēja uzraudzīt preces pārbaudi un paraugu ņemšanu un izslēgt neobjektīvu pierādījumu radīšanu.

 

Ja muitas dienesta ATĻAUJA NAV BIJUSI, šis pārkāpums pats par sevi ir pamats apšaubīt iegūtā pierādījuma ticamību un muitas iestādei nav atsevišķi jāpierāda, ka iegūtais pierādījums ir kļūdains, kā to nepamatoti uzskatījusi apgabaltiesa. VID nav jāpierāda konkrētas kļūdas rezultātos, ja deklarētājs nav ievērojis procedūru un iegūto datu patiesumu nav iespējams pārbaudīt tieši tā iemesla dēļ, ka process nav izsekojams.

 

Minētās kārtības neievērošana nav attaisnojama ar to, ka Latvijā tolaik nebija pieejama akreditēta laboratorija preces kvalitātes noteikšanai. To neattaisno arī VID uzziņas nesniegšana.

 

Lūk tā..

 

Ņemot vērā, ka šobrīd muitas jautājumi ir īpaši samilzuši un “sakarsuši”, labāk jebkādu šaubu un strīdu gadījumā vērsieties pie sava advokāta.

 

Jūsu Alisa