KĀ JAUNĀ “AML PAKOTNE” IETEKMĒS AML SUBJEKTUS UN BIZNESU? SĀKUMS…

Ceru, ka visiem izdevies lieliski un lustīgi nosvinēt Līgo un Jāņus! Tā gadījies, ka teju svētku priekšvakarā tika nopublicēta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas “pakotne” (ērtības labad sauksim to par “AML pakotni”), kas sastāv no vairākām regulām un direktīvas, ar kurām, cita starpā, tiek izveidota jauna uzraudzības iestāde, bet AML subjektiem noteiktas jaunas prasības attiecībā uz klienta uzticamības pārbaudēm…un ne tikai.

Labās ziņas, ka minētās prasības stāsies spēkā pakāpeniski. Tādēļ AML subjektiem (kredītiestādēm, finanšu iestādēm, ārpakalpojuma grāmatvežiem, revidentiem, nodokļu konsultantiem, nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, zvērinātiem advokātiem un notāriem, u.c.) vēl būs laiciņš pielāgot savas iekšējās kontroles sistēmas (IKS) jaunajam regulējumam, lai tādējādi izvairītos no būtiskiem finansiāliem sodiem un citām sankcijām.

Šajā un turpmākajos rakstos apskatīsim gaidāmās izmaiņas AML regulējumā…

Rakstu sēriju gribētu uzsākt ar, iespējams, vissvarīgāko izmaiņu jeb AML direktīvas aizstāšanu ar regulu, kas stāsies spēkā no 2027.gada 10.jūlija. Tas nozīmē, ka šā brīža nacionālās tiesību normas AML jomā (jeb Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums), kas līdz šim izrietēja no AML direktīvas tiks aizstātas ar Eiropas Savienības regulas normām.

Direktīvas nav tieši piemērojamas, un tajās ir paredzēti tikai minimālie noteikumi, kas dalībvalstīm ir jāīsteno ar valsts tiesību aktu palīdzību. Tas savukārt rada situāciju, ka dažādās Eiropas Savienībās AML prasības tiek piemērotas nevienveidīgi, mazinot Eiropas Savienības iedzīvotāju aizsardzību pret nelegāli iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Lai palielinātu iedzīvotāju aizsardzību, pirmo reizi vēsturē, AML noteikumi tiks noregulēti Eiropas Savienības līmenī jeb “vienotajā noteikumu apkopojumā”, kas noteiks sīki izstrādātas pamatprasības, kuras turklāt būs tieši piemērojamas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs (un tātad arī Latvijā).

Jaunā regula paredzēs sīki izstrādātus (un stingrākus) noteikumus par:

i) atbildīgo subjektu darbības jomu,

ii) atbildīgo subjektu iekšējo politiku, kontroli un procedūrām,

iii) klienta uzticamības pārbaudēm,

iv) faktisko īpašnieku noteikšanu;

v) ziņošanas pienākumiem,

vi) ierakstu saglabāšanu un

vii) pasākumiem to risku mazināšanu, kas izriet no anonīmiem instrumentiem.

Jau nākošajos rakstos apskatīsim sīkāk jaunos noteikumus, salīdzinot tos ar šā brīža regulējumu.

 

Jūsu Alisa