JAUNĀ KĀRTĪBA. CIK ĀTRI SAŅEMSIET NODOKĻA RĒĶINU?

No šā gada jūlija spēkā ir jauna kārtība attiecībā uz VID pārbaudēm. Šī jaunā kārtība ietekmē arī papildus nodokļu aprēķināšanas kārtību, ja ir noticis administratīvais pārkāpums (kas ietekmē maksājamo nodokļu apmēru).

 

 

1. VID veica tematisko pārbaudi;

 

2. Ja tika konstatēti kādi pārkāpumi, pēc tematiskās pārbaudes pabeigšanas, sekoja VID lēmums/i par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, lai uzņēmuma valdi (retāk pašu uzņēmumu) sauktu pie administratīvās atbildības. Visbiežāk – par izvairīšanos no nodokļiem un grāmatvedības noteikumu pārkāpumiem. Retāk – par nesadarbošanos ar VID.

 

3. Tā kā tematiskā pārbaude neradīja nodokļu sekas, tad administratīvo pārkāpumu lietas bija uzņēmuma iespējas pierādīt VID, ka nekāda izvairīšanās no nodokļiem nenotika, bet grāmatvedības noteikumi bija ievēroti. Ja tas izdevās, tad ar to stāsts arī beidzās.

 

4. Ja neizdevās, tad tālāk sekoja “laimes vēstule”, kurā VID aicināja samaksāt tās summas, kuras provizoriski bija aprēķinājis VID tematiskās pārbaudes laikā. Ja nē, tad VID pieņēma lēmumu par datu atbilstības pārbaudi, ar kuru uzņēmumam tika uzrēķināti papildus budžetā maksājamie nodokļi. Proti, pieņemts lēmums, kas uzņēmumam jau radīja nodokļu sekas.

 

5. Ja nodokļi netika samaksāti, tālāk sekoja piespiedu piedziņa.

 

Tagad notikumu hronoloģija var būt pavisam citāda.

 

Proti, turpmāk nodokļu maksātāju kontroli VID īstenos 3 posmos:

1.posms – informācijas iegūšana – norisināsies kā līdz šim. Proti VID veiks savā rīcībā esošās un no nodokļa maksātāja iesniegtās informācijas izvērtēšanu un analizēšanu ārpus konkrētas VID pārbaudes. Šis posms ietver sevī arī informācijas pieprasīšanu, telpu apmeklēšanu, kontroles pirkumus utt.. Mērķis – konstatēt pārkāpumus un informēt par to nodokļa maksātājus “konsultē vispirms” principa ietvaros un ārpus jebkādas nopietnākas pārbaudes.

 

2.posms – nodokļu kontrole – ir jaunais pārbaudes veids, kas sevī apvienos tematisko pārbaudi, datu atbilstības pārbaudi un nodokļu apmēra precizēšanu.

 

3.posms – nodokļu audits.

Ierosināt administratīvā pārkāpuma procesu VID varēs, balstoties uz informāciju, ko tas iegūs arī 1.posmā – t.i. informācijas iegūšanas laikā, ārpus konkrētas VID pārbaudes.

 

PIEMĒRAM, VID, veicot informācijas pārbaudi secina, ka kādi no darījumiem netiek deklarēti un attiecīgi netiek maksāti nodokļi. VID pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu pret uzņēmuma valdi par izvairīšanos no nodokļiem. Ar brīdi, kad VID saņemt INFORMĀCIJU par konstatēto pārkāpumu (kas ietekmē nodokļa apmēru), tiks uzsākta nodokļu kontrole bez atsevišķa paziņojuma par to, un mēneša laikā izrakstīts nodokļa rēķins. Proti, VID nenāks pie Jums, bet vienkārši izsūtīs “laimes vēstuli” ar lūgumu samaksāt papildus aprēķinātos nodokļus.

Taču apskatīsim arī CITU PIEMĒRU. Pie uzņēmuma ar pārbaudi ierodas Valsts darba inspekcija (VDI) un secina, ka uzņēmums bez līguma nodarbina darbiniekus. VDI uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu un informē par to VID. Ja piemērot likumu burtiski, tad šādas informācijas saņemšana no VDI dod tiesības VID uzsākt nodokļu kontroli bez atsevišķa paziņojuma un vienkārši izrakstīt uzņēmumam nodokļa rēķinu.

Jautājums vien par to, vai šāda no VDI saņemtā informācija satur pietiekamu apstākļu izklāstu, kas ļautu izdarīt aprēķinus par it kā nesamaksātajiem nodokļiem. Proti, jautājums ir par to, vai pietiks ar to, ka strādnieks Pupkins strādāja bez līguma attiecīgajā periodā, lai veiktu nenomaksāto nodokļu aprēķinu uz aprēķinu pamata? Uzskatu, ka likums pieļauj šādu iespēju. Tādēļ to, vai, saņemot informāciju no VDI, VID izrakstīs nodokļa rēķinu vai arī lems par nodokļu kontroles vai audita uzsākšanu (jau ar iepriekšēju paziņojumu un ierodoties pie uzņēmuma) paliks VID ziņā.

 

 

Neskatoties uz to, ka jaunā kārtība vairāk atgādina Jūlijam Cēzaram piedēvēto frāzi “Veni, vidi, vici” (kas tulkojumā nozīmē: Atnācu. Ieraudzīju. Uzvarēju), tomēr atcerieties, ka nodokļa rēķins ir administratīvais akts. Neviens nav atcēlis pienākumu to pamatot.

Turklāt, lai arī likums to tieši nepasaka, likuma anotācija skaidro, ka nodokļu kontrole būs uzsākta ar brīdi:

 

1) kad VID saņems informāciju par pārkāpumu (t.i., iestādes izdotu lēmumu, kas NAV APSTRĪDĒTS, vai pēc apstrīdēšanas ir ATSTĀTS SPĒKĀ);

 

2) vai pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (kas NAV APSTRĪDĒTS, vai pēc apstrīdēšanas IESTĀDĒ ir atstāts SPĒKĀ).

 

Tas, ka tas nav tieši pateikts likumā, protams, rada situāciju, ka VID amatpersonas likumu var interpretēt dažādi un nodokļa rēķinu izrakstīt teju kopā ar pašu lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, liedzot uzņēmuma valdei pat teorētiskas iespējas vēl pirms nodokļa rēķina izrakstīšanas sniegt pierādījumus tam, ka pārkāpums nav noticis. Proti, likuma “burtiska iztulkošana un piemērošana” var sekmēt nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu. Vainīgs. Samaksā! Vēlāk skaidrosimies…

Un tas rada tādu neforšu sajūtu par šo likuma normu…

Ja tas tā notiek, tad ziniet, ka likumdevēja vēlme bija ļaut uzņēmuma valdei pierādīt savu nevainīgumu un apstrīdēt sev nelabvēlīgos lēmumus pirms tiek rakstīti nodokļa rēķini.

 

Mulsina gan anotācijā ietvertā norāde, ka nodokļa rēķins var būt izrakstīts mēneša laikā arī tad, ja VID lēmums administratīvā pārkāpuma lietā ir apstrīdēts, bet ir atstāts spēkā IESTĀDĒ!

 

Diemžēl Administratīvās atbildības likums nevieš skaidrību par to, vai tiešām (pēc jaunās kārtības) persona ir uzskatāma par sodītu arī tad, ja persona ir apstrīdējusi iestādes lēmumu tiesā? Tā tam nevajadzētu būt… Par šo ierosināju diskusiju ar Administratīvās atbildības likuma komentāru autoriem…

 

Iespējams šīs juridiskās nianses Jums nešķitīs interesantas un svarīgas, taču tās ir būtiskas, jautājumā par to, KAD VID varēs izrakstīt nodokļa rēķinu, un secīgi, vai personai IR LIETDERĪGI APSTRĪDĒT administratīvā pārkāpuma procesā (piemēram, VDI) pieņemto lēmumu?

 

Domāju, ka vēl atgriezīsimies pie šī jautājuma.

 

Jūsu Alisa