ADVOKĀTA PADOMI

JAUNĀ AML REGULA. FAKTISKĀ ĪPAŠNIEKA PĀRBAUDES KĻŪS SAREŽĢĪTĀKAS

Turpinām rakstu sēriju par jauno AML Regulu, kas stāsies spēkā 2027.gada 10.jūlijā. Šis būs šīs rakstu sērijas pēdējais raksts. Pārējos turpināšu publicēt savā blogā (saiti meklē komentāros). Šodien par patiesā labuma guvējiem (PLG).

Jāteic, ka, AML Regulai stājoties spēkā, pastiprināta uzmanība tiks pievērsta faktiskā īpašnieka jeb patiesā labuma guvēja (PLG) identificēšanai. Mērķis ir panākt, ka visās ES dalībvalstīs par PLG tiek vākts viens un tas pats informācijas apjoms.

PLG jeb “faktiskā īpašnieka” jēdziens lielā mērā paliks nemainīgs. Proti, par tiesību subjektu (juridiskās personas) faktiskajiem īpašniekiem arī turpmāk uzskatīs fiziskas personas:

a) kam tieši vai netieši pieder ĪPAŠUMTIESĪBU DAĻAS juridiskajā persona (piemēram, SIA);

b) vai kas tieši vai netieši KONTROLĒ juridisko personu vai citu tiesību subjektu (juridiska veidojuma, piemēram, fonda), pamatojoties uz īpašumtiesību daļām vai izmantojot citus līdzekļus.
Svarīgi norādīt, ka Jaunā AML Regula noteic, ka to, vai tiek īstenota tiesību subjekta KONTROLE būs jāidentificē neatkarīgi no tā, kas ir rakstīts komercreģistros. Proti, būs jāizmanto CITUS LĪDZEKĻUS, lai pārliecinātos, ka tiesību subjekta faktiskais īpašnieks ir tas, kas faktiski īsteno kontroli pār to, nevis ir īpašnieks un PLG tikai uz papīra.

Turklāt, AML Regula uzliek par pienākumu arī pārbaudīt, vai klientam vai PLG tiek piemērotas FINANŠU SANKCIJAS. Plus, būs jāpārbauda, vai fiziskas vai juridiskas personas, kam piemēro šādas finanšu sankcijas, kontrolē klientu (juridisku personu vai veidojumu); vai tām ir vairāk nekā 50 % no klienta īpašumtiesībām; vai tās ir tā daļu kontrolpaketes īpašnieces, neatkarīgi no tā, vai individuāli vai kolektīvi. Jaunā AML Regulā gan noteikts, ka ar šādu pienākumu noteikšanu AML Regulā, nav paredzēts aizvietot esošo regulējumu par sankciju pārbaudēm. Tādēļ (lai arī jauninājums), būtiski jau pastāvošo kārtību tas nemainīs.

Taču atgriezīsimies pie CITIEM LĪDZEKĻIEM, kuru izmantošana nu būs par obligātu, lai pārbaudītu klientu un tā PLG. Minēšu piemēru, kas diezgan labi ilustrē to, ka AML un sankciju apiešanas riski iet roku rokā, un attiecīgi pienākums veikt klienta un tā PLG pārbaudi finanšu sankciju sarakstos ir likumsakarīga…

Piemēram, Jūs veicat AML un sankciju ievērošanas pārbaudes ar mērķi pārliecināties, ka drīkstat uzsākt sadarbību ar kādu klientu. Pārbaužu laikā tiek konstatēts, ka iepriekšējie PLG bija personas no Krievijas, kas bija iekļautas sankciju sarakstos, bet kas pasteidzās atsavināt sev piederošās daļas uzņēmumos uzreiz pēc viņu iekļaušanas sankciju sarakstos. Minētais fakts vien rada šaubas, vai jaunie PLG ir tie, kas faktiski kontrolē attiecīgo uzņēmumu (jeb klientu). Pārbaudot informāciju par interesējošo uzņēmumu dažādos meklētājos, tai skaitā Google, iegūstat papildus informāciju, kas vēl vairāk vieš šaubas par to, ka PLG ir komercreģistros norādītā persona. Par to liecina vairākas pazīmes:

1) vairāki raksti ar skaļiem uzrakstiem par to, ka attiecīgā uzņēmuma kapitāldaļu pārdošana kādai trešai personai ir “acu aizmālēšana”, lai izvairītos no sankcijām;

2) pārbaudot jaunā PLG profilu sociālos mēdijos, rodas iespaids, ka jaunais PLG drīzāk ir faktiskā PLG tikko skolu absolvējusi mīļākā, jo visi ieraksti sociālajos mēdijos ir tikai kailfoto, kaķīši un zaķīši. Nē.. nu visādi var gadīties, taču (ar seksa industriju un peldkostīmu pārdošanu nesaistīto) uzņēmumu vadītāji un īpašnieki parasti nepublicē savas kailfoto sociālajos tīklos.
Kāda būs Jūsu tālākā rīcība? Turpināt sadarbību vai nē?

Līdz šim Ārlietu ministrija (kas tagad nodeva “stafeti” Finanšu izlūkošanas dienestam) pauda nostāju, ka PLG noskaidrošana ir jāveic tiktāl, lai novērstu jebkādas šaubas par iespējamu sankciju apiešanu vai iespējamo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu. Tādēļ, ja, izmantojot arī citus līdzekļus ir gūta informācija, kas rada šaubas par klientu vai tā PLG, tad, uzsākot darījuma attiecības ar šādu klientu, Jūs uzņematies risku.

SAMAZINĀS PLG ĪPAŠUMTIESĪBU SLIEKSNI

Patreiz NILLTPFN likums paredz, ka patiesais labuma guvējs ir fiziska persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā PIEDER vairāk nekā 25 % no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā KONTROLĒ.

Savukārt attiecībā uz juridiskajiem veidojumiem (piemēram, fondiem) patiesais labuma guvējs ir – fiziskā persona, kurai PIEDER vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā ĪSTENO KONTROLI pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs (..).

Jaunā AML Regula lielā mērā paredz saglabāt līdzīgu PLG definīciju, tomēr Komisija (balstoties uz dalībvalstu ziņojumiem) varēs noteikt juridisko personu kategorijas, kuras ir pakļautas lielākiem nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas un teroriska finansēšanas riskiem (NILL) un attiecīgi šo juridisko personu kategorijām noteikt ZEMĀKU īpašumtiesību slieksni. Minētais zemākais slieksnis gan nevarēs būt zemāka par 15 % no akcijām, balsstiesībām vai citām īpašumtiesību daļām. Līdz šim brīdim vēl būs mazliet jāuzgaida, taču jau šobrīd skaidrs, ka AML pārbaudes kļūs sarežģītākas un aizņems arvien vairāk laika.

Turklāt, AML Regula noteic, ka PLG identificēšana būs jāveic visos īpašumtiesību un kontroles struktūras līmeņos. Proti, būs jāizvērtē, vai kādai fiziskai personai ir TIEŠA vai NETIEŠA līdzdalība ar 25 % akciju, balsstiesību vai citu īpašumtiesību daļu vai vairāk; Plus būs jāizvērtē, vai kāda fiziska persona kontrolē tiešo akcionāru, kam attiecīgajā juridiskajā personā ir 25 % akciju, balsstiesību vai citu īpašumtiesību daļu vai vairāk. NETIEŠAS LĪDZDALĪBAS gadījumā PLG būs jāidentificē, SASKAITOT AKCIJAS ĪPAŠUMTIESĪBU ĶĒDĒ. Proti, būs jāsaskaita visas akcijas, kas tieši vai netieši pieder vienai un tai pašai fiziskajai personai. Tas nozīmē, ka ir jāņem vērā līdzdalība visos īpašumtiesību līmeņos.

Neteiktu, ka šāda īpašumtiesību un kontroles pārbaude visos līmeņos ir kāds jaunums, taču AML subjketu dzīvi jaunā AML Regula neatvieglos. Būs jautri!

Jūsu Alisa

Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!

PAR AUTORI

Alisa Leškoviča

Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem. 

M.: +371 29 340 444
[email protected]