ADVOKĀTA PADOMI

IZMEST NO PUBLISKĀ IEPIRKUMA PAR NODOKĻU PARĀDU VAIRS NEBŪS TIK VIEGLI!

Kādu laiku atpakaļ rakstīju par publiskajiem iepirkumiem un to, cik būtiski, lai visi darījumi ir nodeklarēti.

Proti, ja piedalaties (vai plānojat piedalīties) publiskajā iepirkumā, tad ir jāatcerās, ka Jums (vai personai, uz kuras iespējām Jūs balstāties, lai apliecinātu, ka kvalificējaties iepirkumam) nedrīkst būt nodokļu parādi. Turklāt, nodokļu parādi nedrīkst būt uz KONKRĒTO DATUMU:

  1. gan piedāvājuma iesniegšanas termiņa pēdējā dienā; 
  2. gan dienā, kad pieņemts lēmums piešķirt Jums tiesības uz līguma slēgšanu. 

Ja Jūsu grāmatvedis (neko sliktu nenojauzdams un neko sliktu negribēdams) atradīs uz sava galda kādu aizmirstu rēķinu un nolems to nodeklarēt, labojot PVN deklarāciju par to periodu, kurā iekrīt kāds no iepriekš minētajiem datumiem… tad lūdziet Dievu, lai Jums veidojas nodokļu pārmaksa, nevis nodokļu parāds!

Pretējā gadījumā nekādi lūgumi, raudas un mēģinājumi vēl 10 reizes izlabot PVN deklarāciju nelīdzēs! Lai arī pēc likuma Jums būs 10 dienas, lai iesniegtu VID izziņu par nodokļu parāda neesamību, Jūs to izdarīt nevarēsiet. VID, protams, Jums izsniegs izziņu, tomēr šajā izziņā būs norādīts, ka ATTIECĪGAJĀ DATUMĀ Jums bija nodokļu parāds. Šīs parāds izveidojies  PVN deklarācijas precizējuma rezultātā. Lai arī Jūs vēlāk veicāt papildus PVN deklarācijas precizējumus (kuru rezultātā Jums, iespējams, pat izveidojās PVN pārmaksa)  – šie precizējumi neietekmē uzskaitīto nodokļu nomaksas stāvokli ATTIECĪGAJĀ DATUMĀ.

Problēma tāda, ka Jūsu iesniegtie deklarāciju precizējumi maina VID datu bāzē uzskaitīto informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli TIKAI NO PRECIZĒJUMA IESNIEGŠANAS BRĪŽA (t.i., tikai uz priekšu), bet neietekmē stāvokli uz atpakaļejošiem datumiem!

NEGAIDĪTS PAVĒRSIENS TIESĀ

Šāda neraža ar neprecīzu PVN deklarāciju sanāca kādam uzņēmumam, kuram līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas dienā nodokļu sistēmā bija fiksēts nodokļu parāds. Lai arī uzņēmums novērsa šo trūkumu, iesniedzot VID labotu nodokļu deklarāciju, tomēr no iepirkuma konkursa tas tika izslēgts jau iepriekš aprakstīto iemeslu dēļ.  

Tomēr Augstākā tiesa uzskatīja, ka nebija pamats uzņēmumu izslēgt no konkursa, jo likumā noteiktais 10 dienu termiņš nav paredzēts faktiska nodokļu parāda novēršanai, bet gan tam, lai pierādītu, ka konkrētajās dienās parāda nav bijis. 

Lai pierādītu to, ka uzņēmumam nebija nodokļu parādu, ir derīga ne tikai minētā VID izziņa (kura šādā situācijā nepalīdz), bet arī CITI OBJEKTĪVI PIERĀDĪJUMI.  Tas, kāds pierādījumu kopums ir pietiekams un adekvāts nodokļu samaksas fakta pierādīšanai, ir izšķirams katrā konkrētajā gadījumā. Apstākļos, kad pierādījumi apstiprina secinājumu, ka nodokļu parāds sistēmā radies uzņēmuma nepareizas nodokļu deklarācijas iesniegšanas (nevis izvairīšanās no nodokļu samaksas pienākuma) dēļ, uzņēmumam (pretendentam) NAV LIEDZAMAS TIESĪBAS NOVĒRST ŠĪS KĻŪDAINĀS DEKLARĒŠANAS SEKAS.

Nu, grāmatveži, kuriem gadījies netīšām precizēt PVN deklarāciju (tādā veidā “izmetot” uzņēmumu no iepirkuma), varēs mierīgi uzelpot! 😊 Jā! Nāksies papūlēties ar pierādījumu vākšanu, bet vismaz tagad šāda situācija vairs nešķiet bezcerīga! 😊

Jūsu Alisa

Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!

PAR AUTORI

Alisa Leškoviča

Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem. 

M.: +371 29 340 444
[email protected]