IMEI KODI – VĒL VIENS IEMESLS NEATZĪT DARĪJUMUS… VAI TIEŠĀM?

Zināšana ir spēks! Tādēļ priecājos padalīties ar vēl vienu uzvaru tiesas zālē, kur virsroku ņēma tiesiskums un veselais saprāts.

Tirdzniecība ar elektroiekārtām, īpaši mobilajiem telefoniem, allaž ir pievērsusi VID pastiprinātu  uzmanību un aizdomas. Te gan VIDam ir grūti kaut ko pārmest, jo tieši darījumi ar elektroiekārtām ļoti bieži veido daļu no PVN izkrāpšanas shēmām.

Vēl tikai četras dienas atpakaļ masu mēdiji ziņoja par iespējams “lielākās PVN krāpšanas shēmas atklāšanu Eiropas Savienības vēsturē”. 18 mēnešus ilgā izmeklēšana tika uzsākta Portugālē un pakāpeniski atklāja vairāk kā 9000 uzņēmumus un 600 personas, kas bija iesaistītas vērienīgā “karuseļveida” PVN izkrāpšanas shēmā Eiropas Savienībā un ārpus tās. Minētie uzņēmumi darbojās kā elektronisko iekārtu piegādātāji, kuri piegādāja elektroiekārtas (un pārdeva tās arī tiešsaistē), atprasot no valsts it kā par elektroiekārtu iegādi samaksāto PVN. Nelikumīgi atgūto PVN uzņēmumi novirzīja uz ārzonām un “pazuda”. Tiek lēsts, ka šīs PVN krāpšanas shēmas rezultātā 27 ES valstīm ir nodarīti zaudējumi 2,2 miljardu euro apmērā!

Šādas shēmas attiecīgi ir iemesls tam, kāpēc katru darījumu ar elektroiekārtām VID aplūko ar īpaši lielām aizdomām, un pie mazākā iemesla cenšas tos neatzīst, liedzot PVN atskaitīšanas tiesības vai 0% PVN likmes piemērošanu šo preču piegādēm uz citām ES dalībvalstīm.

NELAIMĪGIE IMEI KODI 

Iemeslu neatzīt darījumus ir daudz. Starp tiem – nu jau par klasiku kļuvušais VID arguments, ka darījumi nav faktiski notikuši, jo:

    1)      uzņēmējs darījuma dokumentos nav norādījis eletroiekārtu unikālos IMEI kodus vai,

   2)      saņemot preces noliktavā, uzņēmējs šos IMEI kodus nav skenējis; vai

  3)      uzņēmēja rīcībā vispār nav informācijas par saņemto un pārdoto mobilo telefonu IMEI kodiem.

Jāteic, ka šos argumentus VID piemin katrā lietā, kur rodas šāda iespēja, ignorējot uzņēmēju sūdzības par to, ka prasības norādīt darījuma dokumentos IMEI kodus, neizriet no likuma. Tādēļ jo īpaši priecājos pastāstīt par to, ka šis jautājums nu tika atrisināts Administratīvajā apgabaltiesā, kas atzina minēto VID argumentu par nepamatotu, jo:

     1)      PVN likums un arī PVN Direktīva noteic, ka rēķinā ir jāiekļauj piegādāto preču daudzums un veids, tomēr neprecizējot, cik izsmeļoši ir jāapraksta preces veids.

   2)      Ja rēķinos ir norādīts mobilā telefona ražotājs, modelis, ietilpība un krāsa, kā arī norādīts preces daudzums, tad tiesas ieskatā – rēķinos ir norādīta pietiekami detalizēta informācija par preci, lai spētu izsekot tās iegādei un tālākai realizācijai.

   3)      Telefonu IMEI kodu neesība nevar būt šķērslis tam, lai darījumus nevarētu izsekot, un nav pamata apšaubīt, ka saņemtā prece no preču piegādātāja ir tieši tā pati, kas tiek nosūtīta tālāk klientam, atsevišķi nefiksējot mobilo telefonu IMEI kodus.

   4)      VID nevar pieprasīt uzņēmējam, lai nodokļa rēķinā tiktu norādīta tāda informācija, kas nav tieši paredzēta PVN likumā un PVN Direktīvas noteikumos.

   5)      Tādējādi apstāklis, ka uzņēmēja nodokļa rēķinos nav norādīti ierīču IMEI kodi, nevar būt pamats, lai secinātu, ka nav iespējams identificēt pārdoto preci.

   6)      IMEI ir unikāls ierīci identificējošs numurs, tomēr tas nav vienīgais kritērijs, kā var identificēt konkrētu ierīci.

   7)     Minētie unikālie numuri ir nepieciešami, lai ierīces lietotājs (gala patērētājs) varētu identificēt ierīci un palīdzētu šīs ierīces pārvaldīt (nozagšanas gadījumā bloķēt, izsekot ierīcei, veikt mārketinga pasākumus, sniegt atbalstu klientiem u.c.). Tomēr minētā informācija nav tik būtiska ierīču tirgotājiem, jo, kamēr ierīce nav nonākusi pie patērētāja un nav aktivizēta, IMEI kodam faktiski nav praktiska pielietojuma ierīču tirdzniecības darījumos.

Citiem vārdiem sakot, tiesa norādīja, ka VID izvirzītā prasība nodokļa rēķinā norādīt ierīces IMEI kodu nav pamatota ne ar tiesību normām, ne ar citiem racionāliem apsvērumiem, un tādēļ nevar būt par iemeslu darījumu neatzīšanai un PVN atskaitīšanas tiesību (vai 0% PVN likmes piemērošanas) ierobežošanai.

Interesanti, ka šajā konkrētajā lietā uzņēmums pievienoja informāciju par pārdoto tālruņu IMEI kodiem, taču VID tika un tā neatzina darījumu, jo uzskatīja, ka šis dokuments nav vērtējams kā pierādījums darījumu fakta apstiprināšanai! Šis apstāklis tiesu šokēja, jo kāpēc VID prasa nodokļa rēķinā norādīt IMEI kodus, ja tā tik un tā netiek vērtēta un VID ieskatā nevar kalpot darījumu fakta apstiprināšanai!

Uz šīs patīkamās nots, novēlu visiem ražīgu darba nedēļu!

Jūsu Alisa