FOTORADARI = LAMATAS NE VIEN ĀTRUMAM, BET ARĪ “APLOKŠŅU ALGU” MAKSĀTĀJIEM

2023.gada budžets ir izstrādāts “Nekādu nodokļu izmaiņu!” garā, vienlaicīgi kā prioritāti izvirzot cīņas turpināšanu ar ēnu ekonomiku. Kā šī cīņa norisināsies, nav skaidrots, vien pieticīgi atsaucoties uz grozījumiem Ceļu satiksmes likumā. Ieņēmumus šim gadam sola palielināt, atsākot iekasēt IIN avansa maksājumus no pašnodarbinātajiem. 

ĒNU EKONOMIKAS APKAROŠANA LIETOTU AUTO TIRDZNIECĪBAS JOMĀ

Grozījumi vēl nav stājušies spēkā, un to izskatīšana 2.lasījumā ir paredzēta 2023.gada 8.martā (tā, sakot, lai viss būtu svinīgi, jautri un ar ziediem). 😊 Tie paredz, ka reģistrējot noteiktas kategorijas transportlīdzekli, tiks noteikts atsavināšanas aizliegums uz:

  1)      15 dienām – juridiskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim;

  2)      30 dienām – fiziskās personas īpašumā reģistrētajam transportlīdzeklim.

Šāds atsavināšanas aizliegums iepriekš bija noteikts tikai juridiskām personām. Turpmāk – arī fiziskām personām, un tas galvenokārt attieksies uz M1, M1G, N1 un N1G kategorijas transportlīdzekļiem, kas:

  1)      iegādāti citā ES dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēti Latvijā; vai

 2)      pēc to pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāti citā ES dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēti Latvijā.

Šādu (ES iegādātu) transportlīdzekļu reģistrēšanai personām būs jāsniedz CSDD noteiktas ziņas (par transportlīdzekļa iegādes valsti, datumu, samaksas veidu, darījuma summu, pārdevēju, pievienojot īpašumtiesību maiņu apliecinošu dokumentu un apliecinājumu par veikto samaksu), kuras tiks nosūtītas VID izvērtēšanai un, ja nepieciešams, nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanai.

Šāds atsavināšanas aizliegums iepriekš bija noteikts tikai juridiskām personām, taču turpmāk tāds būs noteikts arī fiziskām personām.

Mērķis – ļaut VID izvērtēt transportlīdzekļu iegādes darījumus, lai mazinātu nodokļu nenomaksas riskus lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības jomā.

VID ir konstatējis, ka automobiļu pirmreizējā reģistrācijā Latvijā tiek iesaistītas fiziskās personas, kuru starpniecību izmanto juridiskās personas ar mērķi slēpt gūtos ienākumus no uzņēmuma saimnieciskās darbības. Tā, piemēram, 2021 un 2022.gadā izlases kārtā pārbaudot 89 fiziskas personas, VID secināja, ka tās nespēj neko lādzīgu paskaidrot par transportlīdzekļa iegādes apstākļiem. Plus, CSDD tiek iesniegti faktiskiem apstākļiem neatbilstoši (viltoti) dokumenti.

Uzņēmumi, kuri “orķestrē” šādus darījumus, iegūst skaidras naudas līdzekļus, kas savukārt tiek izmantoti “aplokšņu algu” izmaksās.

RUNĀJOT PAR “APLOKŠŅU ALGĀM”…

Kamēr Saeimas deputāti gatavojas izskatīt likumprojektu 2.lasījumā, tikmēr VID turpina cīņu arī ar “aplokšņu algām”. Interesanti, ka palīdz VIDam šajā cīņā foto radari! 😊

Ja uzņēmums maksā darbiniekiem minimālo algu vai summas, kas ir mazākas par minimālo algu, tas vienmēr piesaista VID uzmanību, tomēr ticēt darba devēja ziņojumiem (no kuriem seko, ka darbinieks teju nestrādā, bet tikai dažreiz iegriežas darbā) VID negrasās.

Pierādīt “aplokšņu algas” izmaksas faktu ir sarežģīts uzdevums, jo, kā likums, darbinieki neskrien uz VID stāstīt, ka viņi saņem algu aploksnē. Tādēļ, VID izmanto dažādus pierādīšanas līdzekļus, tostarp fotoradatus.

Piemēram, ja uzņēmums nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem, tad to, vai ir maksātas algas “aploksnēs” VID pārbauda, salīdzinot datus ar fotoradariem, tas ir, vai tie fiksēja kādu ātruma pārkāpumu. Parasti kāds pārkāpums arī tiek fiksēts. Tādēļ, ja fotoradara dati nesakrīt ar darba devēja ziņojumiem par darbinieka darba laiku, tad ar to ir pietiekami, lai iedarbinātu likuma pantu, kas ļauj VID precizēt nodokļu apmēru saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju, proti, uz aprēķinu pamata.

Tās nekad nav labas ziņas, jo VID, uzskatot, ka uzņēmums nedeklarē visus darbinieka ienākumus, lai izvairītos no darba nodokļu nomaksas, ir tiesīgs piedzīt no uzņēmuma VSAOI un soda naudu trīskāršā apmērā. Likuma grozījumi, kas paredz atcelt šos drastiskos sodus, pašlaik ir “iestrēguši” Saeimā.

Taču fotoradari nav vienīgie palīgi cīņā pret “aplokšņu algu” maksātājiem. Telefona zvani, rēķini par komunāliem pakalpojumiem un vēl un vēl…

Neskatoties uz to, lēmumu par “aplokšņu algām” ir salīdzinoši maz (taču tā ir tikai publiski redzamā daļa; faktiski to var būt krietni vairāk). Varbūt tomēr situācija ar “aplokšņu algām” nav tik slikta un ēnu ekonomika ir krietni mazāka nekā tiek lēsts? 😊

Jūsu Alisa