ADVOKĀTA PADOMI

EKSPORTĒTĀJIEM UZLIKS PAR PIENĀKUMU NEPIEĻAUT ATSEVIŠĶU PREČU RE-EKSPORTU UZ KRIEVIJU!

Jūūh! Beidzot varu atlaisties pie datora, lai izlasītu “svaigākās” ziņas Latvijā un pasaulē. Tās neiepriecina, jo ziņas par karu un sankcijām dominē.
 
Par sankcijām runājot… ir vairākas ziņas, kurām ir vērts pievērst uzmanību.
 
OBLIGĀTĀ KRIEVIJU IZSLĒDZOŠĀ KLAUZULA LĪGUMOS
 
No 2024.gada 20.marta eksportētājiem pārdodot, piegādājot, nododot vai eksportējot sensitīvas preces un tehnoloģijas, kā arī augstas prioritātes preces vai šaujamieročus un munīciju, uz kādu trešo valsi (izņemot ASV, Japāna, Apvienotā Karaliste, Dienvidkoreja, Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande, Norvēģija un Šveice),ir PIENĀKUMS LĪGUMOS IEKĻAUT KLAUZULU, KAS AIZLIEDZ PREČU REEKSPORTU UZ KRIEVIJU UN REEKSPORTU IZMANTOŠANAI KRIEVIJĀ.
 
SENSITĪVĀS PRECES ir visas preces, kas uzskaitītas Regulas 833/2014:
 
1) XL pielikumā un attiecās vai saistītas ar gaisa vai kosmosa kuģiem un to daļām,
2) XX pielikumā un attiecās uz reaktīvo dzinēju degvielām un degvielu piedevām;
3) XXXV pielikumā un attiecās uz šaujamieročiem vai tamlīdzīgām ierīcēm.
 
Diezvai mums Latvijā un Eiropas Savienībā ir daudz tādu eksportētāju, kas nodarbojas ar gaisa un kosmosa kuģiem un to rezerves daļām, taču minētā prasība ir attiecināma arī uz AUGSTAS PRIORITĀTES PRECĒM, kas minētas Regulas 833/2014 XL pielikumā un starp kurām ir:
 
1) elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai,
2) konktaktdakšanas un konktaktligzdas,
3) slēdži,
4) diodi,
5) tranzistori,
6) lodīšu gultņi,
7) optiskās ierīces, iekārtas un instrumenti;
😎 elektroniskās integrālās shēmas – atmiņas, pastiprinātāji uc.
9) un citas preces (galvenokārt, kas ietilpst Kombinētās nomenklatūras 84, 85, 84, 88 un 90.nodaļās).
Tādējādi, šo prasību būtu jāievēro ikvienam eksportētājam, kas, piemēram, nodarbojas ar elektroprecēm, automašīnu rezerves daļām, optiku utt.
 
LĪGUMA SATURS
 
Lai arī Regula 833/2014 nenosaka precīzu līguma klauzulas tekstu (un eksportētāji var brīvi izvēlēties, ko līgumā rakstīt). Vienlaikus Regula nosaka, ka klauzulai ir jāsatur ATBILSTOŠUS tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas var tikt piemēroti līgumsaistību (jeb minētās klauzulas) pārkāpuma gadījumā, piemēram, līguma izbeigšanu vai naudas sodu. Proti, šiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ir jābūt tādiem, lai atturētu trešo valstu pircējus (piemēram, no Uzbekistānas) no minētā aizlieguma neievērošanas.
 
Regulā lietotais vārdu salikums “ATBILSTOŠUS tiesiskās aizsardzības līdzekļus” paver īpaši plašas interpretācijas iespējas, tādēļ ieteicams neattiekties pret šo prasību pavirši.
 
Atgādināšu, ka par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju pārkāpšanu ir paredzēta kriminālatbildība, un mūsu Latvijas muita ļoti aktīvi aptur jebkuru kravu, ja ir mazākās aizdomas par sankciju apiešanu. Tādēļ šādas klauzulas neesamība līgumos var būt par iemeslu ne vien kravas neizlaišanai eksportam un tās aizturēšanai uz robežas, bet arī kriminālprocesa ierosināšanai. Un atkārtošos, ka nav svarīgi, ka preci bija paredzēts eksportēt nevis uz Krieviju, bet gan uz citu trešo valsti (izņemot, ja tā nav kāda no iepriekš nosauktajām valstīm).
 
KĀDIEM LĪGUMIEM IR OBLIGĀTI JĀSATUR ŠĀDA KLAUZULA
 
Līgumi, kas tika noslēgti PIRMS 2023.gada 19.decembra var nesaturēt šo klauzulu līdz 2024.gada 19.decembrim vai līdz līguma izbeigšanās datumam (kas ir ātrāks).
 
Līgumos, kas tika noslēgti PĒC 2023.gada 19.decembra, šādas klauzulas ietveršana ir obligāta no 2024.gada 20.marta.
 
Visiem līgumiem (par attiecīgo preču pārdošanu, nodošanu, piegādi, eksportu uz trešajām valstīm), bez izņēmumiem, ir jāsatur šāda klauzula, sākot no 2024.gada 20.decembra!
 
PIENĀKUMS ZIŅOT
 
Ja trešās valsts darījuma partneris pārkāpj līgumsaistības ne-reeksportēt preces uz Krieviju vai ne-reeksportēt preci izmantošanai Krievijā, eksportētājiem – tiklīdz tie uzzina par pārkāpumu – ir pienākums informēt tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras rezidenti ir eksportētāji vai kurā tie ir iedibināti.
“TIKLĪDZ UZZINA” nozīmē, ka pienākums ziņot kompetentajām valsts iestādēm nozīmē “bez liekas vilcināšanās”. Novēlota reakcija var tikt uzskatīta par sankciju pārkāpumu, par ko draud kriminālatbildība.
KOMPETENETĀ IESTĀDE no 2024.gada 1.aprīļa ir Finanšu izlūkošanas dienests.
 
Jūsu Alisa

Vai bija noderīgi? Dalies ar šo rakstu!

PAR AUTORI

Alisa Leškoviča

Alisa Leškoviča ir zvērināta advokāte, kas specializējas muitas, nodokļu, noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas (AML) un sankciju ievērošanas jautājumos, pārstāvot klientus kā iestādēs, tā arī tiesās, kā arī īsteno klientu aizstāvību un pārstāvību krimināllietās saistībā ar ekonomiskajiem noziegumiem. 

M.: +371 29 340 444
[email protected]