DARĪJUMS STARP SAISTĪTĀM PERSONĀM = KRĀPŠANA?

Savā praksē diezgan bieži sastopos ar situācijām, kad VID neatzīt darījumus tikai tāpēc, ka tas notiek starp saistītām personām. Darījuma pušu saistība automātiski tiek traktēta kā iesaiste krāpšanā ar mērķi gūt fiskālās priekšrocības (piemēram, atskaitītā PVN veidā). Ar nolēžu jāatzīst, arī tiesas ne reti seko šim VID piemēram, šādus saistīto pušu darījumus aplūkojot ar neuzticību un aizdomām par krāpšanu.

Taču tā nedrīkst būt… 

KĀDA UZŅĒMUMA STĀSTS 

Reiz dzīvoja uzņēmējs vārdā…hmmm, Antiņš. Kādu dienu Antiņš aizdeva SIA A naudas līdzekļus traktortehnikas iegādei.

Traktortehnika tika iegādāta un reģistrēta SIA A īpašumā. Savukārt par labu Antiņam (kā kreditoram) tika reģistrēta komercķīla. 

Tā gadījās, bet līgumā noteiktajā termiņā SIA A aizdoto naudu Antiņam neatmaksāja. Tāpēc Antiņš reģistrēja pieteikumu komercķīlas tiesību izlietošanai. Tā rezultātā traktortehnika tika pārdota  SIA BB. 

VID atteica SIA BB tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par iegādāto traktortehniku, uzskatot, ka darījums ir mākslīgs un ir notikusi krāpšana, kā vienīgo iemeslu tam minot to, ka darījumā iesaistītās puses ir saistītas. Proti, Antiņš bija gan SIA A, gan SIA BB amatpersona (= valdes loceklis), gan arī pats bija SIA A kreditors jeb komerķīlas ņēmējs.

Strīds nonāca tiesā… Taču bēdīgākais, ka arī tiesa uzskatīja, ka tas, ka viena persona ir darbojusies visu darījuma dalībnieku vārdā, PATS PAR SEVILIECINA PAR ŠĀ DARĪJUMA SIMULATĪVO RAKSTURU UN DARĪJUMA DALĪBNIEKU ĻAUNPRĀTĪGIEM NOLŪKIEM.

Taču Augstākās tiesas Senāts nepiekrita šādam kategoriskam apgalvojumam no VID un tiesas puses…

KAM JĀPIEVĒRŠ UZMANĪBA? ŠPIĶERIS…

Augstākā tiesa norādīja, ka apstāklis, ka Antiņš darījumā darbojās gan savā, gan pircēja un pārdevēja vārdā, NAV PIETIEKAMS, LAI STRĪDUS DARĪJUMU ATZĪTU PAR SIMULATĪVU. Nepieciešams konstatēt tādus apstākļus, kas liecina par darījuma dalībnieku nolūkiem izmantot nodokļu sistēmu nepamatota labuma gūšanai.

Proti spriedumā (un attiecīgi arī VID lēmumā) ir jābūt:

1. a)     Norādītiem un vērtētiem APSTĀKĻIEM, KAS LIECINA PAR STRĪDUS DARĪJUMA FAKTISKO NEESĪBU, (t.i., ka SIA A vai SIA BB ir fiktīvie uzņēmumi). Antiņa gadījumā par to varētu liecināt apstākļi, no kuriem seko, ka SIA A  tika nodibināta vai izmantota vienīgi traktortehnikas pārdošanas starpniecības darījuma īstenošanai.

Tomēr Augstākā tiesa uzskatīja, ka nekas par to neliecina. Tieši pretēji – no lietas apstākļiem izriet, ka SIA A strīdus traktortehniku, pirms tā tika pārdota SIA BB, izmantoja savā saimnieciskajā darbībā apmēram divus gadus.

Turklāt, arī SIA BB tika nodibināta, un Antiņš kļuva par tās amatpersonu tikai apmēram divus gadus PĒC TAM, kad SIA A iegādājās minēto traktortehniku, un PĒC TAM, kad par labu Antiņam tika reģistrēta komercķīla. (Tātad nebija tā, ka ar atstarpi vien pāris dienas Antiņš reģistrē komercķīlu – un uzreiz to īsteno, lai pārdotu traktortehniku SIA BB).

Visu savu darbības laiku (t.i., vairāku gadu garumā) SIA A traktortehniku ir izmantoja savā saimnieciskajā darbībā (t.i., ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai). 

Augstākās tiesas ieskatā šie apstākļi vien bez atbilstoša izskaidrojuma un argumentiem nenorāda uz simulatīvu darījumu. Apgalvojot, ka darījums ir simulatīvs, tiesai (un arī VID) bija jāpamato, kādi tieši apstākļi par to liecina un kādi apstākļi norāda uz to, ka šī darījuma aizsegā darījuma dalībnieki centušies panākt vienīgi nepamatota fiskāla labuma nodrošināšanu SIA BB.

1. b)     VAI ANTIŅŠ BIJA TIESĪGS PĀRSTĀVĒT KOMERCSABIEDRĪBAS VIENPERSONISKI?

Augstākā tiesa norādīja, ka (VID un) tiesai BŪTU JĀNOŠĶIR KĀ ATSEVIŠĶAS PERSONAS:

  1) Antiņš kā fizisko personu (un SIA A  kreditoru),

  2) SIA A kā traktortehnikas īpašnieku un pārdevēju un

  3) SIA BB kā  traktortehnikas pircēju.

Diemžēl jāatzīst, ka tā ir ļoti izplatīta problēma…VID (un tiesa) bieži vien (aizdomās par krāpšanu) aplūko dažādas juridiskas un fiziskas personas kā vienu! Tas secīgi noved pie diezgan absurdiem secinājumiem… 

Arī Antiņa gadījumā, VID (un tiesa) nav apšaubījusi, ka strīdus traktortehnika, pirms tā tika pārdota SIA BB, bija SIA A īpašumā un atradās tās rīcībā aptuveni divus gadus. Tomēr neskatoties uz to VID (un tiesa) secināja, ka strīdus traktortehnikas pārdevējs faktiski bija Antiņš, bet SIA A pirkuma līgumā tika norādīta mākslīgi.

Šādi secinājumi ir bīstami, jo tiek ignorēti būtiski fakti. Antiņa gadījumā tas, ka traktortehnika piederēja SIA A, un attiecīgi tikai SIA A kā īpašniece bija tiesīga to pārdot. Tas, ka Antiņš traktortehnikas pirkšanas – pārdošanas līgumā norādīts ne vien kā komercķīlas ņēmējs, bet arī kā SIA A pārstāvis, pats par sevi nenozīmē, ka traktortehniku pārdeva Antiņš kā fiziskā persona, tikai tāpēc, ka Antiņš bija viena no SIA A amatpersonām. 

Augstākās tiesas ieskatā (vērtējot kontekstā ar SIA A dibināšanas un traktortehnikas pārdošanas darījuma nolūkiem un to, vai minēto iemeslu dēļ darījums nav atzīstams par tādu, ko īstenojusi fiziskā persona) būtiska nozīme ir apstāklim, VAI ANTIŅŠ BIJA TIESĪGS VIENPERSONISKI PĀRSTĀVĒT SIA A. Apstākli, ka Antiņš nedrīkstēja pārstāvēt SIA A vienpersoniski, Augstākā tiesa arī vērtēja par labu Antiņam.

1. c)     Beztam Augstākā tiesa uzskatīja, ka īpaši JĀVĒRTĒ ARĪ NODOKĻA RĒĶINS un (kopsakarā ar pārējiem dokumentiem) jānoskaidro, vai tajā minētie apstākļiem atbilst darījuma faktiskajiem apstākļiem.

1. d)     Jāvērtē arī to, vai līgumu ar citu komercsabiedrību par tādu pakalpojumu sniegšanu, kam ir nepieciešama traktortehnika, noslēdza PIRMS traktortehnikas pirkuma līguma noslēgšanas un pirms SIA A nodokļa rēķina izrakstīšanas.

1. e)     Vai konkrētais darījums un tā izpilde ir bijusi NETIPISKA UN ATŠĶIRĪGA no ierastās komercprakses, kas zināmos apstākļos var būt viens no elementiem, skaidrojot, vai darījums ir simulatīvs un vai ir bijusi darījuma dalībnieku saskaņota rīcība tādai nodokļa sistēmas izmantošanai, kas ir pretēja tās jēgai un mērķim.

APSTĀKLIM, KA PVN NETIKA SAMAKSĀTS – NAV BŪTISKAS NOZĪMES 

Savukārt apstāklim, ka, lai arī SIA A ir deklarējusi PVN par traktortehnikas pārdošanu, bet valsts budžetā nodokli nav samaksājusi un arī nesamaksās, jo ir likvidēta, Augstākās tiesas ieskatā nav būtiskas nozīmes. Nodokļa nesamaksāšana no SIA A puses, neietekmē SIA BB tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu.

Proti, ja preču pircējs (šajā gadījumā SIA BB) ir ievērojis likuma prasības, priekšnodokļa atskaitīšanu nevar liegt tikai tāpēc vien, ka preču piegādātājs nav samaksājis PVN par preču piegādes darījumu. Nodokļa samaksas jautājums, tāpat kā ikviens darījumu un tā dalībniekus raksturojošais apstāklis ir ņemams vērā, taču tas ir vērtējams kopsakarā ar citiem darījuma apstākļiem.

Tādēļ, dāmas un kungi, ziniet savas tiesības! Ja VID kādreiz neatzīst darījumu tikai tāpēc, ka tas ir veikts starp saistītām personām, velciet ārā šo špiķeri (vai zvaniet savam advokātam), un pamatojiet darījumu tā, lai VID nerodas vēlme turpināt Jūs aplūkot kā krāpnieku.

Jūsu Alisa