CĪNĪSIES AR ĒNU EKONOMIKU VESELĪBAS APRŪPĒ UN SKAISTUMKOPŠANĀ

Paturpināsim par to, kādi pasākumi tiek plānoti, lai ierobežotu ēnu ekonomiku valstī. Šoreiz kārta pienāca arī veselības aprūpei. Lai arī zemāk uzskaitītie pasākumi vēl ir tikai plānos, tomēr paredzams, ka vieni vai otri plāni (ar vai bez grozījumiem) varētu tikt ieviesti dzīvē jau pavisam drīz.

IEVIESĪS ELEKTRONISKO VESELĪBAS KARTI UN NE TIKAI…

Veicot pārbaudes veselības iestādēs, tika secināts, ka bieži vien ieraksti ambulatorajās pacientu kartēs netiek veikti pilnīgi vai netiek veikti vispār, vai ambulatorās pacientu kartes neatrodas veselības iestādē. Šī iemesla dēļ VID pārbaužu veikšanas laikā ir problēmas identificēt pakalpojumu saņēmēju;

Tādēļ plāno ieviest pasākumus, ar kuriem tiktu nodrošināti visu e-nosūtījumu, speciālistu, tostarp ģimenes ārstu un izmeklējumu slēdzienu, laboratorijas nosūtījumu un rezultātu datu ievadi pacienta ELEKTRONISKAJĀ VESELĪBAS KARTĒ. Šādi uzraugošajām iestādēm tiks nodrošināta informācija analīzei par veselības aprūpes pakalpojumu apjomu ārstniecības iestādē (citēju) ĀRSTU griezumā.

Taču tie nav vienīgie ar datu salīdzināšanu ieplānotie pasākumi. Bez elektroniskās veselības kartes tāpat tiek plānots:

1) paplašināt VID informācijas sistēmu iespējas salīdzināt veselības nozares nodokļu maksātāju deklarētos ienākumus ar fizisko personu gada ienākumu deklarācijā D4 pielikumā deklarētajiem datiem;

2) ieviest riska sistēmu Nacionālā Veselības dienesta (NVD) datu uzkrāšanas sistēmās, tās gūto rezultātu izmantošanai NVD pakalpojumu sniedzēju uzraudzības darbā;

3) kā arī slēgt sadarbības līgumu (memorandu) starp Veselības inspekciju (VI), PTAC, VID, VADDA un citām nevalstiskajām organizācijām par informēšanu par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarēs.

Tāpat pārbaudēs tika atklāts, ka veselības nozarē strādājošie bieži “grēko” ar:

1) nepilnīgu darba stundu uzskaitīšanu, t.i., uzskaitot tikai to laiku, kad bijis klientu pieraksts;

2) kā arī izvairīšanos no algas nodokļu nomaksas, medicīnas darbiniekiem strādājot uzņēmumos kā pašnodarbinātas personas, nenoformējot darba tiesiskās attiecības.

Bez tam privātajā sektorā nodarbinātajiem atalgojums bieži neatbilst faktiskajam.

Šīs “kaites” plāno ārstēt, noslēdzot Ģenerālvienošanos par minimālo darba algu/stundas tarifa likmi veselības nozarē strādājošajiem, lai veicinātu privātajā sektorā nodarbināto atalgojuma atbilstību FAKTISKAJAM ATALGOJUMAM. Proti, līdzīgi kā būvniecības nozarē strādājošiem. Ja atalgojums būs mazāks par Ģenerālvienošanās noteikto – būs jāpiemaksā nodokļi.

Ar līdzīgām kaitēm “slimo” arī skaistumkopšanas joma. Tādēļ līdzīgās kaites plāno “ārstēt” ar līdzīgām metodēm – noslēdzot Ģenerālvienošanos par:

1) par minimālo bruto algu mēnesī/ minimālo stundas tarifa likmi nozarē nodarbinātajiem, pa profesijām (ja ir darba attiecības);

2) par obligātajām minimālajām iemaksām pašnodarbinātajiem, kuri nodarbināti skaistumkopšanas nozarē.

Kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti (kosmetoloģijā), kas ir nodarbināti skaistumkopšanā, tiks iekļauti VID datubāzē, kas būs saistīta ar jauno Vienoto veselības nozares speciālistu reģistru.

Tāpat plāno izveidot īpašu reģistru skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējiem, kas nav ārstniecības personas.

Šeit gan jānorāda, ka ir ieplānota pamatīga “tīrīšana”, skaidri definējot, kurš ir kurš. Proti, ir paredzēts:

1) pārskatīt skaistumkopšanas speciālista (kosmetoloģijā) profesijas standartu un kosmētiķa standartu atbilstoši Eiropas Standartam estētiskajā medicīnā, novēršot fundamentālas pretrunas;

2) ierobežot vārda “klīnika” un citu vārdu, kas var radīt iespaidu par ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, lietošanu uzņēmumu nosaukumos, ja tā darbība nav ar to saistīta;

3) bet telemedicīnas pakalpojumu sniedzējus iekļaut Ārstniecības iestāžu reģistrā.

Tāpat tiek domāts par nepieciešamību ieviest atbildības apdrošināšanu personām, kuras sniedz skaistumkopšanas pakalpojumus, bet nav ārstniecības personas (līdzīgi, kā grāmatvežiem, revidentiem). Es gan brīnos, ka tas vēl joprojām nav ieviests.

Pie citiem pasākumiem tiek plānots:

1) sakārtot normatīvo regulējumu attiecībā uz dažādu terminu lietošanu. Proti, tādi nelieli “fasādes uzkopšanas darbiņi”, kuriem, manuprāt, ir maza saistība ar ēnu ekonomikas apkarošanu;

2) izglītot sabiedrību un ārstniecības personas. Sabiedrību izglītos par to, cik svarīgi ir paņemt čeku, apmeklējot ārstu vai skaistumkopšanas speciālistu. Savukārt, ārstniecības personas izglītos par nepieciešamību reģistrēt saimniecisko darbību VID vai atbilstošu uzņēmējdarbības formu Uzņēmumu reģistrā (ja tiek veiktas sistemātiska darbība par atlīdzību) un ĀI reģistrā, lai novērstu gadījumus, kad darbība nav atbilstoši reģistrēta, bet pakalpojums tiek sniegts ārstniecības iestādē, kur tiek nomāta telpa.

.

.

Lasot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, paliek tāda nelaba pēcgarša un rūgtums. Manā ģimenē ir daudz ārstu. Vismaz ārstu koncentrācija ir krietni lielāka nekā daudzās Latvijā dzīvojošās ģimenēs. Tādēļ zinu, cik grūts darbs tiek darīts, lai nopelnītu ārsta profesijai neatbilstoši zemu atalgojumu. Vienlaikus ēnu apkarošanas plāns dod skaidru mājienu, ka atalgojums jau varētu būt arī augstāks, ja vien veselības aprūpē un skaistumkopšanas jomā strādājošie godprātīgi maksātu nodokļus. Vismaz plāns skaidri “norāda ar pirkstu” uz privātajā sektorā strādājošiem.

Kādas Jūsu domas?

Jūsu Alisa