CĪŅĀ AR ĒNU EKONU EKONOMIKU PLĀNO IEROBEŽOT SKAIDRAS NAUDAS APRITI

Kādu laiku atpakaļ rakstīju, ka šobrīd tiek aktīvi strādāts pie jaunā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2023.-2025.gadam, kurā par prioritārām tiek izvirzītas vairākas nozares:

 

1) būvniecība – ēku būvniecība, inženierbūvniecība, specializētie būvdarbi;

 

2) veselība un sociālā aprūpe;

 

3) vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos un informācijas pieejamību valsts iestādēm un tās publiskošanu.

 

Šā raksta ietvaros pastāstīšu, kādus pasākumus tiek plānots ieviest, lai mazinātu skaidras naudas apriti, kas ir viens no galvenajiem ēnu ekonomikas virzītājspēkiem. Šobrīd tie ir tikai plāni, kas, ļoti ticami, šādā vai citādā veidā var īstenoties jau tuvākajā laikā.

 

 

Tiek lēsts, ka 2022.gadā Latvijā vislielākā ēnu ekonomiku veidojošā komponente bija tieši “aplokšņu algas”, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājusies par 0,5 procentpunktiem, veidojot 46,7 %. Visbiežāk “aplokšņu algu” izmaksai tiek izmantota tieši skaidrā nauda. Tādēļ tiek domāts par to, lai ierobežotu skaidras naudas apriti.

 

Šim mērķim tiek plānots noteikt darba devējam pienākumu algas izmaksāt primāri bezskaidrā naudā. Plānā gan ir norādīts, ka tiks atstāta iespēja darba devējam vienoties par algas izmaksu arī skaidrā naudā, taču šobrīd vēl nav skaidri, kādos gadījumos tas būs iespējams.

 

 

Interesanti, ka tikai 2022. gadā kopumā bankomātos iemaksāta skaidra nauda 2,4 miljardu euro apmērā. Mazumtirgotāji ir iemaksāja inkasācijas kompānijās 3,9 miljardus euro, kas kopā veido 6,3 miljardus euro jeb 16,2 % no IKP.

 

Lai arī ne vienmēr skaidras naudas iemaksa bankomātos liecina par to, ka nauda iegūta ēnu ekonomikas aktivitātēm, tomēr tiek plānots kredītiestādēm noteikt pienākumu reizi ceturksnī sniegt informāciju VID par iemaksu bankomātos VIRS MINIMĀLĀS ALGAS APMĒRA MĒNESĪ. Šogad minimālā alga ir – 620 EUR, bet nākošgad – 700 EUR.

 

Lai arī kopumā šī iniciatīva guva atbalstu, tomēr pašlaik nav skaidrs, vai tas attieksies uz fiziskās vai juridiskās personas skaidras naudas iemaksām.

 

 

Tiek plānots noteikt darba devējam pienākumu informēt VID par darba algas izmaksu skaidrā naudā (piemēram, ar darba devēja ziņojumu vai atsevišķu paziņojumu).

 

Varu piekrist Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas (LNMTA) viedoklim par to, ka šāda pasākuma ieviešana diez vai sekmēs aplokšņu algu saņēmēju samazināšanos, jo ziņas tiks sniegtas par darba ņēmēju legālajiem ienākumiem. Turklāt Darba likums neliedz pusēm vienoties par kombinētu darba samaksas izmaksas veidu (daļu izmaksājot skaidrā, bet daļu – bezskaidrā naudā) vai arī izmaksas veidu periodiski mainīt.

 

Grūti iedomāties, ka kāds “aplokšņu algu” maksātājs, pēkšņi sāks, deklarēt “aploksnē” izmaksāto algas daļu. Tādēļ šis pasākums vairāk radīs papildus administratīvo slogu uzņēmējiem, nevis risinās “aplokšņu algu” problēmu un skaidras naudas aprites mazināšanos.

 

 

Joprojām ir vēlme ieviest “aplokšņu algu” rēķinu, kuru VID varētu izrakstīt katrreiz, ja nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa mēnesī tiek noteikta mazāka nekā 80 % no vidējās mēneša darba samaksas attiecīgajā nozarē, un ja nodokļu maksātājs nevar sniegt pārliecinošus paskaidrojumus. Šādā gadījumā VID izrakstīs nodokļu maksātājam “rēķinu” IIN un VSAOI iemaksu apmērā par samaksātās un aprēķinātās algas starpību.

 

Tās ir satraucošas ziņas, jo joprojām kā vienīgais kritērijs tiek izvizīta “vidējā temperatūra valstī”. Reģionālās atšķirības, darbinieku pieredze un citi apstākļi, kuri ietekmē algas apmēru joprojām netiek apsvērti. Arī VID nav atbilstošas darbinieku kapacitātes, lai pietiekami ātri un kvalitatīvi spētu izvērtēt katru no uzņēmuma saņemto paskaidrojumu par neatbilstībām darba samaksām. Plus, to, cik jāmaksā algās/ nodokļos būs atkarīgs no VID darbinieka subjektīvā viedokļa.

 

 

Plāns paredz arī pienākumu vienu reizi gadā sagatavot ziņojumu par skaidras naudas plūsmas analīzi, skaidrojot skaidras naudas izcelsmes iemeslus un izmantošanas dinamiku. Vienīgi no plāna nav skaidrs ne tas, kam šāds ziņojums būs jāgatavo, ne tas, vai pasākums neradīs papildus administratīvo slogu uzņēmumiem?

 

 

Ir ideja arī ieviest e-rēķinu B2B darījumos, nodrošinot reāllaika informācijas apmaiņu par PVN nomaksas stāvokli. Pašlaik nav skaidrs, kā šis risinājums tiks īstenots un kā tas ies kopā ar e-rēķinu, ko plāno līdz 2029.gadam ieviest visā ES reāllaika informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, aizstājot pašreizējos kopsavilkuma paziņojumus par piegādēm starp ES dalībvalstīm. (Par šo detalizēti parunāsim atsevišķi kādā no nākamajiem blogiem).

 

 

Vēlas arī uzlikt par pienākumu uzņēmumiem, kas darbojas mazumtirdzniecībā, un kuru apgrozījumu ir virs 50 000 euro gadā, nodrošināt iespēju klientiem norēķināties arī bezskaidrā naudā. Šobrīd tiek spriedelēts par to, vai 50 000 euro ir pietiekami augsts slieksnis, un vai nevajadzētu šo apgrozījuma slieksni celt augstāku?

 

 

Veicinās skaidras naudas aprites aizstāšanu ar digitāliem maksājumiem, veicinot POS termināļu ieviešanu tirdzniecības vietās. Pašlaik nav skaidrs vai veicināšana notiks “labprātīgi piespiedu kārtā” vai citādā veidā..

Ko par to domājat Jūs?

 

Jūsu Alisa