BIEDRĪBAS VAR ATVIEGLOTI UZELPOT, BET NE ATSLĀBT…

Šo darba nedēļu gribētos sākt ar labām ziņām biedrībām. Latvijā ir ~26 tūkstoši nevalstisko organizāciju, kas nozīmē, ka pie mums ir daudz cilvēku kuri apvienojušies biedrībās, lai sasniegtu sabiedrībai nozīmīgu mērķi, kam nav PEĻŅAS GŪŠANAS RAKSTURA.

Darbības veids biedrībās pēdējo gadu laikā raisījis vairākus strīdu ar VID, kurš uzskata, ka biedrības BEZPEĻŅAS darbības raksturs nozīmē to, ka biedrība nevar būt saimnieciskās darbības veicējs. Ja būt precīzai – drīkst, bet ļoti ierobežotā apjomā un tikai kā papildus darbību tā pamatdarbībai. Proti, ir stingri jānodala:

1) darbību, kuru biedrība veic STATŪTOS noteiktā mērķa sasniegšanai BEZ PEĻŅAS GŪŠANAS RAKSTURA; un

2) saimniecisko darbību, kuru biedrība veic par atlīdzību, gūstot peļņu.

VID ieskatā biedrības pamatdarbībai ir jābūt finansētai galvenokārt no ziedojumiem, dāvinājumiem, dotācijām, biedru naudām. Savukārt saimnieciskā darbība (tātad sistemātiskas darbības, kas izpaužas kā preču piegādes vai pakalpojumu sniegšana par atlīdzību) nedrīkst pārsniegt 25% no visiem biedrības ienākumiem. Jānorāda, ka neviens no šiem VID uzskatiem 

Labā ziņa ir tāda, ka šī prakse sāk mainīties, galvenokārt pateicoties Senāta nesenajiem spriedumiem, par kuriem esmu rakstījusi iepriekš (skaties saiti zemāk).

Šodien gribu pastāstīt par vēl kādu uzvaru tiesā, tikai jau Eiropas Savienības tiesā, kas arī vieš skaidrību par PVN piemērošanu biedrībām.

Ne reti tieši biedrība ir tā juridiskā forma, kāda ir nepieciešama un ir pieprasīta Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai. Arī šā stāsta varone ir biedrība, kas īsteno dažādus Eiropas Savienības donsu projektus (tostarp sniedzot apmācības pakalpojumus).

Likums paredz, ja Eiropas Savienības fondu projektu īstenotājs – biedrība PVN nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā, tad to var iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās. Šā stāsta varone bija PVN maksātāja, un tādēļ par projekta īstenošanu saistīto PVN neiekļāva projekta attiecināmās izmaksās, bet gan atskaitīja kā priekšnodokli.

Taču VID atteicās biedrībai atmaksāt priekšnodoklī atskaitīto PVN, uzskatot, ka projekts tiek īstenots tās pamatdarbības veidā. Tā kā biedrības pamatdarbība var tikt īstenota BEZ PEĻŅAS gūšanas nolūka, tad VID ieskatā šāda biedrība neveic saimniecisko darbību. Secīgi, tā nevar būt uzskatīta par PVN maksātāju. Un vispār par apmācību pakalpojuma sniedzēju projekta ietvaros ir jāuzskata biedrības piesaistītais apakšuzņēmējs, nevis pati biedrība. Strīds nonāca līdz pat Eiropas Savienības tiesai (kurā man bija tas gods pārstāvēt šo biedrību).

Eiropas Savienības tiesa norādīja, ka:

1) Jēdziens “saimnieciska darbība” ir objektīvs raksturs un darbība tiek aplūkota pati par sevi, neatkarīgi no tās mērķiem vai rezultātiem.

2) Tam, ka savas korporatīvās formas dēļ biedrība saimniecisku darbību drīkst veikt tikai kā ieņēmumus radošu papildu nodarbi, NAV NOZĪMES, konstatējot tādas saimnieciskas darbības esamību, kurā iecerēts gūt ilglaicīgus ieņēmumus, kas ir saimnieciskās darbības kritērijs PVN direktīvas izpratnē.

3) VID uzskats, ka tas vien, ka biedrība ir bezpeļņas organizācija, liedz tai veikt saimniecisku darbību, ir KĻŪDAINS.

4) Tas, ka attiecīgās apmācības lielākoties ir finansētas no ERAF atbalsta, NEIETEKMĒ to, vai biedrības veiktā darbība ir vai nav saimnieciska, jo “saimnieciskās darbības” jēdziens ir piemērojams neatkarīgi no tā, kādu finansējuma veidu ir izvēlējies attiecīgais subjekts, ieskaitot arī valsts subsīdijas.

5) Ņemot vērā grūtības izstrādāt precīzu saimnieciskās darbības definīciju, jāizvērtē visi apstākļi, kādos tā tiek veikta, izskatot katru gadījumu atsevišķi un ievērojot to, kāda būtu uzņēmēja, kas darbojas attiecīgajā jomā, TIPISKĀ RĪCĪBA.

6) Tas, ka, nosakot pakalpojumu cenu, par ko biedrība izraksta rēķinu šo pakalpojumu saņēmējiem, tās mērķis ir tikai segt savas darbības izmaksas, lai nodrošinātu finanšu līdzsvaru, šķietami neatbilst tipiskai uzņēmēja rīcībai, proti, censties panākt sava uzņēmuma rentabilitāti. Tomēr šāda analīze neatbilst PVN direktīvas saturam, jo [PVN] maksātājs ir jebkura persona, kas patstāvīgi veic jebkuru saimniecisku darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.

7) No tā izriet, ka ar biedrības mērķi nodrošināt tikai tās ieņēmumu un izdevumu līdzsvaru NEPIETIEK, lai izslēgtu iespēju, ka biedrība veic saimniecisku darbību. Šī paša iemesla dēļ uzņēmums, kurš vēlas gūt peļņu, bet kura darbība ilgtermiņā izrādās zaudējumus nesoša, piemēram, nepietiekamu rezultātu dēļ, nezaudē [PVN] statusu, ja apstākļu vērtējums, kādos šī darbība tiek veikta, ļauj atzīt minēto darbību par saimniecisku darbību.

Īstenojot ERAF finansētos apmācības projektus, biedrība darbojas kā uzņēmums, kas organizē un nodrošina apmācību. Papildus apakšuzņēmējiem, kuru pakalpojumus tā izmanto, biedrībai ir arī pašai savi darbinieki, kas īsteno tās projektus. Šajā ziņā jāatgādina, ka apakšuzņēmuma līgumu slēgšana ir ļoti izplatīta parādība uzņēmējdarbībā.

9) No tā izriet, ka ārēji biedrība ir apmācību pakalpojumu sniedzējs vai šādu pakalpojumu organizētājs, kas IR SALĪDZINĀMS ar jebkuru citu saimnieciskās darbības subjektu, kurš darbojas tajā pašā tirgū un ar kuru tā tādējādi konkurē.

Domāju, ka šobrīd daudzas biedrības var atviegloti uzelpot…, taču tas nebūt nenozīmē, ka tās var atslābt! Katrs gadījums tomēr var būt atšķirīgs, un tādēļ ir jāizvērtē atsevišķi. Ja neesat pārliecināti, vai Jūsu gadījumā biedrība ir /nav saimnieciskās darbības veicējs, tad sazinieties ar Jūsu advokātu.

 

Jūsu Alis

a