ATVĒRT KONTUS UN VEIKT MAKSĀJUMUS VARĒTU KĻŪT VĒL GRŪTĀK…

Šobrīd Ministru kabineta un Saeimas kuluāros tiek apspriesti vairāki likumprojekti un priekšlikumi, kas skar kredītiestādes un citas maksājumu pakalpojumus sniedzošās iestādes… Un atkal šie grozījumi grozās par un ap nodokļiem un ziņošanu VID.

APTURĒT MAKSĀJUMUS LĪDZ 90 DIENĀM

Daudzi jo daudzi uzņēmēji šobrīd saskaras ar grūtībām atvērt kontu kādā no Latvijas kredītiestādēm. Vēl sliktāka situācija, ja uzņēmumam ir darījumi ar Krievijā vai Baltkrievijā (kā arī citās trešajās valstīs) dibinātiem uzņēmumiem. Ne vien norēķini ar šādiem trešo valstu uzņēmumiem ir kļuvuši teju neiespējami (arī tad, ja šie uzņēmumi nav ne sankciju sarakstos, nedz arī citos iestāžu “melnajos” sarakstos), bet arī tāpēc, ka kredītiestādes labprāt izbeidz attiecības arī  ar pašu uzņēmēju, liekot meklēt citas norēķinu iespējas un kredītiestādes, kur atvērt kontu.

Pašlaik, lai atvērtu kontu kādā no Latvijas kredītiestādēm ir jāgaida teju 2-6 mēnešus (ja paveicas, mazāk), sniedzot n-tos dokumentus un informāciju par saimniecisko darbību, par patiesā labuma guvējiem utt. Tomēr arī tik ilga gaidīšana un visu iespējamo dokumentu sniegšana negarantē konta atvēršanu.

Daudzi, tā arī nesagaidot konta atvēšanu, vai arī saņemot atteikumu pēc vairāku mēnešu gaidīšanas, dodas atvērt bankas kontus uz citām valstīm. Diemžēl…, bet tā tas ir! ☹

Tomēr ar to ir par maz! Tā, piemēram, ir iesniegts priekšlikums, ar kuru finanšu iestādei vēlas noteikt pienākumu iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci (turklāt tam ir jābūt tādam, UZ KURU VAR PAĻAUTIES) ne vēlāk kā 90 dienas pēc konta atvēršanas. Ja tāds apliecinājums netiks iegūts, tad finanšu iestādei būs aizliegts veikt jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad šāds apliecinājums tiks iesniegts. Ja nē – kredītiestādei būs pienākums kontu slēgt.

Iedomājieties tikai – 90 dienas (!) bez pieejas likvīdajiem līdzekļiem, katru dienu zaudējot klientus un naudu… un kāpēc? Tāpēc, lai uzņēmējs apliecinātu, kuras valsts nodokļu rezidents (Latvijas, Zviedrijas vai Beļģijas..) tas ir? Lai VID varētu paziņot Zviedrijas VID par to, ka kāds zviedrs ir atvēris kontu Latvijā?

Jāteic gan, ka priekšlikuma izstrādātāji un VID nav spējuši pārliecināt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šādas prasības nepieciešamību, kas cita starpā ir pamanījusi absurdo situāciju ar kontu atvēršanu Latvijas kredītiestādēs, kā dēļ mūsu uzņēmēji dodas atvērt kontus Lietuvā un Igaunijā (un citās ES valstīs), kur to var izdarīt bez liekām problēmām.

“Mēs tā rūpējamies par to, lai Zviedrija vai Somija vai cita ES dalībvalsts saņemtu savus nodokļus.., bet kāds labums no tā ir Latvijai?” skan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja balss neizpratnē… Finanšu ministrija un VID gan mēģina mierināt, ka Zviedri un Somi arī ziņos par Latvijas bāleliņiem, kuri ver kontus viņu valstī… un vēl, tas it kā galvenokārt attieksies uz fiziskām personām un nekādi neietekmēs kontu atvēršanu…

Nu nu…Pagaidām nepārliecina!

JA 25 UN VAIRĀK PĀRROBEŽU MAKSĀJUMI…

Tāpat šobrīd tiek apspriests jauns likumprojekts, ar kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (finanšu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm u.c.) būs pienākums ne vien saglabāt detalizētu uzskaiti par pārrobežu maksājumiem (un to saņēmējiem), bet arī ziņot par tādiem VID, ja pārrobežu maksājumu skaits kalendārā ceturkšņa laikā pārsniedz 25!

Lai motivētu maksājumu pakalpojumu sniedzējus ziņot VID, noteiks sodu – 14 000 EUR par neziņošanu.

Sola, ka tāda kārtība ļaus atklāt PVN krāpšanā iesaistītās personas. To gan plāno ieviest ar 2024.gada 1.janvāri, solot nākt klajā ar precīzākiem noteikumiem, kam, kad un par ko ziņot!

Mani māc bažas par to, vai maksājumu pakalpojumu sniedzēji (tsk., kredītiestādes) nesāks atteikt sniegt pakalpojumus, uzskatot, ka bieži maksājumi pārrobežu saņēmējiem automātiski liecina par iesaisti krāpšanā? Jau šobrīd kredītiestādes pieprasa sniegt paskaidrojumus par dažādiem veiktiem un saņemtiem maksājumiem citiem (un no citiem) valstu uzņēmumiem. 

Lai arī saprotu šo iniciatīvu nepieciešamību un mērķus (un zinot, ka dažas iniciatīvas tiek pieņemtas ES līmenī, un Latvijai ir pienākums tās ieviest), tomēr tāda nelaba pēcgarša un rūgtums paliek, īpaši neizprotot, (ja noteikumi citur ir līdzīgi), kāpēc Latvijā notiek tā, bet citās valstīs citādāk (vienkāršāk)? Vai Latvija nepārcenšas?

Jūsu Alisa

P.S. Pastāstiet par savu pieredzi ar kredītiestādēm.

Saistītie raksti:

VĒL VIENS IEMESLS JŪS “IZMEST” NO BANKAS