AML REGULA. VAI SKAIDRAS NAUDAS DARĪJUMU AIZLIEGUMS, KO MAINĪS LATVIJĀ?

Mīļie, vēl tikai šonedēļ pamocīšu Jūs ar rakstiem par jauno AML Regulu un ar to saistītiem jautājumiem. Pārējos rakstus par šo tēmu tad apkopošu savā blogā (saite komentāros). Šodien par skaidras naudas darījumiem…

Eiropas Savienības līmenī nu jau ir oficiāli atzīts, ka pieeja noteikt par AML (anti-money laundering) subjektiem arī jebkuru preču tirgotājus, ja tie saņem maksājumus skaidrā naudā, kas sasniedz vai PĀRSNIEDZ (!) EUR 10 000 – ir pilnībā izgāzusies!

Tāpēc ir nolemts ar jauno AML Regulu (kas stāsies spēkā 2027.gada 10.jūlijā) VISPĀR AIZLIEGT jebkādus maksājumus skaidrā naudā, kas pārsniedz EUR 10 000! Proti, AML Regula predz, ka personas, kas tirgojas ar precēm vai sniedz pakalpojumus, drīkst pieņemt vai veikt maksājumus skaidrā naudā tikai līdz summai EUR 10 000 apmērā vai līdzvērtīgai summai nacionālajā vai ārvalstu valūtā, neatkarīgi no tā, vai darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas operācijas, kuras, iespējams, ir saistītas.

Dalībvalstis gan varēs noteikt arī aizlieguma zemāku slieksni. Piemēram, Latvijā jau vairākus gadus darbojas aizliegums veikt skaidras naudas darījumus virs EUR 7200. Nekustamos īpašumus skaidrā naudā vispār nav atļauts pirkt.

Tādēļ preču tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji (kas vēl joprojām ir Latvijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekti) varēs mierīgi uzelpot! Viņi vairs nebūs AML subjekti, bet tikai ar 2027.gada 10.jūliju.

Tas gan NEATTIEKSIES uz personām, kas tirgo:

1) Dārgmetālus (zelts, sudrabs, platīns, irīdijs, osmijs, pallādijs, rodijs, rutēnijs),

2) Dārgakmeņus (Dimants, rubīns, safīrs, smaragds),

3) citas augstvērtīgas preces (juvelierizstrādājumus un pulksteņus, kuru vērtība pārsniedz 10 000 EUR, transportlīdzekļus virs EUR 250 000; gaisa kuģus un kuģošanas līdzekļus virs EUR 7,5 milj. Līdz 2030.gada 10.jūlijam Eiropas Komisijai ir jāsniedz ziņojums par to, vai būtu samērīgi paplašināt augstvērtīgo preču tvērumu, iekļaujot tajā arī augstvērtīgus APĢĒRBUS un AKSESUĀRUS.

4) un kultūras priekšmetus.

AML Regula paredz, ka vispārīgi nedrīkstēs prasīt, lai AML subjekti veiktu uzticamības pārbaudes pasākumus klientiem, kas veic GADĪJUMA RAKSTURA darījumus, kuru vērtība ir zemāka par EUR 10 000 (neatkarīgi no tā, vai šis darījums tiek veikts vienā operācijā vai saistītu darījumu veidā vai ar mazāku vērtību). Izņēmums – ja rodas aizdomas par NILL vai teroristu finansēšanu.

Lai būtu skaidrāk “klienta uzticamības pārbaudes pasākumi” aptver DEVIŅUS (!) pasākumus, kurus AML subjektiem ir jāveic (par to tad nākošajos rakstos).

Taču, ja skaidrā naudā veiktā GADĪJUMA RAKSTURA vērtība ir vismaz EUR 3000, tad AML subjektiem būs jāveic vismaz VIENS klientu uzticamības pasākums – jeb identificēt klientu un pārbaudīt tā identitāti.

Klientu nebūs jāidentificē un jāpārbauda tā identitāti tikai tad, ja dalībvalstis būs ieviesušas ierobežojumu lieliem skaidras naudas maksājumiem 3 000 EUR vai mazākā apmērā. Latvijā šobrīd darbojas aizliegums veikt skaidras naudas darījumus virs EUR 7200. Vai Latvija kaut ko mainīs šajā jautājumā, nezinu. Dzīvosim redzēsim.

Par to, kas ir GADĪJUMA RAKSTURA darījums (vismaz NILLTPFN likuma izpratnē un iestāžu un tiesu interpretācijā esmu jau rakstījusi iepriekš). Taču, iespējams, spēkā stājoties AML Regulai, šī izpratne tiks mainīta. Ir zināms, ka līdz 2026. gada 10. jūlijam tiks izstrādāti tehniskie standarti, kas noteiks:

a) atbildīgos subjektus, nozares vai darījumus, kas saistīti ar lielāku NILL risku un uz kuriem attiecas vērtība, kas mazāka par EUR 10 000;

b) saistītās vērtības gadījuma rakstura darījumos;

c) kritērijus, kas jāņem vērā, lai identificētu gadījuma rakstura darījumus un darījuma attiecības;

d) kritēriji saistītu darījumu identificēšanai.

Izskatās, ka šoreiz viss būs pa nopietnam. Solis pa labi vai pa kreisi….

Jūsu Alisa