BŪTISKS PAVĒRSIENS KAPITĀLA PIEAUGUMA NODOKĻA APRĒĶINĀŠANAS KĀRTĪBĀ

Ņemot vērā gaidāmos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem tiks palielināts nodoklis (no šā brīža 20% uz 25,5%) ienākumam no kapitāla, tad, domājams, ka šobrīd daudzi aizdomājās par sava nekustamā īpašuma atsavināšanas vēl šajā gadā.

Taču neatkarīgi no tā, vai īpašumu ieplānojāt pārdot šogad vai kaut kad nākotnē, Jums ir lietderīgi zināt par kādu būtisku pavērsienu kapitāla pieauguma nodokļa aprēķināšanas kārtībā.

Vispārīgi, kapitāla pieaugumu nosaka pēc sekojošas formulas:

PĀRDOŠANAS CENA “mīnus” IEGĀDES VĒRTĪBA “mīnus” IEGULDĪJUMU VĒRTĪBA kapitāla turēšanas laikā.

Vienlaicīgi MK noteikumi skaidro, ka, visos gadījumos, kad, nosakot nekustamā īpašuma IEGĀDES VĒRTĪBU, tiek ņemta vērā aktuālā NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA KADASTRĀLĀ VĒRTĪBA NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA ATSAVINĀŠANAS GADĀ, tad kapitāla pieauguma vērtības noteikšanā NETIEK ŅEMTA IEGULDĪJUMA VĒRTĪBA nekustamā īpašuma turēšanas laikā.

Tātad, tad, kad pēc likuma iegādes vērtība ir aktuālā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība, tad formula ir sekojoša:

Lai būtu vienkāršāk saprast, minēšu kādu reālu piemēru, kas arī ir šā stāsta pamatā.

Māte uzdāvināja savam dēlam dzīvokli, kurš tai piederēja (t.i., bija reģistrēts Zemesgrāmatā) jau kopš 1998.gada.

Dēls pārdeva dzīvokli 60 mēnešu (jeb 5 gadu) laikā kopš tā pārreģistrācijas uz viņa vārda.

Saskaņā ar likumu, šādā gadījumā dzīvokļa iegādes vērtība ir aktuālā KADASTRĀLĀ VĒRTĪBA NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA ATSAVINĀŠANAS GADĀ, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamo īpašumu dāvinātājs ieguvis līdz 2000.gada 31.decembrim.

Ņemot vērā, ka iegādes vērtība ir kadastrālā vērtība nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, tad VID uzskatīja, ka kapitāla pieaugumu aprēķina pēc formulas:

PĀRDOŠANAS CENA “mīnus” IEGĀDES VĒRTĪBA, bet veiktos ieguldījumus dzīvoklī – neņem vērā.

Dēls, kurš bija investējis dzīvoklī pamatīgus līdzekļus, un kurš secīgi nebija rēķinājies ar nepieciešamību maksāt kapitāla pieauguma nodokli, apstrīdēja VID lēmumu tiesā.

Rajona tiesa un Apgabaltiesa nosprieda, ka VIDam ir taisnība, jo MK noteikumi skaidri nosaka, ka aprakstītajā gadījumā kapitāla pieaugumu nosaka, neņemot vērā dzīvoklī veiktos ieguldījumus.

Dēls vērsās ar sūdzību Augstākajā tiesā, kas nosprieda, ka Dēlam ir taisnība, bet MK noteikumi nav piemērojami!

Senāts atkārtoja, ka atbilstoši vispārīgajai kārtībai ar IIN apliekamā kapitāla pieauguma aprēķinā tiek ņemti vērā trīs lielumi, proti:

1) kapitāla aktīva (nekustamā īpašuma) atsavināšanas cena,

2) iegādes vērtība;

3) un tajā veikto ieguldījumu vērtība kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Ministru kabinetam ir piešķirts pilnvarojums izdot noteikumus, lai noteiktu ar nodokli apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību, ievērojot dzīves situāciju dažādību. Minētais likumdevēja pilnvarojums ir pietiekami plašs. Tomēr no tā NEIZRIET Ministru kabineta tiesības noteikumos IEROBEŽOT VAI ATŅEMT nodokļa maksātājam jau pašā likumā paredzētās tiesības, proti, tiesības kapitāla pieauguma aprēķināšanā ņemt vērā abu izdevumu pozīcijas:

1) nekustamā īpašuma iegādes vērtību

2) un nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtību.

IIN likumā skaidri norādīts, ka Ministru kabinets nosaka ar nodokli apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā likumā atrunātos ierobežojumus un nosacījumus.

IIN likumā ir skaidrots, kas ir atzīstams par nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu. Proti, tie ir dokumentāri pierādāmi izdevumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma uzlabošanu un atjaunošanu, ja tie veikti pēc 1993.gada 31.decembra, un šie izdevumi nav atzīti nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības izmaksās ne pamatlīdzekļu nolietojuma veidā, ne kārtējos izdevumos.

Tātad likumdevējs ir paredzējis nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu atzīšanas nosacījumus. Tomēr ne minētajā tiesību normā, ne kādā citā IIN likuma normā likumdevējs NAV PAREDZĒJIS, ka kapitāla pieauguma aprēķināšanā NEKUSTAMAJĀ ĪPAŠUMĀ VEIKTO IEGULDĪJUMU VĒRTĪBA KĀDĀ GADĪJUMĀ VISPĀR NEBŪTU ŅEMAMA VĒRĀ.

Nekustamā īpašuma IEGĀDES VĒRTĪBA un nekustamajā īpašumā veikto IEGULDĪJUMU VĒRTĪBA ir nodokļa maksātāja izdevumi. Jo lielāki izdevumi, jo mazāks ar IIN apliekamais ienākums un attiecīgi arī budžetā maksājamais nodoklis. Ja kapitāla pieauguma aprēķināšanā netiek ņemta vērā nekustamajā īpašumā veikto ieguldījumu vērtība, neapšaubāmi ar IIN apliekamā ienākuma un tātad arī budžetā maksājamā nodokļa apmērs ir lielāks, salīdzot ar apmēru, kāds tas būtu, ja kapitāla pieauguma aprēķināšanā tiktu ņemti vērā ieguldījumi nekustamajā īpašumā.

Ministru kabinets ir nepamatoti SAŠAURINĀJIS likumā ietverto materiālo tiesību normu, atņemot nodokļa maksātājam likumdevēja noteiktās tiesības. Tādējādi, Senāts atzīst, ka Ministru kabinets (pieņemot noteikumu Nr. 899 85.1punktu), ir pārkāpis tam piešķirtā pilnvarojuma robežas.

Līdz ar to minētais noteikums (kas liedz kapitāla pieauguma vērtības noteikšanā ņemt vērā ieguldījumu vērtību nekustamajā īpašumā) NEATBILST IIN likumam. Secīgi, šis noteikums nav jāpiemēro.

Tie, kas vēl tikai plāno atsavināt nekustamo īpašumu un vēl tikai rēķina, kādu nodokli būs jasamaksā valsts budžetā – ņemiet vērā minēto. Proti, ja, pēc likuma nekustamā īpašuma iegādes vērtība ir KADASTRĀLĀ VĒRTĪBA NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA ATSAVINĀŠANAS GADĀ, tad neskatoties uz to, ka MK noteikumi liedz ņemt vērā ieguldījumu vērtību, Jūs to varat darīt!

Ja, savukārt, Jūs jau esat nodeklarējuši un samaksājuši kapitāla pieaugumu, neņemot vērā ieguldījumu vērtību (jo MK noteikumi to liedz), Jums ir tiesības labot deklarācijas 3 gadu laikā un atprasīt no valsts pārmaksāto nodokli.

Kaut kā tā…

Jūsu Alisa